ZINĀTNE: Publiskoti attēli ar Mēness neredzamo pusi

© reuters

ASV Na­ci­onā­lā ae­ro­nau­ti­kas un kos­mo­sa aģen­tū­ra (NA­SA) pub­lis­ko­ju­si ļo­ti in­te­re­san­tu video un fo­to­grā­fi­jas, ku­rās ap­lū­ko­jams Mē­ness uz Sau­les ap­spī­dē­tas Ze­mes fo­na. Ša­jos at­tē­los re­dza­ma tā dē­vē­tā Mē­ness ne­re­dza­mā pus­e, ku­ru no mū­su pla­nē­tas ne­kad nav ie­spē­jams vē­rot.

At­tē­lus uz­ņē­mis šā ga­da feb­ru­ārī pa­lais­tais pa­va­do­nis DSCOVR, ku­ra uz­de­vums ir, at­ro­do­ties starp Sau­li un Zem­i, lai­kus brī­di­nāt mū­su pla­nē­tas ie­dzī­vo­tā­jus par ak­tī­viem pro­ce­siem, kas no­tiek uz zvaig­znes un var no­vest pie Sau­les vē­ja past­ip­ri­nā­ša­nās un mag­nē­tis­ka­jām vēt­rām uz Ze­mes. Pa­va­do­nis ir sa­snie­dzis sa­vu past­āvī­gās dis­lo­kā­ci­jas pun­ktu Lag­ran­ža pun­ktā vai­rāk ne­kā 1,5 mil­jo­nus kilo­met­ru no Ze­mes, kur Sau­les un Ze­mes gra­vi­tā­ci­ja to ie­tek­mē vien­līdz spē­cī­gi. Ik pa lai­kam mū­su pla­nē­tas da­bis­kais pa­va­do­nis no­kļūst starp DSCOVR un Zem­i, un viens šāds tran­zīts iz­man­tots ie­spai­dī­gu video un fo­to ma­te­ri­ālu uz­ņem­ša­nai.

In­ter­ne­ta zi­ņu viet­ne «Spa­ce.com» at­gā­di­na, ka gan Mē­ness, gan Ze­me grie­žas ap sa­vu asi un šie grie­ša­nās pe­ri­odi sin­hro­ni­zē­ju­šies tā, ka Mē­ness pret mū­su pla­nē­tu al­laž pa­vēr­sis vie­nu un to pa­šu sa­vu pus­lo­di. Zi­nāt­nie­ki uz­ska­ta, ka Ze­me, kas ir kriet­ni ma­sī­vā­ka, ar sa­vu gra­vi­tā­ci­ju iz­rai­sa no­sa­cī­tus pai­su­ma un bē­gu­ma viļ­ņus Mē­ness ko­do­lā, kas ga­lu ga­lā no­ve­du­ši pie ro­tā­ci­jas pe­ri­odu sin­hro­ni­zē­ša­nās. Mē­ness ne­re­dza­mo pus­i pir­mo rei­zi no­fo­tog­ra­fē­ja PSRS au­to­mā­tis­kā sta­ci­ja «Lu­na-3» 1959. ga­da 7. ok­tob­rī, vē­lāk tā fo­to­gra­fē­ta vēl daudz­reiz, to­mēr sa­zvē­res­tī­bas te­ori­ju cie­nī­tā­ji jo­pro­jām slu­di­na, ka ša­jā Mē­ness re­ģi­onā no­teik­ti esot no Ze­mes ie­dzī­vo­tā­ju acīm pa­slēp­tas cit­pla­nē­tie­šu bā­zes.

Svarīgākais