Lidmašīnas nolaupīšanas krīzi atrisina bez upuriem

FINĀLS. Cilvēks, kurš nolaupīja EgyptAir lidmašīnu, atbrīvoja visus pasažierus un apkalpes locekļus un padevās Kipras policijai © Scanpix

Vakar pēcpusdienā Kipras Larnakas lidostā bez asinsizliešanas beidzās gandrīz sešas stundas ilgusī kompānijas EgyptAir lidmašīnas nolaupīšanas epopeja – pasažieri un apkalpe tika atbrīvoti, bet pēc tam vietējiem drošības spēkiem padevās nolaupītājs. Šī Ēģiptes pilsoņa rīcības motīvi joprojām nav skaidri, jo sarunu laikā viņš izvirzījis dažādas, savstarpēji nesaistītas prasības, uz Kipras amatpersonām atstājis «garīgi nelīdzsvarota» cilvēka iespaidu, un arī nekādu sprāgstvielu, cik noprotams, vīrietim neesot bijis.

Lidsabiedrības EgyptAir lidmašīna bija ceļā no Aleksandrijas uz Kairu, kad kāds no pasažieriem, apgalvojot, ka viņam esot ar sprāgstvielām pildīta josta, pieprasījis pilotiem mainīt kursu un lidot uz Stambulu, vēsta BBC. Tik garam lidojumam lainerim nepietika degvielas, tādēļ apkalpe pārliecinājusi vīrieti, ka nepieciešams nosēsties Larnakas lidostā Kiprā, kas pēc šī Airbus A320 lainera (tajā atradās 56 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi) ierašanās nekavējoties tika slēgta citām lidmašīnām.

Kipras amatpersonas uzsāka sarunas ar nolaupītāju, panākot, ka viņš pakāpeniski sāka atbrīvot pasažierus. Jau pēc dažām stundām kļuvis skaidrs, ka šis nav terora akts tā ierastajā izpratnē. «Mēs sapratām, ka ir darīšana ar psiholoģiski nelīdzsvarotu personu, un attiecīgi arī rīkojāmies,» Reuters citē Kipras ārlietu ministrijas pārstāvja Aleksandra Zenona sacīto, savukārt kāds no Ēģiptes ārlietu ministrijas augsta ranga ierēdņiem pat esot publiski paziņojis, ka darīšana ir «nevis ar teroristu, bet idiotu». Lidmašīnas sagrābēja prasības pastāvīgi mainījušās – te viņš vēlējies turpināt ceļu uz Stambulu, te gribējis pieprasīt politisko patvērumu Kiprā, te vēlējies tikties ar savu bijušo sievu, kura dzīvojot salā, un pat nodevis viņai adresētu vēstuli, te atkal pieprasījis tikšanos ar Eiropas Savienības amatpersonām un vēlējies saņemt garantijas, ka lidmašīnai tiks brīvi ļauts izlidot uz jebkuru valsti. Pakāpeniski nolaupītājs pārliecināts atbrīvot visus ķīlniekus, bet pēc tam arī pats padevies policijai. Viņa rīcības motīvu noskaidrošana nebūs viegla, taču ir zināms, ka vismaz šī cilvēka «pašnāvnieka jostā», ko viņš demonstrējis apkalpei, nekādu sprāgstvielu nav bijis, – vakar pievakarē turpinājās lidmašīnas pārmeklēšana.

«Lidmašīnas nolaupīšana atsauca atmiņā asiņaino 1978. gada incidentu, kurā arī bija iesaistīti ēģiptieši, sagrābta lidmašīna un Larnakas lidosta,» raksta AP. 1978. gada 18. februārī Nikosijas viesnīcā Hilton divi palestīniešu kaujinieki noslepkavoja ietekmīgu Ēģiptes laikraksta galveno redaktoru un tuvu Ēģiptes prezidenta Anvāra Sadāta draugu Jūsufu Sebajī, bet pēc tam sagrāba 11 ķīlniekus, to skaitā Ēģiptes pilsoņus, un devās uz Larnaku. Varasiestādes, pakļaujoties teroristu prasībām, piešķīra viņiem lidsabiedrības Cypriot Airlines pasažieru lidmašīnu DC8 ar visu apkalpi, tā pacēlās gaisā, bet pēc vairākām stundām atgriezās Larnakas lidostā, jo neviena valsts nebija gatava uzņemt teroristus un ķīlniekus. 19. februārī Larnakas lidostā nosēdās Ēģiptes bruņoto spēku transportlidmašīna C130 Hercules ar īpašo uzdevumu vienības karavīriem. Lai gan Kipras valdība uzskatīja, ka sarunas ar teroristiem var beigties veiksmīgi un ēģiptiešiem bija piekodināts neiejaukties, īpašo uzdevumu vienības kareivji dzimtenē bija saņēmuši citu pavēli un pirmajā šķietami izdevīgajā brīdī devās uzbrukumā lainerim, kurā atradās teroristi un ķīlnieki. Taču šo uzbrukumu izjauca Kipras armijas karavīri, starp abām pusēm sākās apšaude, kas ilga 50 minūšu un prasīja 18 ēģiptiešu īpašo uzdevumu vienības karavīru dzīvības, tika iznīcināta arī viņu lidmašīna. Interesanti, ka DC8 apkalpe tieši šīs kaujas laikā pārliecināja teroristus nolikt ieročus. Incidenta dēļ tika pārtrauktas diplomātiskās attiecības starp Kipru un Ēģipti, un tās atjaunoja vien pēc A. Sadāta nāves 1981. gadā.



Pasaulē

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 26. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.