Tikai mazliet vairāk par divām nedēļām atlicis līdz Īrijas referendumam par Lisabonas līguma nākotni, kura iznākumu ar interesi un zināmām bažām gaida ne tikai Briselē, bet arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētās.
Pagājušās nedēļas nogalē veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka līgumu gatavi atbalstīt vairāk nekā 60% balsotāju, taču tikai tagad savu kampaņu gatavojas sākt Nē nometne ar partijas Libertas dibinātāju, biznesmeni Dīlanu Genliju priekšgalā.
"Es nebiju nodomājis atgriezties debatēs, taču sapratu, ka nespēju klusēt un nekā nedarīt laikā, kad labi zinu, ka tā saucamie fakti, kas tiek izplatīti par Lisabonas līgumu, ir pilnīgi aplami," sarunā ar Irish Daily Mail sacījis biznesmenis, kurš pats vasarā nesekmīgi kandidēja uz vietu Eiropas Parlamentā. Viņš atgādinājis, ka Lisabonas līguma piekritēji ar premjeru Braienu Kovenu priekšgalā apelē pie tā, ka pašreizējās globālās un lokālās ekonomiskās krīzes apstākļos Īrija nedrīkst atļauties palikt ārpus Eiropas. D. Genlijs izteicies, ka viņš absolūti piekrīt šai tēzei, taču uzsvēris, ka ne jau Lisabonas līgums būs tas, kas palīdzēs to realizēt. "Es uzskatu, ka ES ir absolūti nepieciešama un tas, ka mums jābūt Eiropā, ir ābeces patiesība. Taču ne jau ar Lisabonas līguma palīdzību. Lisabonas līgums uzskatāms par antieiropeisku, jo tas koncentrēs varu tādu cilvēku rokās, kuriem nav nepieciešama demokrātiska apstiprināšana," viņš uzsvēris.
Tajā pašā laikā viņš norādījis, ka vairs nevarēs ieguldīt kampaņā tādus līdzekļus, kā tas notika 2008. gada jūnijā, kad pirmajā referendumā 53,4% Īrijas vēlētāju Lisabonas līgumu noraidīja. "Mūsu resursi, salīdzinot ar Jā nometnes resursiem, ir niecīgi. Mēs varētu ieguldīt no 50 līdz 200 tūkstošiem eiro, lai izgatavotu skrejlapas, plakātus un izvietotu reklāmas laikrakstos," viņš sacījis. Reuters norāda, ka, piemēram, Intel Īrijas nodaļa vien Lisabonas līguma atbalstīšanas reklamēšanai ziedojusi vairākus simtus tūkstošu eiro un pamatoti cer uz uzvaru 2. oktobra
referendumā.
Kaut gan Īrijas mediji vēl septembra sākumā vēstīja, ka līguma atbalstītāju skaits pamazām krītas, svētdien publicētās socioloģiskās aptaujas liecina par pretējo. Sunday Business Post raksta, ka līgumu pašlaik atbalsta 62% īru, savukārt, pēc Sunday Independent datiem, atbalstītāju ir pat 63%. Pašlaik tikai 15% ļaužu, kuri apgalvojuši, ka dosies uz referendumu, atzinuši, ka viņi vēl nav izlēmuši, kā balsot – septembra sākumā tādu bija 29%. Jāatgādina, ka pēc pagājušā gada neveiksmīgā referenduma ES piekāpās Īrijai vairākos svarīgos jautājumos, kas saistīti ar tās militārās neitralitātes saglabāšanu un likumdošanu, kas attiecas uz abortiem un nodokļiem, tāpat Īrijai solīts, ka tās pārstāvim tiks saglabāts Eiropas komisāra amats. Pagājušonedēļ diezgan nepopulārais Īrijas premjers B. Kovens vēlreiz atgādinājis, ka balsojums ir par Lisabonas līgumu un tam nav nekāda sakara ar valdības popularitāti. Jāatgādina, ka referenduma iznākumu gaida arī eiroskeptiski noskaņotie Čehijas un Polijas prezidenti, kuri atteikušies parakstīt abu valstu parlamentu ratificēto līgumu, kamēr savu viedokli nebūs pauduši īri.