Globālu rezonansi, kas salīdzināma ar Wikileaks skandālu, izraisījusi konfidenciālas informācijas noplūde no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca, kas liecina – simtiem politiķu, ierēdņu, bagātu uzņēmēju, kā arī sporta un kino slavenību izmanto tā sauktajās nodokļu paradīzēs reģistrētas ārzonu kompānijas, lai slēptu savu bagātību.
Lai gan ārzonas kompānijas izveidošana vai iegāde pati par sevi nav noziegums (izņemot atsevišķas valstis, piemēram, Krieviju, kur ierēdņiem aizliegts būt šādas firmas īpašniekiem), tās bieži vien tiek izmantotas naudas atmazgāšanai vai ienākumu slēpšanai.
Milzīgs apjoms
Tik šķietami atšķirīgiem ļaudīm kā Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, Islandes premjerministram Sigmunduram Gunlaugsonam, Pakistānas premjeram Navazam Šarīfam, futbolistam Lionelam Mesi, kinozvaigznei Džekijam Čanam un vēl daudziem pasaulē vairāk vai mazāk pazīstamiem cilvēkiem ir kas kopīgs – viņi visi izmantojuši Mossack Fonseca pakalpojumus, lai izveidotu ārzonu kompānijas. Panamas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Spānijas, Japānas un citu valstu amatpersonas jau pavēstījušas, ka publiskotā informācijā tiks rūpīgi izpētīta un pārbaudīta, lai noskaidrotu, vai attiecīgo valstu pilsoņi, kuru vārdi minēti dokumentos, nav izmantojuši sev piederošās ārzonu kompānijas nelikumīgiem mērķiem, pats izplatītākais no kuriem varētu būt izvairīšanās no nodokļu nomaksāšanas.
Vakar desmitiem pasaules mediju organizācijas sinhroni nāca klajā ar daudzu politiskās un biznesa elites pārstāvju atmaskojošajām ziņām. Ziņu aģentūra AP, atsaucoties uz vācu laikraksta Sueddeutsche Zeitung reportieri Bastianu Obermaijeru, vēsta, ka pirms vairāk nekā gada kāda anonīma
persona nodevusi avīzes rīcībā faktiski visu arhīvu, kas sakrājies Mossack Fonseca 40 darbības gados. Informācijas apjoms bijis milzīgs – 11,5 miljoni dokumentu jeb 2,6 terabaiti datu (tik daudz ietilpst aptuveni 600 DVD diskos) –, tādēļ Minhenes laikraksta redakcija nolēmusi vērsties pēc palīdzības Starptautiskajā pētnieciskās žurnālistikas konsorcijā (ICIJ). Vairāk nekā gadu 380 žurnālisti intensīvi strādājuši, analizējot arhīvā atrodamos dokumentus, meklējot pierādījumus to autentiskumam, vācot citu informāciju un aptaujājot lieciniekus. Konsorcijā ietilpst 78 valstu mediji, un loģiski, ka katrs no tiem sākotnēji lielāku uzmanību pievērsis tieši situācijai pašu valstī, taču lielākajā daļā publikāciju pieminēts, ka ārzonu kompānijās ievērojamus līdzekļus akumulējušas arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošas personas, kā arī Ķīnas līdera Si Dziņpina un vairāku šīs valsts komunistiskās partijas politbiroja locekļu tuvinieki.
Politiķiem draud nepatikšanas
AP vēsta, ka dokumentos atrodamas ziņas par 14 153 Panamas kompānijas klientiem, kuri kopumā saistīti ar vairāk nekā 214 000 ārzonu uzņēmumu. Daudzas šīs kompānijas pēc savstarpēju, no biznesa viedokļa neracionālu darījumu noslēgšanas faktiski beigušas pastāvēt, un tas vedinājis žurnālistus uz domām, ka ārzonu firmas izveidotas, lai slēptu naudas plūsmas un būtu grūtāk noskaidrot, kurš ir to vai citu aktīvu patiesais īpašnieks. «Dokumenti, kas jau nosaukti par Panamas dokumentiem, atklāj, ka aptuveni 140 augsta ranga politiķi visā pasaulē ir izmantojuši ārzonu kompānijas, – 12 no šiem cilvēkiem ir savu valstu līderi,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa.
Ļoti iespējams, ka viens no šiem līderiem jau šonedēļ kļūs par bijušo, – tas attiecas uz Islandes premjeru S. Gunlaugsonu, vēsta BBC, norādot, ka parlamenta opozīcija plāno panākt neuzticības balsojumu viņa valdībai. No Panamas dokumentiem izriet, ka 2007. gadā tolaik daudzsološais politiķis kopā ar sievu iegādājies ārzonas kompāniju Wintris, pēc diviem gadiem, kandidējot parlamenta vēlēšanās, nav to deklarējis, bet vēlāk savas kompānijas daļas sievai pārdevis par simbolisku vienu dolāru. Wintris bija ieguldījusi ievērojamus līdzekļus – miljoniem dolāru, ko bija mantojusi politiķa sieva – vairākās Islandes bankās, kuras finansiālās krīzes laikā nācās glābt par nodokļu maksātāju naudu. Daudzi Islandē uzskata, ka pašreizējais premjers rīkojies mazākā mērā neētiski, slēpjot to, ka personīgi bijis ieinteresēts banku glābšanā. «Es nekad neesmu slēpis savus aktīvus, liekas, jūs mani par kaut ko apsūdzat,» ar šādiem vārdiem manāmi aizkaitinātais premjers svētdienas vakarā atbildējis uz zviedru televīzijas kompānijas SVT žurnālista jautājumu par saistību ar Wintris, bet pēc tam atteicies turpināt sarunu.
No publikācijām izriet, ka Ukrainas prezidents P. Porošenko tā arī nav izpildījis solījumu pēc ievēlēšanas augstajā amatā nodot savus uzņēmumus trasta pārvaldē, bet tā vietā steigšus dibinājis jaunas ārzonu kompānijas. Interesanti, ka ar to viņš bijis aizņemts arī 2014. gada vasaras nogalē, kad Austrumukrainā noritēja niknas kaujas un Ukrainas bruņotie spēki cieta smagus zaudējumus. Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka Nacionālais pretkorupcijas birojs ir gatavs uzsākt izmeklēšanu pret 20 Ukrainas pilsoņiem, kuru vārdi minēti Panamas dokumentos, taču ne pret prezidentu, jo to neļaujot likums.
Putina draugi
Tikmēr Krievijas laikraksts Novaja gazeta ziņo, ka ārzonu kompānijas piederējušas gan prezidenta V. Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sievai Tatjanai Navkai, gan vēl vairāku pazīstamu amatpersonu tuviniekiem. Taču lielāko interesi izraisījušas mūziķa Sergeja Roldugina biznesa aktivitātes. Šis cilvēks esot V. Putina bērnības draugs un prezidenta meitas Marijas krusttēvs, taču nu noskaidrojies, ka viņš ir ne tikai augsta līmeņa čellists, bet arī ārzonu kompāniju tīkla operators. Novaja gazeta raksta, ka viņam piederošajās kompānijas akumulēti aptuveni 2 miljardi dolāru. Šīs naudas avoti ir vairāki – ārpusbiržas darījumi ar lielāko Krievijas valsts kompāniju (Gazprom, Rosņeftj) akcijām, ziedojumi no lieliem Krievijas biznesmeņiem un ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirti kredīti no Kiprā reģistrētās RCB Bank. Novaja gazeta norāda, ka paša S. Roldugina rocība ar šādām summām operēt neļautu, un nauda, ļoti iespējams, saņemta no brāļu Arkādija un Igora Rotenbergu, Suleimana Kerimova, Alekseja Mordašova un Jurija Kovaļčuka biznesa struktūrām, bet, kas ir tās īstais saimnieks, atliek vien minēt. Laikraksts gan dod nepārprotamu mājienu, norādot, ka cilvēki, kuri kopumā veikuši vairāk nekā 100 aizdomīgus finansiālus darījumus, apgrozot milzīgas summas, ir V. Putina draugi.
Ņemot vērā informācijas apjomu, nav nekādu šaubu, ka šis skandāls atbalsosies vēl nedēļām ilgi un vismaz daļai to Mossack Fonseca klientu, kuri būs pieķerti nelikumīgos darījumos, par tiem nāksies atbildēt. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka būs valstis, kur šāda informācija tiks slēpta vai interpretēta savdabīgi. Piemēram, Ķīnas mediji vakar gan ziņoja par Panamas dokumentu skandālu, taču aizmirsa pieminēt savas valsts komunistiskās partijas līderu tuvinieku ārzonu firmas. Krievijas televīzijas kanāli līdz pat pēcpusdienai izlikās šo tēmu nemanām, bet D. Peskovs vēlāk nāca klajā ar ierasto sūrošanos par «Putinofobiju», kas pārņēmusi visu pasauli.