Lai novērstu uzbrukumus, Ziemassvētku tirdziņi Eiropā līdzinās cietokšņiem

ĶELNE. Policisti dežurē pie ieejas tirdziņa teritorijā netālu no Ķelnes Doma © Reuters

Betona bluķi, kas reizēm nomaskēti kā dāvanas, masīvi puķu podi, kuros sastādītas egles vai citi skuju koki, kontroles punkti, lielāks patrulējošo policistu un apsargu skaits – tāda aina sagaida tradicionālo Ziemassvētku tirdziņu apmeklētājus daudzviet Eiropā, jo terora draudu līmenis joprojām saglabājas augsts.

Tā kā beidzamajā laikā teroristi daudzviet kā uzbrukuma ieroci izmantojuši automašīnas (šāds uzbrukums pirms nepilna gada notika arī Ziemassvētku tirdziņam Berlīnē), lielākā uzmanība šogad tiek pievērsta tieši tam, lai tirdziņu teritorijā nevarētu iebraukt transportlīdzekļi.

STRASBŪRA. Strasbūras tirdziņa apmeklētājiem jārēķinās ar nopietnu drošības kontroli / AFP

«Cilvēkiem ir jābūt piesardzīgiem, bet ne bailīgiem,» sarunā ar laikrakstu Bild sacījis Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, piebilstot, ka teroristu uzbrukuma draudi Vācijā joprojām ir augsti. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka līdzīgi augsti tie jau tradicionāli ir arī Francijā un Apvienotajā Karalistē, bet ASV Valsts departaments par nepieciešamo piesardzību Ziemassvētku tirdziņu apmeklējumu laikā brīdinājis visus uz Eiropu ceļojošos ASV pilsoņus - neatkarīgi no tā, vai viņu galamērķis ir Helsinki, Lisabona, Budapešta vai Londona. Drošības eksperti skaidro, ka islāmistu radikāļiem šie tirdziņi šķiet pievilcīgs mērķis - pirmkārt, tajos pulcējas daudz cilvēku, un uzbrukumam būs liela rezonanse, bet otrkārt, tie simbolizē ticību un dzīvesveidu, kas radikālajiem islāmistiem nav pieņemami. Lai gan par konkrētiem plānotajiem uzbrukumu mērķiem drošības dienesti parasti informāciju nesniedz, Deutsche Welle vēsta, ka pagājušonedēļ Vācijā neitralizētā teroristu grupa varētu būt gatavojusi uzbrukumu Ziemassvētku tirdziņam Esenē.

Starp daudzajiem tirdziņiem, kas jau uzsākuši vai šīs nedēļas nogalē uzsāks darbu, ir arī Berlīnes Breidšeida laukumā esošais. Pagājušā gada 19. decembrī to taranēja kravas automašīna, pie kuras stūres bija 24 gadus vecais tunisietis Aniss Amri - cilvēks, kurš kā bēglis bija ieceļojis Eiropā, izmantojis viltus identitātes, lai iegūtu pabalstus, un veiksmīgi spējis izvairīties no Itālijas un Vācijas varasiestāžu ne sevišķi apņēmīgajiem mēģinājumiem viņu deportēt. Kravas automašīnu viņš bija nolaupījis kādam Polijas pilsonim, nogalinot šoferi, bet pēc tam nogalināja vēl 11 un ievainoja vairāk nekā 70 cilvēku, taranējot tirdziņu. Tirdziņš Breidšeida laukumā darbu uzsāka pirmdien, un gan tajā strādājošie, gan apmeklētāji, protams, cer, ka pagājušā gada traģēdija neatkārtoties.

«Berlīnes policija apgalvo, ka drošības līmenis ir paaugstināts, taču, ja atskaita ap tirdziņu izvietotos betona bluķus, kuriem jāaizkavē automašīnas, un pie ieejām dežurējošos sargus, citus pasākumus ir grūti saskatīt,» raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Berlīnes mērs Mihaels Millers gan uzsvēris: «Viss, ko bija iespējams izdarīt, arī ir izdarīts,» piebilstot, ka pilnīgu drošību vienmēr un visur garantēt nekad nav iespējams. Viņa sacītajam piekrīt arī drošības eksperti, atgādinot, ka terora aktu novēršanā galvenā loma ir pretizlūkošanas un citu drošības dienestu darbam, bet nākamā saprātīgiem, bet ne pārspīlētiem drošības pasākumiem - varonīga cīņa pret teroristiem, kuri jau sākuši realizēt savu nodomu, ir Cietā rieksta galvenā personāža prerogatīva. Tam, ka vācieši par drošību ir parūpējušies, sarunā ar Deutsche Welle piekrīt arī no Ziemeļīrijas atbraukusī Mihaela, kura stāstījusi, ka Belfāstā betona norobežojumu nav, taču, iespējams, ir vairāk formas tērpos ģērbtu policistu, kuri novēro apmeklētājus un raugās, lai kāds kaut kur nepamestu aizdomīgu somu vai saini. Taču jāatceras, ka Berlīnē, tāpat kā citur Vācijā un Eiropā, Ziemassvētku tirdziņos dežurē arī gana daudz civilā tērptu policistu un privāto apsargu.

Reuters vēsta, ka šogad tikai Vācijā vien darbosies vairāk nekā 2600 Ziemassvētku tirdziņu. «Tie ir daļa no vācu kultūras un nevar tā vienkārši pazust,» sarunā ar ziņu aģentūru sacījis Klauss Šutlheiss, kurš jau gadiem ilgi apkopo ziņas par tirdziņu apmeklētāju skaitu visā valsti. Viņš stāstījis, ka tikai divās vietās tirdziņus šogad izlemts nerīkot drošības apsvērumu dēļ. Nebūs pārspīlējums apgalvot, ka par šā gada tirdziņu simbolu Vācijā kļuvuši betona bluķi, kuru uzdevums ir nepieļaut transportlīdzekļu iebraukšanu tirdziņu teritorijā. Labējās partijas AfD piekritēji uz tiem jau krāso uzrakstus «Paldies Angelai Merkelei», atgādinot par kancleres lomu migrantu saaicināšanā un drošības situācijas pasliktināšanā.

Dažviet, piemēram, Drēzdenē, šīs barikādes patiešām atstāj nomācošu iespaidu, taču citur vietējās varasiestādes likušas lietā izdomu. Bohumā vienas nakts laikā 1200 kilogramu smagie maisi ar smiltīm, kas bija novietoti, lai bloķētu ielas braucamo daļu, pārtapuši par gaumīgiem dāvanu maisiem. Magdeburgā iztērēti 40 000 eiro, lai betona bluķus nokrāsotu tā, ka tie pēc izskata atgādina Lego konstruktora sastāvdaļas. Nirnbergā un Minhenē uzstādīti masīvi puķu podi, kuros sastādīti skuju koki, bet, piemēram, Augsburgā plānots ap tirdziņu izvietot krāšņi izrotātas kravas mašīnas, kas pieder pašiem tirgotājiem.

Pasaulē

Internetā publicēts neilgi pirms katastrofas veikts sarunas ieraksts starp 25.novembrī Viļņā avarējušās DHL kravas lidmašīnas Boeing 737 pilotiem un dispečeri, vēsta LRT. Pēc izdevuma ziņām, sarunas bijušas pilnīgi normālas, bez trauksmes pazīmēm. Taču pēkšņi lidmašīna sāka krist, nolidoja vairākus simtus metru un ietriecās zemē.

Svarīgākais