Skandāls liek veikt pārmaiņas Oskaru dalītāju rindās

Amerikas Kinoakadēmiju, kas lemj par prestižās Oskara balvas laureātiem, tuvāko gadu laikā gaida lielas pārmaiņas – daudziem vecajiem zauriem (lielākoties baltajiem vīriešiem) nāksies noiet no skatuves, dodot vietu sievietēm, kā arī etnisko un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.

Tāda ir reakcija uz skandālu, kas izcēlies pēc tam, kad kļuva zināms, ka arī šogad nevienu Oskara galveno nomināciju nav ieguvis kāds tumšādains aktieris, un izskanējuši aicinājumi boikotēt ceremoniju.

Kārtējā, jau 88. Oskara balvu pasniegšanas ceremonija notiks 28. februārī Losandželosā, taču tādi Holivudā pazīstami ļaudis kā Spaiks Lī, Džada Pinketa Smita un Vils Smits jau paziņojuši, ka to ignorēs. No citu aicināšanas uz boikotu šīs slavenības gan atturējušās, taču šādi mudinājumi aktīvi tiek tiražēti interneta sociālajos tīklos. Piemēram, Twitter atkal aktualizēts jau pagājušogad (arī tad neviens tumšādainais aktieris netika nominēts) izdomātais tēmturis #OscarsSoWhite, kas nepārprotami liecina – liela daļa amerikāņu sabiedrības uzskata, ka Holivudas elite iestrēgusi vēsturē un nav pamanījusi, ka ASV beidzamo gadu laikā kļuvusi vēl daudzveidīgāka etniskā ziņā. Aptuveni 6000 Kinoakadēmijas biedru, kuri lemj par Oskara nominācijām, nepelnīti aizmirsuši tumšādainos aktierus, uzskata Dž. Pinketa Smita, kura paziņojusi, ka boikotēs ceremoniju. Šādas rīcības iemesls neesot aizvainojums par vīra neiekļaušanu balvu pretendentu sarakstā. Gan Dž. Pinketa Smita, gan, piemēram, reperis 50 Cent un aktieris Tairīzs Gibsons uzsvēruši, ka problēma ir krietni dziļāka un Kinoakadēmijas locekļi vienkārši ignorē filmas un aktierus, kas ir sveši viņu kultūras kodam – kā piemērs tiek piesaukta pretrunīgā hiphoperu drāma Straight Outta Compton, kas tā arī nav nominēta Oskara balvai. Šiem pārmetumiem piekritusi pat tik liela mēroga zvaigzne kā Džordžs Klūnijs.

V. Smits paziņojis, ka ceremoniju neapmeklēs tāpēc, ka uz to nolēmusi nedoties viņa sieva. Taču intervijā ABC viņš atzinis, ka arī neizprot Kinoakadēmijas locekļu izvēli. «Amerikas, tajā skaitā Holivudas spēks slēpjas daudzveidībā. Taču paraugoties uz akadēmijas nominācijām, es saprotu, ka tās neatspoguļo šos ideālus. Pašlaik 94% akadēmijas locekļu ir baltie un 77% – vīrieši,» sacījis V. Smits, piebilstot, ka tas arī ir galvenais iemesls akadēmijas locekļu «sistemātiski demonstrētajiem aizspriedumiem».

Reuters norāda, ka pārliecinošs vairākums Holivudas zvaigžņu cenšas diskusijās neiesaistīties, bet Oskara balvai nominētajai britu aktrisei Šarlotei Remplingai jau nācies taisnoties par savu izteikumu, ka boikots būtu rasisma izpausme pret baltajiem cilvēkiem, un pārdomām par to, ka tumšādainie aktieri beidzamo divu gadu laikā, iespējams, patiešām nav paveikuši neko tik izcilu, lai tiktu nominēti Oskara balvai. Bet no barikāžu otras puses izskanējuši gan aicinājumi tumšādainajam komiķim Krisam Rokam atteikties no ceremonijas vadīšanas, gan mudinājumi noteikt īpašas nomināciju kvotas minoritātēm – gan etniskajām, gan seksuālajām.

Kinoakadēmijas prezidente Šerila Būna Aizeksa (starp citu – tumšādaina sieviete) un viņas vadītā valde reaģējusi operatīvi, paziņojot, ka līdz 2020. gadam «tiks dubultots akadēmijā esošo sieviešu un etnisko minoritāšu pārstāvju skaits». Viņa skaidrojusi, ka jau tuvākajā laikā no sava statusa nāksies šķirties akadēmiķiem, kuri beidzamo desmit gadu laikā nav aktīvi darbojušies industrijā, tomēr ir skaidrs, ka 2016. gada rezultātus šīs pārmaiņas nekādi neietekmēs.