Partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, ne īpaši pārliecinoši, bet tomēr uzvarējušas šīs Spānijas provinces vēlēšanās un tagad apņēmušās sākt realizēt savu programmu, kurai pusotra gada laikā būtu jānoved pie Katalonijas neatkarības pasludināšanas.
Spānijas valdības nostāja šajā jautājumā ir nemainīga – valsts konstitūcija neparedz, ka no Spānijas varētu izstāties kāds reģions. Taču pēc decembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām situācija varētu mainīties, un, iespējams, tiks uzsāktas sarunas, kuru gaitā Katalonijai piedāvās kādas papildu privilēģijas.
«Katalonieši ir pateikuši neatkarībai jā,» pēc balsošanas rezultātu izziņošanas triumfējošajiem piekritējiem paziņojis reģionālās valdības vadītājs Arturs Mass, piebilstot, ka tagad esot saņemts «demokrātisks mandāts» un «likumīgi apstiprināts ceļš uz neatkarību», vēsta Reuters. No 135 mandātiem reģionālajā parlamentā neatkarības piekritēju alianse Junts pel Si (Kopā par Jā) saņēmusi 62, taču vēl 10 mandātus ieguvusi galēji kreisā CUP, kas arī atbalsta Katalonijas neatkarību. AFP uzsver, ka vēlēšanās piedalījušies gandrīz 78% no Katalonijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas esot rekordliels skaitlis provinces parlamenta vēlēšanās.
Pirms vēlēšanām abas partijas, kas atbalsta neatkarību, bija izteikušās, ka līdz tai vislabāk būtu nonākt civilizētā veidā – sarunās ar Spānijas valdību vienojoties par neatkarības referenduma sarīkošanu, gluži tāpat, kā tas pagājušajā gadā (tiesa, neveiksmīgi) notika Skotijā. Tomēr konservatīvā Tautas partija un premjers Mariano Rahojs šādu iespējamību strikti noraidījuši, tas nozīmē, ka Katalonijas parlamentam var nākties rīkoties vienpusēji – pieņemt savu konstitūciju, veidot savu banku un tieslietu sistēmu, kā arī bruņotos spēkus, skaidro Reuters. Turklāt pirms tam vēl nepieciešams atrisināt acīmredzamās domstarpības starp potenciālajiem koalīcijas partneriem Junts pel Si un CUP. Kreiso radikāļu vadītājs Antonio Banoss nekad nav slēpis – viņš nevēlas, lai virzīšanās uz neatkarību notiktu A. Masa vadībā, jo šī politiķa laiks esot pagājis. Naktī uz pirmdienu A. Banoss paspējis ierunāties arī par «revolūciju» un «pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu», lai gan A. Mass līdz šim centies darīt visu iespējamo, lai neuzkurinātu liekas kaislības. Arī ekonomiskā ziņā abu potenciālo sabiedroto pozīcijas ir ļoti atšķirīgas.
Tas devis iespēju Spānijas politiķiem un medijiem, kuri aizstāv valsts vienotību, apstrīdēt neatkarības pretinieku uzvaru. Piemēram, valdošās Tautas partijas runasvīrs Pablo Kasado norādījis, ka par A. Masa programmu un Junts pel Si nav nobalsojuši pat puse no visiem Katalonijas balsstiesīgajiem, lai gan tieši neatkarības piekritēji bija vēlēšanas pozicionējuši kā balsojumu par neatkarību. «Šīs vēlēšanas apliecina, ka debates par neatkarību jāizbeidz uz visiem laikiem,» viņa sacīto citē BBC. Vēl asāk izteikusies centriskās un Spānijas vienotību atbalstošās partijas Ciudadanos Katalonijas atzara līdere Inese Arimadasa. «Pēc šodienas rezultāta Arturam Masam ir tikai viena izeja – atkāpties un doties mājās,» viņu citē interneta ziņu vietne The Local. Lai gan I. Arimadasas vadītā partija ieguvusi 25 mandātus, viņa mudinājusi nekavējoties rīkot jaunas vēlēšanas, kurās iedzīvotājiem būtu iespēja balsot vien par politiskajām partijām un to programmām, nevis tādām aliansēm, kādu pirms balsojuma salipinājis A. Mass. Savukārt partijas nacionālais līderis Alberts Rivera paziņojis, ka tās ideoloģija ir skaidra un gaiša: «Katalonija ir mana dzimtene, Spānija ir mana valsts, un Eiropas Savienība ir mūsu nākotne.»
Uz to, ka «separātisti savā plebiscītā piedzīvojuši zaudējumu», nav kavējies norādīt arī opozīcijā esošo sociālistu līderis Pedro Sančess, vienlaikus uzverot, ka šāda situācija radusies valdošo konservatīvo absolūtās nekompetences dēļ. Tiesa, arī sociālisti ir tikpat stingri Spānijas vienotības piekritēji kā Tautas partija, vismaz pašlaik nepieļaujot iespēju uzsākt kādu dialogu par Katalonijas atdalīšanos. Spānijas vienotību atbalsta arī kreisi radikālo spēku apvienība Podemos, taču tās līderis Pablo Iglesiass ne reizi vien sacījis, ka Katalonijas iedzīvotājiem jādod iespēja balsot referendumā par neatkarību.
Socioloģisko pētījumu kompānijas Metroscopia pārstāvis Hosē Pablo Ferandiss sarunā ar Reuters uzsvēris – šāda nostāja ir saprotama, jo aptauju rezultāti liecinot, ka vairākums Katalonijas iedzīvotāju neatbalsta atdalīšanos no Spānijas, kas cita starpā draud ar izslēgšanu no Eiropas Savienības un piespiedu izstāšanos no eirozonas. Turklāt Skotijas piemērs apstiprinot – daļa no tiem, kuri vārdos aizstāv neatkarību, tomēr nobalso, vadoties nevis pēc emocionāliem, bet gan racionāliem apsvērumiem. «Daudzi no tiem, kuri svētdien balsoja par Junts pel Si, to darīja ne jau tāpēc, ka vēlas atdalīšanos no Spānijas. Viņi uzskatīja, ka šādā veidā iespējams stiprināt Katalonijas pozīcijas gaidāmajās sarunās,» uzskata H. P. Ferandiss. Viņš domā, ka pēc decembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām Spānijā nāks pie varas valdība, kas apzināsies šādu sarunu nepieciešamību, un apzināsies to, ka kataloniešu neatkarības centienus iespējams slāpēt ar pievilcīgāku nodokļu režīmu, lielāku patstāvību, likumiem, kas aizsargā vietējo valodu un kultūru. Lielai daļai no tiem, kuri pašlaik iziet ielās ar Katalonijas karogiem rokās, ar to būtu pilnīgi pietiekami, taču ir kāda liela problēma – kā uz to reaģēs citas Spānijas provinces.