ASV prezidents Baraks Obama apstiprinājis jaunu politiku, kas samazinās kodolieroču lomu ASV nacionālās drošības stratēģijā.
Par šā dokumenta pieņemšanu B. Obama bija iecerējis paziņot īsi pirms došanās uz Prāgu, kur rīt parakstīs jaunu ASV un Krievijas līgumu par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu.
Sarunā ar The New York Times B. Obama pavēstījis, ka tiks padarīti stingrāki nosacījumi, kas atļaus ASV kāda konflikta gadījumā izmantot kodolieročus, turklāt tie netikšot izmantoti pret valstīm, kuru rīcībā šādu ieroču nav. "Ir pienācis laiks atteikties no aukstā kara kodolpolitikas," sacījis ASV prezidents, piebilstot, ka kodolšantāža pašlaik nav īstais ierocis, lai sasniegtu savus mērķus. "Ja jums nav kodolieroču un jūs pilnībā ievērojat Kodolieroču neizplatīšanas līguma prasības, mēs solām nelietot šos ieročus pret jums. Vienlaikus es solu izmantot visus manā rīcībā esošos līdzekļus, lai aizsargātu ASV iedzīvotājus," prezidenta sacīto citē laikraksts. B. Obama uzsvēris, ka arī valstīm, kuru rīcībā nav kodolieroču, nevajadzētu pievienoties pret ASV vērstām naidīgām akcijām, kuras Vašingtona varētu iztulkot kā savu nacionālās drošības interešu apdraudējumu.
Tiesa, viņš atgādinājis par tām valstīm, kas pašas provocē iespējamus konfliktus. "Irāna un Ziemeļkoreja ir izņēmumi, un, kamēr šīs valstis neievēros starptautiskās prasības, mēs turpināsim tās izolēt," piebildis ASV prezidents. "Jaunā ASV kodolstratēģija un START līgums ar Krieviju ir XXI gadsimta kodolpolitika. Stratēģijas mērķis ir novērst kodolterorismu un kodolieroču izplatīšanos un vairāk atteikties no kodolieroču izmantošanas valsts aizsardzības sistēmā. Taču mēs turpināsim droši un efektīvi aizsargāt ASV un sabiedrotos," piebildis kāds ASV prezidenta administrācijas pārstāvis.
BBC atgādina, ka 8. aprīlī B. Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Prāgā iecerējuši parakstīt jaunu līgumu par abu valstu kodolarsenāla samazināšanu. Iepriekšējā START līguma darbības termiņš beidzās pagājušā gada decembrī, taču pušu starpā valdošās domstarpības liedza jauno līguma tekstu saskaņot agrāk – pat neraugoties uz to, ka gan B. Obama, gan D. Medvedevs kopš pagājušā rudens apgalvoja, ka līgums esot "faktiski gatavs". Krievijas mediji ziņojuši, ka saskaņotais līgums Krievijai neesot īpaši izdevīgs, tomēr izteikuši cerību, ka kuluāros D. Medvedevam izdosies pārliecināt B. Obamu par Krievijas interešu ievērošanu tā dēvētajā postpadomju telpā.
Tiek uzskatīts, ka ASV pašlaik ir apmēram 2200 kodollādiņu, bet Krievijai – apmēram 3000. Pēc līguma stāšanās spēkā to skaits katrai no pusēm nedrīkstēs pārsniegt 1550. Prāgā B. Obama iecerējis tikties arī ar 11 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderiem un apspriest globālās drošības problēmas, bet 12. aprīlī Vašingtonā sāksies augsta līmeņa sanāksme, kurā spriedīs par kodolieroču neizplatīšanu.