Kodolkarš ar Krieviju – militāra pensionāra murgi

© Scanpix

Ģenerāļa zvaigžņu esamība negarantē veselā saprāta esamību – tā Krievijā skaidro kādas izbijušas NATO amatpersonas atklāsmi, ka vēl šogad Baltijas valstu dēļ starp NATO un Krieviju iespējams kodolkarš. Iedzīvotājiem nav jārok bunkuri piemājas dārziņos – arī pašmāju ekspertu skatījumā britu militārais pensionārs sarunājis blēņas.

Bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis sers Ričards Širefs arī iepriekš ir izplatījis biedinājumus par to, cik slikti viss ir, tādējādi pamatojot nepieciešamību stiprināt NATO pozīcijas Austrumeiropā. Taču šoreiz viņš jau aizrunājies līdz «potenciālajai katastrofai». Intervijā raidorganizācijai BBC viņš sacīja: «Spriedzes brīdī uzbrukums Baltijas valstīm ir pilnīgi ticams.» Tomēr ticamību viņa paša teiktajam mazina apstāklis, ka pensionētais ģenerālis pašlaik reklamē savu grāmatu 2017. Karš ar Krieviju. Tātad vecajam vīram nepieciešama popularitāte, lai visi gribētu pirkt viņa militārās fantastikas sacerējumu.

Arī Latvijas Aizsardzības ministrijā NATO Eiropas virspavēlnieka bijušā vietnieka paziņojumi ir pamanīti. Taču tos nevērtē kā nopietni vērā ņemamus. Ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs spriež, ka tādu bijušo ir pilna Eiropa. Pašpasludināti eksperti saradušies kā sēnes pēc lietus. Diemžēl, nodarbojoties ar militāru teoretizēšanu, šie eksperti nepadomā, kā viņu teikto uztver civiliedzīvotāji. Veidojas nevajadzīga panikas atmosfēra. Turklāt arī Krievija mēdz izmantot šādus neapdomīgus pretējās puses izteikumus savos propagandas nolūkos.

A. Panteļejevs Neatkarīgajai apliecina, ka kodolkara draudu Baltijai pašlaik nav. Cita lieta, ka Krievija pie katras izdevības nekavējas atgādināt, ka ir kodolvalsts. Arī tās militārajā doktrīnā minēts, ka Krievija patur tiesības nepieciešamības gadījumā lietot kodolieročus un tās bruņotie spēki var tikt izmantoti ārpus Krievijas, «lai aizsargātu Krievijas Federācijas intereses un tās pilsoņus» (31. punkts).

Militāra dižošanās ir raksturīga visām lielām valstīm, bet realitātē nedz viena, nedz otra puse nepieļauj kara sākšanos starp NATO un Krieviju. Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina vēl pirms pāris dienām paziņoja, ka Krievijas rīcība Baltijas jūrā var izraisīt atsevišķus incidentus, tomēr plašs konvencionāls karš ir maz ticams. Tā viņu citē militārais portāls sargs.lv. Par kodolkaru nav runas vispār.

Tomēr, iespējams, ar Ričarda Širefa apokaliptisko grāmatu būtu vērts iepazīties. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube skaidro, ka šim ģenerālim esot plaša militārā pieredze NATO komandstruktūrās, kā arī izpratne par drošības situāciju mūsu reģionā. Vienlaikus jāpatur prātā, ka arī šai lasāmvielai jāpieiet ar kritisku aci:

«Pēdējā laikā arvien biežāk tiek izplatīti dažādu pētnieku komentāri un viedokļi, kā arī mediju publikācijas par drošības izaicinājumiem un starptautiskās politikas aktualitātēm, tāpēc ikvienam lasītājam ir kritiski jāizvērtē informācija un jāņem vērā atšķirīgi viedokļi un pozīcijas.» Savukārt labākā nodrošināšanās pret dažādām ekspertu spekulācijām R. Graubes skatījumā ir apzinīga saistību pildīšana: «Stiprinot Latvijas aizsardzību, ir būtiski ņemt vērā pēdējo gadu laikā notikušās izmaiņas drošības situācijā un nepieciešamību turpināt sākto darbu pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, uzņemošās valsts atbalsta spēju pilnveidošanas un militārās infrastruktūras attīstības, lai varētu uzņemt sabiedrotos. Izpildot mūsu saistības pret sabiedrotajiem un mājas darbus, mums nebūs jāmeklē atbildes neērtiem pētnieku jautājumiem vai secinājumiem.».



Pasaulē

Vairāk nekā tūkstotis karavīru dezertēja no Krievijas Sauszemes spēku 20. gvardes motorizēto strēlnieku divīzijas, kas piedalās karā Ukrainā. Par to raksta “Svarīgi stāsti”, izpētot sarakstu, ko divīzijas pavēlniecība pavasarī izsūtīja Krievijas apgabalu iestādēm ar lūgumu palīdzēt bēgļu atrašanā. Žurnālisti saraksta autentiskumu apstiprināja, pārbaudot vārdus ar militāro tiesu spriedumiem un meklēšanas datubāzi, kā arī sarunājoties ar dezertieru radiniekiem, raksta The Insider.

Svarīgākais