Hāgā pasludinās spriedumu Karadžičam

TRIBUNĀLA PRIEKŠĀ. Bijušajam Bosnijas serbu līderim Radovanam Karadžičam notiesāšanas gadījumā draud mūža ieslodzījums © Scanpix

Aizritējuši jau vairāk nekā 20 gadu, kopš beidzies Bosnijas karš, kas prasīja aptuveni 100 000 cilvēku dzīvības, taču daudziem karā cietušajiem un upuru tuviniekiem tas beigsies tikai ceturtdien, kad Hāgas tribunālā tiks pasludināts spriedums 70 gadu vecajam Radovanam Karadžičam.

Toreizējais Bosnijas serbu līderis apsūdzēts genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ļoti iespējams, ka viņam tiks piespriests mūža ieslodzījums, taču, ja Bosnijas musulmaņiem (bosņakiem) un horvātiem R. Karadžičs ir bende un miesnieks, tad daudziem serbiem – varonis.

«Šajā tribunālā ir iztiesātas daudzas svarīgas prāvas, ir bijuši daudzi svarīgi spriedumi, taču spriedums Karadžičam pavisam noteikti būs viens no svarīgākajiem tribunāla vēsturē,» intervijā AFP sacījis Hāgas tribunāla galvenais prokurors Seržs Brammercs. Jāatgādina, ka ANO paspārnē izveidotā tribunāla pilnais nosaukums ir Starptautiskais Krimināltribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos (ICTY) un kopš tā izveidošanas 1993. gadā pie atbildības kopā sauktas vairāk nekā 160 personu, kas pastrādājušas vai bijušas atbildīgas par nopietniem noziegumiem pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē – laikā, kad sabruka toreizējā Dienvidslāvija.

Ļoti ticams, ka R. Karadžičs personīgi nevienu nav nedz spīdzinājis, nedz nogalinājis, taču kā toreizējam Bosnijas Serbu Republikas līderim un bruņoto spēku virspavēlniekam viņam ir jāatbild par asiņainajiem noziegumiem, kas tika pastrādāti no 1992. līdz 1995. gadam ilgušā Bosnijas kara laikā. Srebrenicas slaktiņš, kas prasīja vismaz 8000 civiliedzīvotāju dzīvības, un Sarajevas aplenkums, kura laikā gāja bojā aptuveni 11 500 cilvēku, jau iegājuši vēsturē kā Eiropas lielākās asinspirtis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Tieši Bosnijas kara laikā liela daļa pasaules iedzīvotāju pirmo reizi dzirdēja vārdu salikumu «etniskā tīrīšana» – R. Karadžiča runu iedvesmotie Bosnijas serbi (līdz ar brīvprātīgajiem karotājiem un Dienvidslāvijas armijas atliekām, kas cīnījās par Lielserbijas ideju) bez jebkādas žēlastības no teritorijām, kas bija nonākušas viņu kontrolē, izspieda bosņakus un horvātus, kopumā aptuveni 2,2 miljoni nelielās valsts iedzīvotāji tika padzīti no mājām.

Taisnības labad gan jāatzīst, ka ar līdzīgu nežēlību, gan ne tik lielos mērogos, izcēlās arī pārējās karojošās puses, taču tas nemazina R. Karadžiča personīgo vainu, ir pārliecināts S. Brammercs. Viņš norādījis, ka spriedums bijušajam Bosnijas Serbu Republikas prezidentam ir svarīgs kaut vai tādēļ, ka šādā veidā tiek uzsvērta «politisko līderu atbildība par tautai nodarītajām ciešanām». Tajā pašā laikā uzklausīšanas vērts ir arī tiesas ieceltā R. Karadžiča advokāta, amerikāņu jurista Pītera Robinsona viedoklis. Viņš norādījis, ka, piemērojot Hāgas tribunāla noteikumus situācijai Sīrijā, par kara noziedznieku būtu atzīstams arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš apbruņojis kara noziegumus pastrādājušos Sīrijas nemierniekus. «Starptautisko tiesu Ahilleja papēdis ir dubultie standarti. Ir vieni standarti tādām mazām valstīm kā Bosnija, Ruanda un Libērija, un citi standarti lielajām valstīm – Lielbritānijai, ASV vai Krievijai,» viņš sacījis nesenā intervijā The Guardian.

Pavisam R. Karadžičam izvirzītas apsūdzības 11 punktos. AFP vēsta, ka tiesas prāva pret viņu sākās 2009. gadā, bet beidzās tikai 2014. gada oktobrī. Tās laikā notika 497 tiesas sēdes, tika izskatīti 115 000 lappušu dokumenti, kas bija iesniegti kā pierādījumi, uzklausīti 586 liecinieki. Sākotnēji R. Karadžičs, kurš pēc ilgstošas bēguļošanas tika notverts un Hāgā nogādāts vien 2008. gada jūlijā, atteicās no advokāta pakalpojumiem, taču vēlāk tomēr pieņēma tiesas norīkotā jurista palīdzību. Savu vainu viņš tā arī nav atzinis, toties apgalvojis, ka amerikāņu diplomāts Ričards Holbrūks, kurš organizēja Deitonas miera sarunas, apsolījis viņam tiesisko imunitāti. Tagad jau mirušais R. Holbrūks šādu darījumu noliedzis, bet AFP atgādina, ka savulaik viņš R. Karadžiču nosaucis par «vienu no pašiem ļaunākajiem cilvēkiem pasaulē», piebilstot, ka «no viņa varēja iznākt labs nacists».

Reuters vēsta, ka jau vairākus mēnešus pirms sprieduma nolasīšanas bijis skaidrs, ka ceturtdien brīvu vietu tiesas zālē nebūs. Līdz ar aptuveni 200 žurnālistiem, 50 diplomātiem un 100 vēsturniekiem tiesas sēdi gatavojas apmeklēt arī vismaz 150 cietušo – cilvēki, kuri paši piedzīvojuši Bosnijas kara šausmas, kuru tuvinieki gājuši bojā šā konflikta laikā. Kata Hodiča, kura Srebrenicas asinspirts laikā zaudēja vīru un dēlu, sarunā ar Reuters saka, ka spriedums ir svarīgs kaut vai tādēļ, lai pierādītu, ka «šāds ļaunums nepaliek nesodīts», piebilstot, ka notiesājošam spriedumam jākalpo kā brīdinājumam, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. «Tieši Karadžičs ir visvairāk atbildīgs par visu to, kas notika Bosnijā,» norāda Fikreta Graboviča, kuras meita gāja bojā Sarajevas aplenkuma laikā. «Viņam jāpaliek atmiņā kā vienam no nesenās vēstures lielākajiem noziedzniekiem, nevis nacionālajam varonim, kā daži to vēlētos,» viņa saka. Taču daudzi serbi pret R. Karadžiču turpina attiekties tieši kā pret varoni. Šīs nedēļas sākumā Pales pilsētā tika atklātas jaunas studentu kopmītnes, kuras nosauktas bijušā Bosnijas serbu līdera vārdā, un svinīgo ceremoniju ar savu klātbūtni pagodinājusi ne tikai R. Karadžiča meita Sonja, bet arī Bosnijas Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks.

RADOVANA KARADŽIČA CEĻŠ LĪDZ APSŪDZĒTO SOLAM

• Dzimis 1945. gada 19. jūnijā Dienvidslāvijā – Petjnicas ciematā mūsdienu Melnkalnes teritorijā

• R. Karadžiča tēvs Vuko bija serbu nacionālists jeb četniks. Otrā pasaules kara gados viņš karoja Dienvidslāvijas karalistes trimdas valdībai lojālo spēku rindās, cīnoties ne tikai pret nacistiskās Vācijas spēkiem, bet arī dienvidslāvu komunistiskajiem partizāniem. Kad pēc Otrā pasaules kara Dienvidslāvijā pie varas nāca Josips Brozs Tito, R. Karadžiča tēvs nacionālistisko un antikomunistisko uzskatu dēļ vairākkārt tika ieslodzīts cietumā

• 1960. gadā R. Karadžičs pārcēlās uz Sarajevu, kur iestājās vietējā medicīnas skolā. Pēc medicīnas skolas viņš turpināja mācības universitātē, specializējoties psihiatrijā

• Sešdesmito gadu otrajā pusē R. Karadžičs, kurš aizrāvās ar dzejas rakstīšanu, bija regulārs Sarajevas bohēmas pasākumu apmeklētājs, par vienu no viņa mentoriem kļuva rakstnieks Dobrica Čosičs. 1968. gadā iznāca pirmais no daudzajiem R. Karadziča dzejoļu krājumiem

• 1970. gadā R. Karadžičs devās praksē uz Nestvedas slimnīcu Nīderlandē

• 1971. gadā viņš oficiāli pabeidza Sarajevas universitāti un sāka strādāt Koševas slimnīcā

• No 1974. līdz 1975. gadam R. Karadžičam bija iespēja papildināt savas zināšanas Ņujorkas Kolumbijas universitātē

• Pēc atgriešanās Dienvidslāvijā viņš atsāka darbu Koševas slimnīcas psihiatriskajā klīnikā, bet brīvajā laikā piestrādāja par Sarajevas futbola komandas ārstu

• 1983. gadā R. Karadžiču pieņēma darbā vienā no Belgradas slimnīcām, līdztekus viņš sāka strādāt par futbola kluba Crvena Zvezda psihologu

• 1984. gada 1. novembrī R. Karadžičs un viņa biznesa partneris Momčilo Krajišniks tika apcietināti par naudas izkrāpšanu no lauksaimnieku atbalsta fonda – saņemtos līdzekļus viņi bija izmantojuši savrupmāju celtniecībai Bosnijas un Hercegovinas ciematā Palē. Ieslodzījumā R. Karadžičs pavadīja 11 mēnešus, un, lai gan vēlāk tiesa viņam piesprieda trīs gadu ieslodzījumu, atlikušie 25 mēneši bija jāizcieš nosacīti

• Pēc atbrīvošanas R. Karadžičam darbs Dienvidslāvijas galvaspilsētā vairs neatradās, un viņš atgriezās Sarajevā. Sākoties demokrātiskajām pārmaiņām, viņš sākotnēji pieslējās Zaļo kustībai, bet jau 1989. gadā kļuva par vienu no Bosnijas serbu nacionālistu kustības aktīvistiem – vēlāk no šīs kustības izauga Serbu demokrātiskā partija, par kuras vadītāju viņš kļuva 1990. gada jūlijā

• 1991. gada vasarā neatkarību pasludināja Slovēnija un Horvātija, savukārt Bosnija un Hercegovina pieņēma lēmumu rīkot referendumu par neatkarību. Tobrīd Bosnijā un Hercegovinā jau ieradās no abām republikām pārsviestie Dienvidslāvijas armijas spēki, un Serbu demokrātiskās partijas vadītā Bosnijas serbu asambleja rudenī ar to atbalstu pārņēma pilnīgu kontroli pār teritorijām, kurās lielākoties dzīvoja serbi. R. Karadžičs uzstājās ar runu Bosnijas parlamentā, brīdinot musulmaņus, ka viņi tiks iznīcināti, ja iedomāsies atdalīties no Dienvidslāvijas

• 1992. gada 9. janvārī tika proklamēta Bosnijas Serbu republika, bet R. Karadžiču iecēla par tās pagaidu vadītāju

• 1992. gada martā serbi boikotēja referendumu par Bosnijas un Hercegovinas neatkarību, taču vairākums iedzīvotāju to atbalstīja, un 5. martā neatkarība tika pasludināta. Bosnijas serbu vadība, protestējot pret šādu soli, uzsāka šoseju bloķēšanu

• 1992. gada 6. aprīlī ANO atzina Bosnijas un Hercegovinas valstisko neatkarību

• 1992. gada aprīlī Bosnijas serbu spēki ar Dienvidslāvijas atbalstu izvērsa karadarbību pret musulmaņu un horvātu spēkiem, sākās Sarajevas aplenkums

• 1992. gada 12. maijā R. Karadžičs tika ievēlēts par Bosnijas Serbu republikas prezidentu, vienlaikus pildot arī bruņoto spēku virspavēlnieka funkcijas

• 1992. gada vasarā atklātībā nonāca pirmās ziņas par serbu izvērstajām etniskajām tīrīšanām

• 1993. gada maijā tika izveidots Hāgas tribunāls

• 1995. gada jūlijā Bosnijas serbu spēki uzsāka represijas pret Srebreņicas (ANO to bija pasludinājusi par musulmaņiem drošu patvērumu) iedzīvotājiem, nogalinot aptuveni 8000 vīriešu un zēnu

• 1995. gada decembrī tika panākta Deitonas vienošanās par situācijas noregulējumu Bosnijā un Hercegovinā, bet Hāgas tribunāls nedaudz vēlāk izvirzīja R. Karadžičam apsūdzības genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci

• 1996. gada 30. jūnijā R. Karadžičs atkāpās no Bosnijas Serbu republikas prezidenta amata un kopš tā laika faktiski vairs neparādījās sabiedrībā

• 1997. gadā tika uzsākta intensīva R. Karadžiča meklēšana, starptautiskie miera spēki regulāri veica reidus viņa radinieku un paziņu mājās

• 2003. gadā Bosnijas un Hercegovinas varas iestādes iesaldēja R. Karadžiča tuvinieku banku kontus un citus aktīvus, uzskatot, ka radinieki viņam palīdz slēpties

• 2005. gada vasarā R. Karadžiča sieva Liljana nāca klajā ar publisku aicinājumu viņam padoties, lai atvieglotu ģimenes dzīvi

• 2004. un 2005. gadā Serbijā iznāca vairākas R. Karadžiča sarakstītas grāmatas

• 2008. gada 21. jūlijā viņu Belgradā aizturēja Serbijas drošības dienesti. Izrādījās, ka R. Karadžičs gadiem ilgi vienā no Belgradas priekšpilsētām bija dzīvojis ar Dragana Dabiča vārdu, kļūstot pat par samērā labi pazīstamu tautas dziednieku

• 2008. gada 30. jūlijā R. Karadžičs tika nogādāts Hāgas tribunālā

Avots: Reuters, BBC, Time, IBT



Pasaulē

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 26. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.