Obamam būs grūti panākt Gvantanamo cietuma slēgšanu

Līdz ASV 44. prezidenta Baraka Obamas pilnvaru termiņa beigām palicis mazāk par gadu, un šķiet, ka viens no viņa skaļākajiem priekšvēlēšanu solījumiem tā arī paliks neizpildīts. Kongresu kontrolējošie republikāņi bez entuziasma uzņēmuši prezidenta beidzot sagatavoto plānu slēgt Gvantanamo cietumu, kurā ieslodzīti desmitiem aizdomās turētu teroristu un ienaidnieka kaujinieku.

B. Obamas rīcībā gan palicis tāds instruments kā izpildvaras rīkojums, taču politologi nav pārliecināti, ka viņš to izmantos – jo vairāk tāpēc, ka, pat pēc Gvantanamo slēgšanas piekritēju domām, administrācijas sagatavotais plāns atgādina vien uzmetumu un nesniedz atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem.

Buša lolojums

«Jau daudzus gadus ir skaidrs, ka šī apcietinājuma iestāde Gvantanamo līcī negarantē mūsu nacionālo drošību, bet drīzāk to apdraud. Es nevēlos šo problēmu uzgrūst nākamajam prezidentam,» paziņojis B. Obama pēc tam, kad Kongresā tika iesniegts viņa administrācijas sagatavotais cietuma slēgšanas plāns. AFP atgādina, ka ieslodzījuma vieta atrodas Kubas dienvidaustrumos, kur jau kopš 1903. gada ierīkota ASV jūras kara flotes bāze. Kad pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem Džordža Buša jaunākā administrācija uzsāka tā dēvēto karu pret terorismu, daļa šīs bāzes tika pārveidota par ieslodzījuma vietu, kas vēlāk ieguva nosaukumu Camp Delta. Šajā cietumā ieslodzīti cilvēki, kurus amerikāņu spēkiem izdevies sagūstīt pretterorisma operāciju laikā visā pasaulē. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas uzsver, ka viņu statuss ir neskaidrs (amerikāņi šos ļaudis parasti dēvē par ienaidnieka kaujiniekiem, nereti uzsverot viņu saistību ar dažādiem teroristu grupējumiem), cietumnieki ieslodzījumā gadiem ilgi tiek turēti bez jebkādu apsūdzību uzrādīšanas, turklāt ir pietiekami daudz liecību, ka vismaz pirmajos ieslodzījuma vietas pastāvēšanas gados aizturētie masveidā spīdzināti. Deutsche Welle atgādina, ka uz virkni pārkāpumu, kas notikuši cietumā, savulaik norādījusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (OSCE), kas uzsvērusi, ka cilvēktiesību ievērošanas aktīvistiem bijis liegts iekļūt ieslodzījuma vietā.

2008. gadā, kandidējot uz ASV prezidenta amatu, B. Obama solīja panākt cietuma slēgšanu, un nelabvēļi mēdz norādīt, ka arī tas bijis viens no iemesliem, kādēļ viņš jau nākamgad avansā saņēma Nobela miera prēmiju. Taču ar solījuma izpildi prezidents nav īpaši steidzies, piemēram, neizmantojot situāciju 2010. gadā, kad abās Kongresa palātās vairākums bija viņa partijas biedriem demokrātiem. AFP gan raksta, ka «Obama gandrīz astoņus gadus centies panākt cietuma slēgšanu, taču viņa nodomus kavēja Kongress, Pentagons, atsevišķi partijas biedri un ārvalstu sabiedrotie, kuri nevēlējās uzņemt aizdomās turētos teroristus».

Republikāņi grib saglabāt

Galvenā praktiskā problēma, kas traucē slēgt cietumu, ir – ko iesākt ar ieslodzītajiem, daudzi no kuriem apcietinājumā atrodas jau vairāk nekā desmit gadus? Viņu skaits gan ir būtiski samazinājies (no gandrīz 800 cilvēkiem pagājušās desmitgades vidū līdz 91 pašlaik), taču, kā uzsver Reuters, starp ieslodzītajiem ir vairāki desmiti cilvēku, kurus ir riskanti atbrīvot, taču nav iespējams arī saukt tiesas priekšā, jo tās atzīšanās, kas no viņiem iegūtas, visticamāk, izspiestas spīdzinot. Tāpēc B. Obama rosinājis visus tos, kurus iespējams, izsūtīt uz ārzemēm, bet pārējiem ieslodzītajiem ierīkot īpašu cietumu kaut kur ASV teritorijā. Prezidents apelējis arī pie ekonomiskā aspekta, atgādinot, ka Camp Delta uzturēšana ik gadus izmaksā 455 miljonus dolāru, bet jauna cietuma ierīkošana ASV maksās līdz 475 miljoniem dolāru, savukārt ieslodzīto uzturēšanas izmaksas varētu būt pat par 180 miljoniem dolāru gadā mazākas, raksta AFP.

Taču šādam risinājumam kategoriski nevēlas piekrist republikāņi, kuru kontrolē atrodas Kongress. «Mēs izskatīsim prezidenta Obamas plānu, taču viena no tā sastāvdaļām ir bīstamu teroristu pārvešana no ārzemēm uz ASV, un Kongress jau ir izteicies pret šādu priekšlikumu,» uzsvēris vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels, atgādinot, ka likums neļauj pārvietot uz ASV teritoriju šādus cilvēkus. Jāpiebilst, ka visi trīs vadošie republikāņi, kuri pretendē uz nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, bez aplinkiem paziņojuši – pēc viņu domām, Gvantanamo cietums ir jāsaglabā. «Notvertajiem teroristiem jāsaņem vienvirziena biļete uz Gvantanamo līci, kur viņiem nāksies izstāstīt visu, ko tie zina. Tie ienaidnieka kaujinieki, kurus iespējams saukt tiesas priekšā, jātiesā militārajos tribunālos, un nevienu no Gvantanamo ieslodzītajiem nedrīkst pārvest uz ASV un tiesāt mūsu tiesās,» uzsvēris viens no republikāņu kandidātiem Marko Rubio.

Tikai pasta indeksa maiņa

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašlaik viņam gatavi piekrist vairākums amerikāņu. Pagājušā gada nogalē veikta Rasmussen aptauja rādīja, ka 53% amerikāņu iebilst pret cietuma slēgšanu, bet tikai 29% to atbalsta. Kā norāda Deutsche Welle, ļaudis visvairāk raizējas par to, ka potenciāli bīstamie ieslodzītie tiks nomitināti netālu no viņu dzīvesvietām. Ne jau velti pat Kongresam iesniegtajā plānā pieminētas vien Pentagona izvēlētas «13 iespējamās ieslodzījuma vietas» – precīzu vietu, uz kuru varētu pārvest Gvantanamo gūstekņus, demokrāti nosaukt nevēlas, jo tas var iedragāt viņu prezidenta kandidāta izredzes uzvarēt attiecīgajā štatā.

Uz šīm plāna nepilnībām norādījis viens no retajiem republikāņiem, kurš atbalsta Gvantanamo slēgšanu – bijušais karagūsteknis Džons Makkeins. Viņš arī piebildis, ka no B. Obamas administrācijas sagatavotā dokumenta nav skaidrs, kas notiks ar tiem par terorismu aizdomās turētajiem vai ienaidnieka kaujiniekiem, kuri tiks sagūstīti nākotnē – vai arī viņus automātiski pārvietos uz ASV teritorijā esošu ieslodzījuma vietu.

Apmierināti nav arī cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Amnesty International, kas norādījusi – pat ja B. Obamam izdosies panākt savu un slēgt Gvantanamo cietumu, tas joprojām nozīmēs, ka jaunā cietumā, nu jau ASV teritorijā, cilvēki gadiem ilgi atradīsies ieslodzījumā un neviens pat negrasīsies izvirzīt viņiem kādas apsūdzības, par taisnīgas tiesas nodrošināšanu nemaz nerunājot. Sarunā ar Deutsche Welle uz to uzsvaru licis arī Ņujorkas Konstitucionālo tiesību centra (CCR) eksperts Omārs Šakirs: «Gvantanamo savu bēdīgo slavu ieguva nevis ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, bet gan tāpēc, ka tur tika ieviesta sistēma, kas ļauj ilgstoši turēt cilvēkus apcietinājumā bez apsūdzību uzrādīšanas. Šo vīru pārvietošana uz ASV nozīmēs vien to, ka mainījies Gvantanamo pasta indekss.».