Vašingtonā notiekošais samits par kodoldrošības jautājumiem devis pirmos konkrētos rezultātus – Ukraina paziņojusi par nodomu divu gadu laikā atbrīvoties no visiem augsti bagātinātā urāna krājumiem, tādējādi pat teorētiski izslēdzot iespēju, ka no šiem materiāliem varētu tikt radīti kodolieroči. Savus pētniecības centrus, kas izmanto šo urānu, Ukraina plāno pārorientēt uz zemi bagātināta urāna izmantošanu.
Baltā nama pārstāvis Roberts Gibss pēc ASV un Ukrainas līderu Baraka Obamas un Viktora Janukoviča sarunām norādījis, ka Vašingtona jau vairāk nekā desmit gadus mudinājusi Ukrainu atteikties no urāna, ar kuru pietiktu vairāku kodollādiņu izstrādāšanai, vēsta RIA Novosti. Interesanti, ka Ukraina šādam risinājumam nepiekrita, kamēr valsti vadīja prorietumnieciski noskaņotais prezidents Viktors Juščenko, bet lēmums pieņemts par prokrievisku uzskatītā V. Janukoviča valdīšanas otrajā mēnesī.
BBC, atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, vēsta, ka ASV sniegs Ukrainai tehnisko un finansiālo palīdzību augsti bagātinātā urāna utilizēšanā. "Iespējams, šīs operācijas nodrošināšanā kāda loma būs arī Krievijai," sacījis R. Gibss. Ļoti iespējams, ka tieši Krievijā tiks glabāts pārstrādātais urāns. Jāatgādina – Ukrainas mediji jau šā mēneša sākumā vēstīja, ka V. Janukovičs gatavojas pieņemt lēmumus, lai apstiprinātu Ukrainas kā valsts, kas brīva no kodolieročiem, statusu. 1994. gadā Ukraina nodeva Krievijas rīcībā visus kodolieročus, kas tajā bija palikuši kopš PSRS laikiem. Ukrainas un ASV prezidentu tikšanās laikā panāka arī vienošanās par 250 miljonu dolāru piešķiršanu 1986. gadā avarējušā Černobiļas AES reaktora drošības garantēšanai.
Politiskie analītiķi nešaubās, ka V. Janukoviča paziņojums iepriekš saskaņots ar B. Obamu, kurš vēlas, lai arī citas valstis, kurās ir augsti bagātinātais urāns, sekotu Ukrainas piemēram. Tiek lēsts, ka dažādu valstu rīcībā ir 1600 tonnu bagātināta urāna un 500 tonnu plutonija, ar ko pietiek 120 000 kodollādiņu izgatavošanai, vēsta BBC.