Krievijas militāro iesaistīšanos Sīrijas konfliktā pagājušā gada septembrī daudzi dēvēja par negaidītu, bet vēl negaidītāka ir vakar uzsāktā «lielākās daļas spēku» izvešana no šīs valsts, kas tiek realizēta saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina pirmdienas vakarā doto rīkojumu. Gan militārie analītiķi, gan politologi lauza galvas par šāda lēmuma iemesliem, jo negrib ticēt Krievijas līdera paziņojumam, ka kara aviācija savus uzdevumus Sīrijā izpildījusi un tagad pienācis laiks diplomātijai.
Domājams, ka pēc lielas Krievijas kontingenta daļas izvešanas Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīms, kura beidzamo mēnešu lielākie militārie panākumi saistāmi tieši ar Krievijas spēku sniegto atbalstu, kļūs piekāpīgāks šonedēļ uzsāktajā kārtējā Ženēvas sarunu raundā. Taču, lai miera sarunas būtu veiksmīgas, uz kompromisiem jābūt gatavai arī opozīcijai, bet pagaidām nekas par to neliecina – tā joprojām uzstāj, ka pārmaiņas Sīrijā jāuzsāk, izveidojot pagaidu pārvaldi, kurā nebūtu vietas B. Asadam un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. Kuluāros gan tiek mēļots par Krievijas un ASV plānu, kas paredz Sīrijas federalizāciju un plašu tiesību piešķiršanu autonomijām.
Uzdevums izpildīts
«Krievija beidzamo 24 stundu laikā ir divas reizes šokējusi pasauli – sākotnēji paziņojot, ka izvedīs lielāko daļu savu spēku no Sīrijas, bet pēc tam uzsākot šī solījuma pildīšanu,» vakar ap pusdienlaiku vēstīja televīzijas kompānija CNBC, demonstrējot Krievijas televīzijas kanālu videomateriālus. Tajos redzams, kā Krievijas bāzēs Sīrijā esošajās transportlidmašīnās tiek krauta tehnika un munīcija un kā gaisā paceļas vairākas lidmašīnas, diktoram vēstot, ka tās uzņēmušas kursu uz Krieviju.
Par lēmumu izvest no Sīrijas lielāko daļu tur dislocēto Krievijas spēku V. Putins paziņoja pirmdienas vakarā pēc sanāksmes, kurā piedalījās arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. No prezidenta sacītā izrietēja, ka Krievijas Militāri kosmiskie spēki (VKS) jeb kara aviācija savus uzdevumus Sīrijā izpildījusi un tagad šajā valstī paliks vien spēki, kas nepieciešami Tartusas jūras kara flotes apgādes punkta un Hmeimimas gaisa kara spēku bāzes darbības nodrošināšanai – abi šie atbalsta punkti turpinās funkcionēt, kā ierasts. «Sīrijā palikušajiem Krievijas karavīriem būs jāpilda ļoti svarīga funkcija, kontrolējot, kā tiek ievērota vienošanās par uguns pārtraukšanu un radīti apstākļi miera procesam,» skaidrojis V. Putins.
«Teroristi ir izspiesti no Latākijas provinces, atjaunota satiksme uz šosejas uz Alepo, Palmīrā turpinās kaujinieku likvidēšana, ir debloķēta Kvairesas gaisa kara spēku bāze. Pavisam ar mūsu aviācijas palīdzību Sīrijas valdības spēki atbrīvojuši 400 apdzīvotās vietas, panākot svarīgu lūzumu cīņā ar terorismu,» prezidentam ziņojis aizsardzības ministrs. Viņš piebildis, ka Krievijas kara aviācija palīdzējusi B. Asadam lojālajai armijai atkarot aptuveni 10 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju, bet teroristiskie grupējumi cietuši ievērojamus zaudējumus – sagrauti to ieroču un munīcijas piegāžu, kā arī naftas eksporta kanāli.
Nedz V. Putins, nedz S. Šoigu neprecizēja, cik daudz karavīru un kara materiālu tiks izvesti no Sīrijas, bet cik tajā paliks. BBC, atgādinot, ka kopš pagājušā gada septembra Sīrijā bija dislocētas vairāk nekā 50 Krievijas kara lidmašīnas, norāda, ka vakar tās sākušas Sīriju atstāt nelielās grupās, kas sastāv no transportlidmašīnas Il76 vai Tu154 un vairākām Su24, Su25 vai Su34 kara lidmašīnām. Krievija nekad nav oficiāli paziņojusi uz Sīriju pārdislocēto karavīru skaitu, bet ASV izlūkdienestu aplēses, uz kurām atsaucas AP, liecina, ka šajā valstī varētu būt bijuši dislocēti no 3000 līdz 6000 Krievijas militārpersonu. Vakar Krievijas parlamenta augšpalātas jeb Federācijas padomes vadītājs Viktors Ozerovs intervijā Interfax izteicies, ka Sīrijā varētu palikt aptuveni 1000 Krievijas karavīru. Pēc viņa sacītā, abu bāzu funkcionēšanai nepieciešami vismaz divi bataljoni jeb aptuveni 800 karavīru. Papildus tam Krievijas aviācija turpinās izlūkošanas lidojumus, Sīrijā paliks arī tās militārpersonas, kas pilda padomnieku funkcijas Sīrijas armijā, tāpat Krievija negrasās izvest no šīs valsts pretgaisa aizsardzības sistēmu S400, kas Sīrijā tika nogādāta novembrī, pēc tam, kad Turcijas bruņotie spēki notrieca Krievijas bumbvedēju.
Pārsteiguma moments
Lai gan laikraksts Kommersant vakar vēstīja, ka starp Krieviju un ASV, kurām kopīgi izdevās panākt Sīrijas pamiera stāšanos spēkā 27. februārī, notikušas regulāras konsultācijas un rīcība tikusi saskaņota, The Washington Post uzsver: «Putina paziņojums Obamas administrācijai bija negaidīts.» Ne jau velti Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests atturējies Krievijas lēmumu komentēt pēc būtības, reportieriem stāstot, ka vēl jāpagaida, kādus tālākos soļus spers Krievija. Naktī uz otrdienu notikusi jau pirms kāda laika saskaņotā V. Putina un B. Obamas telefonsaruna, kurā, protams, apspriests nevis ieplānotais jautājums par uguns pārtraukšanas ievērošanu, bet gan runāts par Krievijas spēku izvešanu.
«Lai kā arī būtu, Vladimirs Putins vēl joprojām spēj pārsteigt,» raksta Financial Times, piebilstot, ka lēmums bijis negaidīts ne tikai Baltajam namam un Sīrijas opozīcijai, bet, saskaņā ar dažu avotu sniegto informāciju, arī B. Asadam. Maskava un Damaska gan šādu traktējumu noraidījušas, uzsverot, ka starp Krievijas un Sīrijas amatpersonām notikušas regulāras konsultācijas, bet beidzamo reizi V. Putins un
B. Asads telefoniski apspriedušies pāris stundas pirms Krievijas prezidenta paziņojuma. Interesanti, ka atsevišķi politologi Rietumos izteikuši versiju, ka «Putins pametis Asadu likteņa varā», taču vairākumam tomēr šķiet, ka tā ir vēlamā uzdošana par esošo. Gluži otrādi, kā norāda The New York Times, «šāds solis liecina par to, ka Putins ir absolūti pārliecināts par Asada pozīciju stabilitāti».
Ņujorkas universitātes politoloģijas profesors Marks Galeoti sarunā ar The Guardian atzinis, ka Krievijas mērķus patiešām var uzskatīt par sasniegtiem: «Viņi stabilizēja režīmu, nodrošināja tam priekšrocības kaujas laukā, un tagad ir stājusies spēkā uguns pārtraukšana un sākušās politiskas sarunas.» Šādam vērtējumam sliecas piekrist arī ASV izlūkošanas un analītiskās kompānijas Stratfor eksperti, norādot uz vēl pāris Krievijas ieguvumiem. Lai gan Islāma valsts nav sakauta, tā ir krietni vājāka nekā pirms pieciem mēnešiem, turklāt aviācijas triecienos nogalināti simtiem kaujinieku, kuri karot Islāma valsts rindās bija ieradušies no Krievijas vai Centrālāzijas – līdz ar to mazinās terora draudu risks pašā Krievijā. Maskava Sīrijas operācijas laikā arī varējusi izmēģināt savus modernizētos ieročus, par kuriem noteikti jau ieinteresējušies pircēji – piemēram, Irāna. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka Krievijai zināmā mērā izdevies pārvarēt ārpolitisko blokādi, kas tika uzsākta pēc Krimas aneksijas un notikumiem Austrumukrainā – vismaz Sīrijas jautājuma kontekstā ASV bijušas spiestas uzskatīt Krieviju par līdzvērtīgu partneri. Pagaidām gan nav skaidrs, vai tas palīdzēs atcelt starptautiskās sankcijas, taču, kā sarunā ar The Guardian norādījis militārais analītiķis Aleksandrs Golcs, Krievijai izdevies neiestigt B. Obamas prognozētajā «Sīrijas purvā» un iziet no šī konflikta ar minimāliem zaudējumiem, par kādiem var uzskatīt sabojātās attiecības ar Turciju.
Sarunas Ženēvā
CNBC norāda, ka ANO amatpersonas un daļa Sīrijas opozīcijas pārstāvju ir gandarīti par V. Putina rīcību, uzskatot, ka tā dos papildu impulsu sarunām starp Sīrijas naidīgajām pusēm. Tiesa, sarunas nav piemērotākais apzīmējums Ženēvā notiekošajam procesam, jo valdības un opozīcijas delegācijas atrodas katra savā telpā, starp kurām kursē ANO īpašais sūtnis Stafans de Mistura, cenšoties rast kaut niecīgus kopsaucējus abu pušu nostājā. Vakar viņš paziņojis, ka nekāds «B plāns» neeksistē un, ja sarunas noslēgsies bez jebkādiem rezultātiem, iznākums var būt tikai viens – kara atsākšanās ar vēl lielāku intensitāti. Savukārt vairāki diplomāti, vēloties saglabāt anonimitāti, brīdinājuši Sīrijas opozīciju nelikt pārāk lielas cerības uz Krievijas spēku izvešanu – tikpat ātri kā lidmašīnas (turklāt ne visas) aizlidoja, tās var atkal atgriezties Krievijas bāzēs Sīrijā un turpināt sniegt B. Asada valdībai atbalstu cīņās ne tikai pret islāmistu radikāļiem, bet arī pret tā dēvēto mēreno opozīciju.
S. de Mistura ļoti cer, ka līdz gada vidum izdosies vienoties vismaz par Ceļu karti, kam vajadzētu novest pie Sīrijas bruņotā konflikta pārtraukšanas. Cerības uz to, ka 18 mēnešu laikā izdosies sarīkot brīvas vēlēšanas Sīrijā, gan pamazām zūd, jo abas puses kārtējo sarunu raundu uzsākušas ar savstarpēji nepieņemamiem ultimātiem. Opozīcija pieprasījusi, lai jau nekavējoties tiktu uzsākta pārejas laika valdības veidošana, nododot tai visu izpildvaru, un, sākoties šim procesam, B. Asadam būtu jāatkāpjas. Savukārt Sīrijas ārlietu ministrs Valids al Moallams šādu pozīciju nosaucis par «atklātu vēlmi izjaukt miera procesu», piebilstot, ka ne par kādu B. Asada atkāpšanos pašlaik nav iespējams runāt.