Nāves jūras rokraksti turpina atklāt noslēpumus
Izmantojot ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) izstrādātu attēlveidošanas metodiku, Jeruzalemes Ebreju universitātes doktorantūras studentam Orenam Ablenam izdevies atšifrēt vēl vairākus Nāves jūras rokrakstu (sauktu arī par tīstokļiem, ruļļiem vai manuskriptiem) fragmentus, kas līdz šim glabājušies Izraēlas Senlietu pārvaldes arhīvos.
Par jauno atklājumu paziņots maija sākumā, kad Jeruzalemē notika starptautiska konference, kas bija veltīta 70. gadadienai, kopš alā pie Kumrānas (netālu no Nāves jūras piekrastes) tika uzieti pirmie no tūkstošiem aprakstīto pergamenta un papirusa ruļļu fragmentiem. Vēlāk tie datēti ar laika posmu no 200. gada pirms mūsu ēras līdz I gadsimta beigām.
NEREDZAMAIS KĻŪST REDZAMS. Pateicoties NASA izstrādātajai tehnoloģijai, ir iespējams izlasīt rakstu zīmes, kas šķita pilnīgi izbalējušas / Scanpix
2016. gada nogalē Izraēlas Senlietu pārvalde uzsāka ekspedīciju sēriju, kuras mērķis ir trīs gadu laikā pārbaudīt visas Kumrānas apkaimē esošās alas, cerībā atrast vēl nezināmus rokrakstus.
Netīšais atradums
Apaļā gadskārta gan ir diezgan nosacīta, norāda interneta ziņu vietne LiveScience.com, atgādinot, ka līdz pat šim laikam nav īsti skaidrs, vai pirmā ala, kur atradušies senie rokraksti, uzieta 1946. vai 1947. gadā. Precīzu laiku nav spējis minēt pat vēsturnieks Geza Vermess, kura 2010. gadā iznākušajā grāmatā The Story Of The Scrolls sīki un smalki aprakstīts, kā alu uzgājis beduīns Mohammeds Edibs, kurš šajā apkaimē ganījis mājlopus. Noklīdušas kazas (pēc citām ziņām - aitas) meklējumos viņš noguris, piesēdis atpūsties un aiz gara laika sācis mētāt akmeņus pret netālo klinti. Pēkšņi atskanējusi plīstoša stikla šķindoņa, un zēns konstatējis, ka viņa mestais akmens ielidojis ar zāli un krūmiem aizaugušas alas ieejā. Ziņkārība ņēmusi virsroku pār bailēm, un Mohammeds ielīdis alā, kur uzgājis vairākus māla podus, kuros atradušies pergamenta un papirusa ruļļi.
Cik daudz šajā stāstā ir patiesības, bet cik daudz mītu, noskaidrot droši vien vairs neizdosies. Taču fakts paliek fakts - 1947. gada otrajā pusē senlietu tirgotāji no beduīniem iegādājušies pirmos tīstokļu fragmentus, raksta UPI. Jau nākamā gada sākumā par atradumiem ieinteresējušies zinātnieki, un 1948. gadā - tātad tieši pirms 70 gadiem - uzsākta mērķtiecīga Nāves jūras rokrakstu meklēšana, kas ilga līdz pat 1956. gadam. Šajā laikā aptuveni kilometra rādiusā ap Kumrānas apmetni, kur ļaudis dzīvojuši jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, atrastas kopā 11 alas, kurās glabājušies māla podos paslēptie manuskripti. Tie uzskatīts, ka kopā alās bijuši paslēpti aptuveni 900 līdz 1000 no kazu un aitu ādas darinātie pergamenta un papirusa ruļļi, kas izraibināti ar rakstu zīmēm senebreju, aramiešu un grieķu valodā. Ņemot vērā, ka lielāko daļu alu atrada nevis arheologi, bet vietējie iedzīvotāji, kuri ātri vien apjauta, ka manuskriptu tirgošana senlietu uzpircējiem ir gana ienesīgs rūpals, daudzi no šiem atradumiem līdz pētniekiem nonākuši pa gariem aplinkus ceļiem, ne reizi vien mainot īpašniekus. Beduīni, kuri devās meklēt alas un tajās esošos manuskriptus, parasti darbojās grupās, bet pēc tam sadalīja atradumus, līdz ar to viena un tā paša manuskripta fragmenti varēja nonākt pie dažādiem īpašniekiem.
DIGITALIZĒŠANA. Jau vairākus gadus notiek restaurēto manuskriptu digitalizēšana, lai ar šiem dokumentiem varētu strādāt zinātnieki visā pasaulē / AFP
Izbalējušā teksta atjaunošana
Ar laiku lielākā daļa tīstokļu gan nonāca Izraēlas Senlietu pārvaldes rīcībā, un tās speciālistus gaidīja gadiem ilgs darbs, cenšoties atsevišķus fragmentus salāgot kopā (gluži kā puzli) bet pēc tam atšifrēt tajos rakstīto. Šis uzdevums nebija vienkāršs, norāda LiveScience.com. Piemēram, rokraksts, kas tagad pazīstams ar nosaukumu Tempļa rullis (tajā aprakstīta kārtība, kā rīkojami reliģiskie rituāli), sastāv no 18 pergamenta loksnēm, kuru kopējais garums ir 8,15 metri. Uz katras loksnes ir teksts, kas sadalīts trijās vai četrās slejās. Pagājuši desmitiem gadu, kamēr izdevies atrast gandrīz visus šī tīstokļa fragmentus un faktiski pilnībā restaurēt sākotnējo tekstu. Līdzīgā veidā - gabaliņu pa gabaliņam - pētnieki atjaunojuši vēl simtiem tīstokļu. Liela daļa no atšifrētajiem tekstiem ir reliģiski, manuskriptos uzietas vairākas Vecās derības daļas, kuras gan būtiski atšķiras no mūsdienu interpretācijas. Taču daudzos rokrakstos aprakstītas arī sadzīviskas detaļas, kas sniegušas nenovērtējamu informāciju par to, kāda pirms 2000 gadiem bijusi šī reģiona iedzīvotāju ikdienas dzīve, kādus svētkus viņi svinējuši un kādas tradīcijas ievērojuši.
SĪKAS DRISKAS. Vairums rokrakstu fragmentu, ar kuriem strādāja Orens Ablemans, bija ļoti sīkas pergamenta vai papirusa driskas / Scanpix
Darba procesā zinātnieki malā atlikuši tos fragmentus, kuru piederība kādam no rokrakstiem nav bijusi identificējama - lielākoties tāpēc, ka uz sīkajām pergamenta vai papirusa driskām (dažas no tām ir tikai mazliet lielākas par kvadrātcentimetru) esošais teksts bija faktiski pilnībā izbalējis. Ar laiku šo fragmentu sakrājies diezgan daudz, un pirms dažiem gadiem kasti, kurā tie glabājušies, uzgājis O. Ablemans, kurš studiju praksi izgāja Izraēlas Senlietu pārvaldē, palīdzot šķirot senos dokumentus un sastādīt to katalogu. Viņam ienākusi prātā doma izmēģināt attēlveidošanas tehnoloģiju, kas savulaik izstrādāta NASA. Manuskriptu fragmenti ievietoti infrasarkano staru mikroskopā, kas saslēgts ar datoru, un piemērota datorprogramma devusi iespēju beidzot saskatīt rakstu zīmes, kas ar neapbruņotu aci nav redzamas.
«Līdz šim zinātnieki parasti pētījuši tikai tos Nāves jūras tīstokļu fragmentus, kas bija notīrīti un apstrādāti. Man bija jāpēta fragmenti, kas 2000 gadu garumā bija paslēpti alā, bet pēc tam 70 gadus atradušies arhīvā. Taču, kad ievietoju mikroskopā pirmo pergamenta drisku un uz datora ekrāna redzēju pirmos burtus, mani pārņēma milzīga sajūsma,» sarunā ar Independent stāstījis O. Ablemans. Viņam izdevies vairākus rokrakstu fragmentus identificēt kā jau zināmo manuskriptu līdz šim iztrūkstošās daļas, tāpat tagad ir pilnīgi skaidrs, ka vienā no alām bijušas paslēptas nevis divas, bet gan trīs Tempļa ruļļa kopijas. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka no sīkajām driskām O. Ablemanam izdevies faktiski restaurēt unikālu tekstu, kas uzrakstīts paleo senebreju valodā
Meklējumi turpinās
BBC atgādina, ka šā gada sākumā Haifas universitātes pētnieki Ešbals Ratsons un Jonatans BenDovs paziņoja, ka restaurēts viens no rokrakstiem, kurā vēstīts par to, kā savulaik šajā reģionā svinētas gadalaiku maiņas, kā arī Jaunā vīna, Jauno olīvu un Jauno kviešu svētki - nedz jūdaismā, nedz kristietībā šādas tradīcijas vēlāk nav ievērotas. Liela daļa vēsturnieku uzskata, ka rokrakstu autori ir jūdaistu askētu sekta, ko dēvēja par eseniem - viņi uz dzīvi tuksnešainajā apvidū pārcēlušies, vēl pirms romieši iekaroja senās ebreju valsts teritoriju. Tomēr pastāv arī cita hipotēze, saskaņā ar kuru Nāves jūras tīstokļus sarakstījuši pēc romiešu iebrukuma no Jeruzalemes bēgušie ļaudis, kuri šādā veidā mēģinājuši saglabāt atmiņā savas tautas vēsturi. Visticamāk, ka rokraksti patiešām tapuši Kumrānas apmetnē, bet, kad tai tuvojušies romieši, paslēpti alās.
2016. gada nogalē Izraēlas Senlietu pārvalde uzsāka ekspedīciju sēriju, kuras mērķis ir trīs gadu laikā pārbaudīt visas Kumrānas apkaimē esošās alas, cerībā atrast vēl nezināmus rokrakstus. Pagaidām gan izdevies uziet tikai vienu alu, kurā acīmredzot bijuši manuskripti (par to liecina sadauzīto māla podu lauskas un ādas siksnas, kas parasti saturēja kopā pergamentus), taču tajā jau paviesojušies tā dēvētie melnie arheologi. Izraēlas Senlietu pārvaldes darbinieks Amirs Ganors sarunā ar AP gan uzsvēris - cerības atrast jaunus rokrakstus nav zudušas, jo Jūdejas tuksnesī netālu no Nāves jūras piekrastes esot vēl simtiem neizpētītu un pat neatklātu alu.