Japānā sāksies jauna imperatora ēra

Šonedēļ Japānā beigsies 30 gadus ilgusī Heisei ēra, kā tradicionāli tiek dēvēts imperatora Akihito valdīšanas periods. 85 gadus veco monarhu, kurš veselības problēmu dēļ nolēmis atkāpties, tā dēvētajā Krizantēmu tronī nomainīs viņa dēls – 59 gadus vecais Naruhito, un līdz ar viņa kronēšanu sāksies jauna ēra, kas jau nosaukta par Reiwa.

Politiskas varas Japānas imperatoriem nav jau sen, kopš Otrā pasaules kara beigām viņus vairs neuzskata par dievišķiem, tomēr japāņi lepojas, ka šīs valsts monarhija ir senākā pasaulē.

Ceremonijas cita pēc citas

Sestdien Japānā sākās bezprecedenta desmit brīvdienu periods, kas ilgs līdz pat 6. maijam - šajā laikā būs slēgtas bankas, valsts iestādes un liela daļa privāto uzņēmumu, raksta AFP. Tradicionālās maija sākuma brīvdienas šogad pagarinātas, jo otrdien notiks imperatora Akihito atkāpšanās ceremonija, bet dienu vēlāk kronēs jauno imperatoru Naruhito. Reuters atgādina, ka šī ir pirmā reize kopš 1817. gada, kad Japānas imperators labprātīgi atkāpjas, un, lai tas būtu iespējams, parlamentam nācās pieņemt īpašu likumu.

Par savu nodomu priekšlaikus atkāpties imperators Akihito paziņoja jau 2016. gada decembrī, atzīstot, ka vecums un veselības problēmas (monarham veikta sirds ķirurģiskā operācija, viņš ārstējies no prostatas vēža) traucē veikt visus karaliskos pienākumus. Taču bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi, lai šo varas nodošanu būtu iespējams realizēt saskaņā ar Japānas likumiem, kā arī monarhijas un sintoisma reliģiskajām tradīcijām. Japāņi uzskata, ka viņu karaļnams ir senākā pārmantotā monarhija pasaulē, kurai pamati likti aptuveni 600 gadu pirms mūsu ēras, tomēr daudzi vēsturnieki šādu datējumu apstrīd.

Japānas miermīlības simbols

Lai gan Japānā jau sen tiek izmantota Rietumu pasaulē ierastā laika skaitīšanas sistēma jeb Gregora kalendārs, liela daļa šīs valsts iedzīvotāju, runājot par kādiem pagātnes notikumiem, noteikti piebildīs, kurā ērā jeb kura imperatora valdīšanas periodā tie notikuši, skaidro AP. Laiks, kad tronī bija imperators Akihito, nosaukts par Heisei ēru, kas tulkojumā nozīmē «miera sasniegšanas periods». Lai gan ēras nosaukums tiek izziņots jau brīdī, kad kārtējais imperators kāpj tronī un vēl nav zināms, kāda izvērtīsies viņa valdīšana, šajā gadījumā tas izrādījies ļoti precīzs - Akihito valdīšanas periods bija pirmais vairāk nekā simt gadus ilgā vēsturē, kad Japāna nebija ierauta nevienā karā. AP norāda, ka imperatora galvenā misija un mūža mērķis bija labot tēva Hirohito laikā pieļautās kļūdas un panākt, lai pasaulē Japānu vairs neuzskatītu par bīstamu agresori. Pie šo uzdevumu pildīšanas Akihito ķērās, esot vēl kroņprinča statusā - vairākas desmitgades pirms tam, kad 1989. gada 7. janvārī pēc tēva nāves tika kronēts par imperatoru. Pēc Japānas sakāves Otrajā pasaules karā valsti uz ilgāku laiku okupēja amerikāņi. Militāristus, kuri trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados izvērta agresiju pret Austrumāzijas valstīm (Koreju, Ķīnu, Klusā okeāna salām), par kara noziegumiem tiesāja starptautisks tribunāls. Akihito tēvs imperators Hirohito (tieši viņam radio uzrunā japāņu tautai nācās atzīt kapitulāciju karā) gan saglabāja troni, taču zaudēja tiesības saukties par dievišķo - amerikāņu ietekmē pieņemtā konstitūcija noteica, ka imperators ir «valsts un tautas vienotības simbols». Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū Japāna uzsāka pirmos mēģinājumus atgriezties starptautiskajā arēnā. Ņemot vērā valsts lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, imperators Hirohito nebija pati piemērotākā persona diplomātisko kontaktu dibināšanā, tāpēc vizītēs uz ASV, Kanādu un Eiropas valstīm devās viņa dēls Akihito, kurš kara gados bija vien pusaudzis. Šīs vizītes lielākoties izrādījās veiksmīgas. Interesanti, ka kroņprinča statusā Akihito apmeklējis 30 pasaules valsts, bet pēc tam, kad kļuva par imperatoru - vien 28.

Ne bez problēmām

Imperatora statusā 1991. gadā Akihito apmeklēja Taizemi, Malaiziju un Indonēziju, bet 1992. gadā kļuva par pirmo Japānas valdnieku kopš neatminamiem laikiem, kurš ieradies oficiālā vizītē Ķīnā. Vēlāk viņš pabijis arī virknē Klusā okeāna salu, kuras savulaik bija okupējusi Japāna un kurās Otrā pasaules kara nogalē risinājās asiņainas kaujas. Savās runās imperators allaž paudis nožēlu par notikušo, taču tā arī nekad nav atvainojies valstīm un teritorijām, kurās Japāna iebruka pagājušajā gadsimtā. Šā iemesla dēļ daļa vēsturnieku uzskata, ka viņš nebūt nav tik miermīlīgi noskaņots, kā cenšas sevi iztēlot. «Man šķiet, ka viņa loma tiek pārvērtēta, un sabiedrībai rodas maldīgs priekšstats par kara laika vēsturi,» intervijā AP sacījis Meidzi Gakuinas universitātes profesors Takeši Hara, kurš ir pasaulē atzīts eksperts Japānas monarhijas jautājumos. Cita starpā viņš atgādinājis, ka Akihito nekad nav apmeklējis Ķīnas ziemeļus vai Korejas pussalu, kur japāņu okupācija bija visnežēlīgākā.

Lai gan Japānas imperatoram ir tikai simboliska vara, attiecīgo ēru iedzīvotāji parasti asociē ar izmaiņām savā labklājības līmenī un valsts prestižu. Šajā ziņā Akihito nav daudz iemeslu lepoties. Tieši viņa valdīšanas gados Japāna, kas savulaik tika uzskatīta par līderi moderno elektronisko tehnoloģiju ieviešanas ziņā, zaudēja savas pozīcijas, turklāt tai garām aizsteidzās ne tikai rietumvalstis, bet arī reģionālie kaimiņi (ar Ķīnu un Dienvidkoreju priekšgalā), kuri nekautrējās kopēt un uzlabot japāņu tehnoloģijas. AFP norāda, ka mūsdienās daudzviet pasaulē jūsmo par Japānā izstrādātajiem robotiem, bet tajā pašā laikā japāņu sabiedrība nevēlas pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem un lielo brīvdienu priekšvakarā pie bankomātiem veidojušās milzīgas rindas.1997. gada finanšu krīze noveda pie tā, ka faktiski sabruka Japānai tradicionālā sistēma, saskaņā ar kuru strādājošie bija nolīgti uz visu mūžu, pamazām virzoties uz augšu pa karjeras kāpnēm. Pie šiem satricinājumiem, protams, nebija vainīgs pats imperators, gluži tāpat kā pie 2011. gada zemestrīces un cunami, kas prasīja aptuveni 20 000 cilvēku dzīvības un izraisīja katastrofu Fukušimas atomelektrostacijā. Tomēr Japānas vēsturē paliks ierakstīts fakts, ka Heisei ēra nav bijusi bez problēmām.