Par Nāves jūru sauktais sālsūdens ezers, kas atrodas uz Izraēlas un Jordānijas robežas, ir viena no unikālākajām ūdenskrātuvēm uz mūsu planētas, taču cilvēku darbības rezultātā tā līmenis un platība ar katru gadu samazinās. Savdabīgo apstākļu dēļ pilnīga izžūšana Nāves jūrai nedraud, taču ūdens līmeņa krišanās vidēji par metru gadā nozīmē ievērojamas un neatgriezeniskas izmaiņas apkārtējā ekosistēmā. Tikmēr gadiem ilgi apspriesto projektu, kas paredz Sarkanās jūras ūdeņu pārsūknēšanu uz Nāves jūru, dažādu politisku un finansiālu iemeslu dēļ tā arī nav izdevies uzsākt.
Vienīgā upe, kas baro Nāves jūru, ir Jordāna, taču tās notece cilvēku rīcības rezultātā ir strauji mazinājusies, un mūsdienās upe, kas savulaik esot bijusi kuģojama, atgādina vien strautu
Lai saprastu, kas notiek ar Nāves jūru, pietiek vien ar dažiem skaitļiem, norāda interneta ziņu vietne LiveScience.com. 1930. gadā veiktie mērījumi liecināja, ka ezera ūdens līmenis ir 390 metru zem Pasaules okeāna līmeņa, bet 2016. gadā noskaidrojās, ka pašlaik Nāves jūras virsma ir jau 430,5 metrus zem Pasaules okeāna līmeņa. 1930. gadā ezera platība bija 1050 kvadrātkilometru, bet pašlaik tā nepārsniedz 605 kvadrātkilometrus. Izraēlas Ģeoloģijas biedrības dati liecina, ka straujākās pārmaiņas notikušas laika posmā no pagājušā gadsimta piecdesmito gadu nogales līdz septiņdesmito gadu nogalei. Tieši tad - neilgi pēc Izraēlas valsts nodibināšanas - strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits reģionā, intensīvi attīstīta gan lauksaimniecība, gan rūpniecība, un tas viss prasījis ievērojamus ūdens resursus.
Vienīgā upe, kas baro Nāves jūru, ir Jordāna, taču tās notece cilvēku rīcības rezultātā ir strauji mazinājusies, un mūsdienās upe, kas savulaik esot bijusi kuģojama, atgādina vien strautu - ja atskaita lietavu sezonas, kas Tuvajos Austrumos globālo klimatisko pārmaiņu dēļ kļūst aizvien īsākas. «Kopš 1950. gada Jordānas upes notece samazinājusies no 1,2 miljardiem kubikmetru ūdens gadā līdz mazāk nekā 200 miljoniem kubikmetru,» intervijā AFP sacījis franču attīstības aģentūras AFD inženieris Frederiks Morels. Otrs faktors, kas veicinājis Nāves jūras izžūšanu, ir tās dienvidos izvērstā sāļu un fosfātu ieguves industrija. Sāls koncentrācija Nāves jūrā ir vismaz deviņas reizes augstāka nekā citās mūsu planētas ūdenskrātuvēs, tās ūdens satur arī daudz citu minerālu, atgādina AP. Ekonomiskākais un vienkāršākas veids to iegūšanai ir iztvaikošanas baseinu ierīkošana. Nāves jūras ūdens tiek nostādināts seklos baseinos, kur iztvaiko, atstājot baseinu dibenā izejvielas, ko izmanto gan minerālmēslu, gan slaveno Nāves jūras kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, kad Sīrija beidza pēdējo hidroelektrostaciju būvi uz vienas no Jordānas pietekām, šīs upes notece īpaši nav samazinājusies - vides aizstāvji ar rūgtumu balsī saka, ka tikai tādēļ, ka vairs jau nebija ko samazināt, jo citādi upe izžūtu pilnībā. Taču klimata pārmaiņas (šīs desmitgades pirmajā pusē piecus gadus pēc kārtas nokrišņu daudzums Izraēlas un Jordānijas pierobežā bijis krietni zemāks par normu) darījušas savu. Gan Deutsche Welle, gan BBC apraksta daudzu kūrortu īpašnieku nedienas. Savulaik (astoņdesmito gadu nogalē vai deviņdesmito gadu sākumā) kūrorti apzināti būvēti pašā jūras krastā, jo to vairākums ir dziednīcas, ko iecienījuši apmeklēt ļaudis ar veselības problēmām. Pašlaik liela daļa šo kompleksu atrodas vismaz divu kilometru attālumā no piekrastes un, lai saglabātu klientus, nepieciešamas jaunas investīcijas - jābūvē ceļi, lai viņus ērti varētu nogādāt līdz krastam.
Taču tā vēl nebūtu lielākā nelaime, jo daudzi piekrastes objekti bijuši spiesti pārtraukt darbību iegruvumu jeb kriteņu dēļ. Izraēliešu ģeologs Hanans Ginats intervijā LiveScience.com skaidrojis, ka, krītoties Nāves jūras līmenim, paaugstināts gruntsūdeņu līmenis. Saldūdens sasniedz vietas, kur koncentrēts liels daudzums sāļu, tie pamazām izšķīst, gruntī veidojas tukšumi, kas pēc īsāka vai garāka laika sprīža iegrūst. Līdz šā gada sākumam šādu iegruvumu, kuru dziļums var pārsniegt 25 metrus, bet diametrs 50 metru, skaits Nāves jūras apkaimē jau pārsniedzies 5500, un speciālisti norāda, ka process pieņemas spēkā. Iegruvumu dēļ faktiski neviena būve, kas uzcelta pie sālsezera krastiem, nevar tikt uzskatīta par drošu, jo, kā sacījis H. Ginats, - prognozēt, kur veidosies nākamais iegruvums, ir teju vai neiespējami.
BBC aptaujātie speciālisti uzsver, ka apgalvojums par Nāves jūras miršanu nav īsti korekts. Tās dziļums joprojām ir aptuveni 300 metru, bet, krītoties ūdens līmenim, agri vai vēlu pienāks brīdis, kad koncentrētā sālsūdens iztvaikošana nonāks līdzsvarā ar to mitruma daudzumu, ko Nāves jūra absorbē no atmosfēras. Pagātnē tā jau acīmredzot ir noticis, jo vairāki pētījumi liecina, ka pirms aptuveni 10 000 gadu Nāves jūras līmenis bijis krietni zemāks nekā pašlaik. Taču, ja cilvēki vēlas, lai šī ūdenskrātuve saglabātu savu pašreizējo veidolu, ir pienācis laiks rīkoties. Radikālie vides aizstāvji, protams, uzstāj uz to, ka būtu nepieciešams atjaunot Jordānas upes «dabisko» noteci (vismaz tādā apjomā, kā tā bija pagājušā gadsimta pirmajā pusē), taču ir skaidrs, ka šis plāns ir tīra utopija. Ticamāk, ka beidzot izdosies iekustināt Jordānijas rosināto projektu, kas paredz Sarkanās jūras piekrastē uzbūvēt milzīgas ūdens atsāļošanas rūpnīcas. Tajās iegūtais dzeramais ūdens lieti noderētu gan jordāniešiem, gan palestīniešiem, gan izraēliešiem, bet ražošanas atkritumus jeb sālsūdeni pa 180 kilometru garu cauruļvadu kaskādi plānots nogādāt Nāves jūrā, turklāt pa ceļam šis ūdens varētu darbināt arī vairākas hidroelektrostacijas. Aplēses liecina, ka šā projekta realizēšana būtiski palēninātu Nāves jūras izžūšanas procesu, taču, neraugoties uz Izraēlas un Jordānijas amatpersonu optimistiskajiem izteikumiem, to joprojām nav izdevies uzsākt - situācija reģionā ir ļoti saspīlēta.