Elizabete II kļūst par visilgāk valdījušo britu monarhu
Šopēcpusdien 89 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pārspēs kādu rekordu, kas savulaik šķita nepārspējams. Viņa tronī būs atradusies 63 gadus un 217 dienas, tādējādi pārsniedzot vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas, kura valdīja no 1837. līdz 1901. gadam, iespēto. Nekādas īpašās svinības par godu šim notikumam nav iecerēts rīkot, lai gan karaliene piekritusi parādīties sabiedrībā, taču ļoti iespējams, ka nākotnē vārdu salikums «Elizabetes laikmets» kļūs par tikpat ierastu terminu kā «Viktorijas laikmets».
«Lai ko arī ļaudis domātu par pašu monarhijas institūtu, lielākā daļa britu ļoti ciena karalieni,» sarunā ar Deutsche Welle skaidrojis žurnāla Majesty izpildredaktors Džo Litls, atgādinot, ka pārliecinošam vairākumam mūsdienās dzīvojošo britu visa dzīve aizritējusi Elizabetes laikos un citus monarhus viņi nemaz nezina. Statistiķi atgādina, ka Elizabetes II valdīšanas gados nomainījušies 12 premjerministri, sākot ar leģendāro Vinstonu Čērčilu un beidzot ar Deividu Kameronu. Turklāt pēdējais dzimis 1966. gadā, kad pašreizējā karaliene tronī atradās jau 14 gadus. «Kameronu viņa pirmo reizi sastapa, kad viņš skolas ludziņā tēloja trusīti, – tajā pašā uzvedumā piedalījās arī karalienes dēls princis Edvards,» intervijā Reuters atgādinājis vēsturnieks Hugo Vikerss, piebilstot, ka saskaņā ar konstitūciju tagad D. Kamerons ir Elizabetes II oficiālais padomnieks. «Ir jābūt zināmā, diezgan cienījamā vecumā, lai atcerētos tos laikus, kad viņa vēl nebija karaliene,» smējies H. Vikerss.
Svētdien Sunday Times publicētajā aptaujā vairākums britu par valsts izcilāko monarhu atzinuši tieši Elizabeti II. Par viņu balsojuši 27%, bet leģendāro karalieni Viktoriju (12%) apsteigusi arī Henrija VIII un Annas Boleinas meita Elizabete I (13%). Gan vēsturniekiem, gan sociologiem vēl nāksies papētīt, kādēļ karalienes no pirmā trijnieka izstūmušas karaļus, taču Elizabetes II popularitātes fenomena daļējs izskaidrojums ir vienkāršs – aptaujātajiem britiem nav ar ko salīdzināt viņu.
Ziņu aģentūra AP gan uzsver, ka Elizabetes II valdīšanas periodā bijušas «gan baltās, gan melnās svītras». Karalienes pienākumus viņa uzņēmās 1952. gadā (oficiālā kronēšana gan notika nākamajā gadā) – tātad laikā, kad ne tikai bija sācies aukstais karš, bet Apvienotā Karaliste pakāpeniski, taču nenovēršami zaudēja savu koloniālās impērijas statusu. Neraugoties uz to, ka konstitucionālās monarhijas apstākļos karaļa vai karalienes vara ir samērā ierobežota un uzsvars likts uz ceremoniālo lomu, septiņdesmitajos gados, kad Lielbritāniju piemeklēja nopietnas ekonomiskās krīzes, daļa sabiedrības neapmierinātības tika projicēta arī uz karaļnamu. Galu galā karaliskā ģimene taču dzīvo uz tautas rēķina, nemaksā nodokļus un bauda dažādas privilēģijas. Vēl lielāka krīze Bakingemas pili piemeklēja deviņdesmitajos gados. 1992. gadā, kuru pati Elizabete nosaukusi par baiso gadu, savu laulību šķīra trīs no viņas četriem bērniem (arī troņmantnieks Čārlzs), un it kā ar to nebūtu gana, ugunsgrēks nodarīja nopietnus postījumus Vindzoras pilij. Aukstais karš līdz ar PSRS sabrukumu bija beidzies, bet avīzēm vajadzēja sensacionālus rakstus, tāpēc tās ņēmās izplatīt dažādas baumas un minējumus par notiekošo karaļnamā. Šīs melnās joslas kulminācija bija 1997. gada augusts, kad autokatastrofā Parīzē bojā gāja Čārlza šķirtā sieva Diāna, – pavalstnieku sērošana faktiski piespieda Elizabeti II ātrāk atgriezties Londonā un vēl uzklausīt pārmetumus, ka viņa neesot bijusi «pietiekami noskumusi» par bijušās vedeklas nāvi.
Taču beidzamajos gados karaļnama statuss atkal ir pietiekami augsts. Tā nepopulārākajiem pārstāvjiem (karalienes vīram Edinburgas hercogam Filipam, kurš kļuvis slavens ar saviem skandalozajiem izteikumiem, un troņmantniekam Čārlzam) vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība kā karalienes mazdēlam princim Viljamam un viņa ģimenei – Kembridžas hercogienei Keitai un mazajiem Džordžam un Šarlotei. Viņi, tāpat kā citi tuvinieki, šodien aicināti uz Balmoralas pili Skotijā, kur karaliene tradicionāli pavada vasaras. Viņa pati arī dosies nelielā izbraukumā, lai piedalītos jaunas dzelzceļa līnijas atklāšanā, turklāt savā rekorda dienā piekritusi parādīsies sabiedrībā tikai pēc ilgas pierunāšanas. Tas arī ir saprotams, jo šis rekords ir cieši saistīts ar tuvinieku Viktorijas un karaļa Džordža VI nāvi.