Divu gadu laikā tā arī nav izdevies noskaidrot, kāds liktenis piemeklējis lidsabiedrības Malaysian Airlines lidmašīnu Boeing 777200ER, kas kopā ar 12 apkalpes locekļiem un 227 pasažieriem pazuda šķietami ikdienišķā lidojumā no Kualalumpuras uz Pekinu. Līdz šim atrasta tikai viena lidmašīnas atlūza, kas izskalota Reinjonas salas krastā Indijas okeāna rietumos, un reisā MH370 pazudušo cilvēku tuvinieki mudina Malaizijas, Ķīnas un Austrālijas varasiestādes jūnijā nepieņemt lēmumu par lidmašīnas meklēšanas pārtraukšanu.
Šodien aprit tieši divi gadi kopš viena no mīklainākajiem lidmašīnas pazušanas gadījumiem mūsdienu aviācijas vēsturē. Līdzšinējā izmeklēšana liecina, ka laineris, visticamāk, atrodas Indijas okeāna dzelmē pāris tūkstošu kilometru no Austrālijas rietumu piekrastes, taču teritorija, ko turpina pārmeklēt ar kuģiem un uz tiem izvietotajiem zemūdens bezpilota aparātiem, ir tik plaša (120 000 kvadrātkilometru), ka šī operācija nereti tiek salīdzināta ar adatas meklēšanu siena kaudzē. Reuters norāda, ka MH370 meklēšanai atvēlētie 130 miljoni dolāru pamazām iet uz beigām, un trīs valstis, kuras joprojām finansē šo misiju, nolēmušas, ka jūnijā varētu tikt pieņemts lēmums par meklējumu pārtraukšanu, ja vien neparādīsies kādi jauni pierādījumi, kas ļautu precīzāk identificēt lidmašīnas nogāšanās reģionu.
Šāds notikumu pavērsiens neapmierina pazudušo cilvēku tuviniekus, daudzi no kuriem svētdien pulcējās piemiņas pasākumā vienā no Kualalumpuras tirdzniecības centriem. To rīkoja sabiedriskā organizācija Voice370, jo Malaizijas valdība šogad nolēmusi nekādus atceres pasākumus neorganizēt, aprobežojoties ar klusuma brīdi parlamenta sēdē, kurā tiks nolasīts kārtējais ziņojums par izmeklēšanas gaitu. «Ģimenes, kas pulcējās Kualalumpurā, dedzīgi vērsušās pie varasiestādēm ar lūgumu nepārtraukt MH370 meklēšanu, kamēr netiks saņemtas visas atbildes,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Vairāki pazudušo tuvinieki izteikuši aizdomas, ka Malaizijas valdībai un aviosabiedrībai ir kas slēpjams, ja reiz tās ir gatavas atteikties no lidmašīnas vraka meklēšanas. AFP atgādina, ka tikai lidojuma datu ierakstu ierīču jeb tā saukto melno kastu atrašana varētu sniegt kādu informāciju, kādēļ stundu pēc izlidošanas no Kualalumpuras lidostas pazuda sakari ar MH370, kāpēc lidmašīna uzreiz pēc tam mainīja kursu, dodoties sākumā uz rietumiem, bet pēc tam uz dienvidiem (to apliecina militāro radaru un satelītu telekomunikāciju kompānijas Inmarsat informācija).
Lai gan pagājušā gada jūlijā Reinjonas salā Indijas okeāna austrumos atrasts lidmašīnas spārna fragments, daudzu pazudušo cilvēku tuviniekus tas nav pārliecinājis, ka laineris patiešām avarējis un tajā esošie ļaudis gājuši bojā. Citādi gan domā izmeklētāji, taču arī viņiem šis atradums nav ļāvis precīzāk noteikt lidmašīnas avārijas vietu. «Indijas okeānā straumju ātrums un pat virziens mainās samērā bieži, tādēļ ir sarežģīti noskaidrot, no kurienes atdreifējušas atlūzas,» intervijā International Business Times sacījis Austrālijas Jaunās Dienvidvelsas universitātes okeanogrāfs Ēriks van Sebile. Februāra nogalē un marta sākumā ir pienākušas jaunas ziņas par Mozambikas un Reinjonas piekrastē uzietiem lidmašīnu vraku gabaliem, taču pagaidām vēl nav noskaidrots, vai tie tiešām ir pazudušā MH370 fragmenti.
Hipotēzes par lidmašīnas pazušanu – no ticamām līdz maz iespējamām
Tehniska kļūme
Vairākums ekspertu, kuri nevēlas piekrist nekādām sensacionālām sazvērestības teorijām, uzskata, ka MH370 avarējis tehnisku iemeslu dēļ. Vieni uzskata, ka neglābjami sabojājusies lidmašīnas elektronika, citi domā, lai lainerī sācies ugunsgrēks, bet trešie ir pārliecināti, ka notikusi salona dekompresija, iespējamas arī šo negadījumu dažādas kombinācijas. Beidzamais, ko paspējuši piloti pirms samaņas zaudēšanas – izdarīt manevru, lai mēģinātu atgriezties Malaizijā un veiktu avārijas nosēšanos kādā lidlaukā. Šīs hipotēzes piekritēji uzskata, ka apkalpe vienkārši nav varējusi noraidīt briesmu signālu, jo visas ierīces bija sabojājušās. Versija par ugunsgrēku gan šķiet maz ticama, jo šādā gadījumā lidmašīna nebūtu varējusi atrasties gaisā vēl astoņas stundas, taču pakāpeniska salona dekompresija kombinācijā ar elektronikas iziešanu no ierindas (kas nozīmētu arī skābekļa masku nedarbošanos) patiešām varētu nozīmēt to, ka autopilota vadītais laineris ar mirušo apkalpi un pasažieriem turpinājis lidojumu pa nosprausto kursu, līdz tam beigusies degviela.
Apkalpes locekļa pašnāvība
The Daily Telegraph rīcībā nonākusi neoficiāla informācija liecina, ka šo hipotēzi izmeklētāji pašlaik uzskata par pašu ticamāko. Saskaņā ar to viens no apkalpes locekļiem, kuram bijusi pieeja pilotu kabīnei, neitralizējis savus biedrus un atslēdzis sakarus, bet pēc tam uzstādījis autopilotu tā, lai laineris virzītos uz okeāna plašumiem un iegāztos ūdenī. Papildu ticamību šai versijai piešķīrusi pagājušā gada 24. martā Alpos notikusī vācu lidsabiedrības Germanwings lidmašīnas Airbus A320 katastrofa, kurā bojā gāja 150 cilvēku, – ir zināms, ka to apzināti sarīkoja ar depresiju sirgstošais pilots Andreass Lubics. Gan Malaizijas, gan ārzemju avīzēs pavīdējušas ziņas, ka MH370 kapteinis, 57 gadus vecais Zaharijs Ahmeds Šahs pirms liktenīgā lidojuma bijis ļoti nelāgā garastāvoklī brūkošās ģimenes dzīves dēļ. Viņa mājā jau dienu pēc avārijas tika veikta kratīšana, tomēr policija vēstīja, ka nekas aizdomīgs tās laikā neesot atrasts.
Terora akts
21. gadsimtu jau tagad iespējams dēvēt par terorisma laikmetu, un nav pārsteigums, ka šī versija bija viena no pirmajām, kuru sāka apspriest neilgi pēc MH370 mīklainās pazušanas. Tomēr vēlāk, kad kļuva zināms, ka lidmašīna gaisā, visticamāk, atradusies vēl astoņas stundas pēc tam, kad ar to zaudēti sakari, hipotēze kļuvusi daudz mazāk ticama. Turklāt neviens pasaules teroristu grupējums tā arī nav uzņēmies atbildību par lainera pazušanu un nav informējis, kam šādā veidā vēlējies atriebties vai kādus mērķus sasniegt. Visus apkalpes locekļus un pasažierus (arī tos četrus, kuriem bija biļetes uz šo reisu, bet kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ atteicās no lidojuma) vairākkārtīgi pārbaudījuši ne tikai Malaizijas, bet arī Ķīnas un Austrālijas (un droši vien arī ASV) īpašie dienesti, un nekādas viņu saiknes ar teroristu grupējumiem nav konstatētas. Savukārt divi Irānas pilsoņi, kuri ar nozagtām eiropiešu pasēm lidojuši uz Pekinu, visticamāk, bijuši vien ekonomiskie migranti, kuri pēc tam vēlējušies nokļūt Eiropā.
Lainera nolaupīšanas mēģinājums
Arī šo versiju izmeklētāji neuzskata par īpaši ticamu, jo apkalpes un pasažieru pārbaudes neliecina, ka lainerī atradušies aizdomīgi cilvēki. Tajā pašā laikā pilnībā izslēgt varbūtību, ka kāda nepiederoša persona iekļuvusi pilotu kabīnē, nav iespējams. Publicista un pašpasludinātā aviācijas eksperta Džefa Vaiza grāmatā, piemēram, meklēti pierādījumi tam, ka lidmašīnu nolaupījuši Krievijas īpašie dienesti. Maskavas atbilde šajā ziņā bijusi simetriska – kad 2014. gada 17. jūlijā virs Austrumukrainas tika notriekta Malaysian Airlines reisa MH17 lidma
šīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, Krievijas dzeltenā prese vēstīja, ka patiesībā tā esot bijusi sen pazudusī MH370, kurai ASV īpašie dienesti atraduši pielietojumu, lai pastiprinātu pret Krieviju vērstās sankcijas.
Militāristu kļūda
Lai gan ne īpaši bieži, bet gadās, ka pasažieru lidmašīnas kļūdas dēļ notriec militāristi, kas pēc tam liek lietā visu savu ietekmi, lai noslēptu notikušo. Britu publicists Naidžels Koutorns norādījis, ka 2008. gada sākumā Dienvidķīnas jūras akvatorijā notikuši ASV un Taizemes kopīgi militārie manevri, un lidmašīna kļūdas dēļ varēja būt noturēta par vienu no bruņoto spēku mērķiem. Savukārt franču aviācijas eksperts Marks Dugēns domā, ka pēc tam, kad uz lainera izcēlies ugunsgrēks, autopilota vadītā lidmašīna lidojusi uz Djego Garsijas salas pusi, taču tajā dislocētās amerikāņu karabāzes karavīri to notriekuši, baidoties par teroristu uzbrukumu. Šī versija gan ir pretrunā ar Inmarsat datiem, kas liecina, ka lidmašīna turpinājusi lidojumu uz Indijas okeāna dienvidiem.
Sabotāža
Gluži tāpat kā gadījumā ar prāmi Estonia, kas it kā pārvadājis kādu slepenu kravu, kuras iznīcināšanā bijuši ieinteresēti ietekmīgi spēki, versija par sabotāžu tiek pieminēta arī MH370 gadījumā. Iespējams, kādi īpašie dienesti vēlējušies iznīcināt lainerī esošo kravu vai konkrētas personas, kas atradušās lidmašīnā. Dažos medijos pavīdējusi pat versija par korporatīviem kariem, kuras piekritēji vērš uzmanību uz to, ka ar šo reisu lidojušas augsta ranga Boeing amatpersonas.
Superieroča izmēģinājums
Saskaņā ar vienu no versijām lidmašīna kļuvusi par jauna ieroča izmēģinājuma upuri – kādas lielvalsts bruņotie spēki izmantojuši distances vadības sistēmu, lai pārņemtu kontroli pār laineri, atslēgtu visus komunikāciju kanālus, bet pēc tam to iznīcinātu.
Paranormālās aktivitātes
Kā jau allaž, netrūkst arī tādu, kuri uzskata, ka lidmašīnu nolaupījuši vai iznīcinājuši citplanētieši – starp citu 2014. gada maijā veikta CNN aptauja liecina, ka šai hipotēzei tic gandrīz 10% amerikāņu. Mazliet oriģinālāka ir versija par to, ka lidmašīna iekļuvusi tā sauktajā laika cilpā un atgriezusies pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, kur vēl nonākusi Boeing inženieru rokās un izmantota, lai izstrādātu 777 sērijas lainerus.
Avots: IBT, CNN, BBC