Vācijas speciālisti ir apstiprinājuši, ka fotogrāfijas, kurās redzami ķīmisko ieroču nogalināti kurdu kaujinieki, ir īstas. Turcija jau ilgu laiku apsūdzēta par ķīmisko ieroču lietošanu pret kurdu nemierniekiem, un Vācija ir pieprasījusi veikt izmeklēšanu.
Turcijas kurdu cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka attēlos redzamie ir astoņi par teroristisku grupējumu atzītās Kurdistānas strādnieku partijas kaujinieki, kas krituši 2009. gada septembrī. Kaujaslauka fotogrāfijās redzamie pīšļi ir tik ļoti sakropļoti, ka tajos ir grūti pazīt cilvēkus, raksta izdevums Der Spiegel.
Martā Turcijas kurdu aktīvisti šīs fotogrāfijas iesniedza Vācijas cilvēktiesību delegācijai, kuras sastāvā ir Turcijas eksperti, žurnālisti un galēji kreisās Kreisās partijas politiķi. Tagad fotogrāfiju viltojumu eksperts Hanss Baumanis ir apstiprinājis, ka fotogrāfijas ir īstas, savukārt Hamburgas universitātes slimnīcas kriminālistikas ziņojumā teikts, ka ir ļoti iespējams, ka šie cilvēki ir miruši ķīmisku vielu iedarbības dēļ.
Turcija ir ratificējusi Ķīmisko ieroču konvenciju, kas aizliedz šādu ieroču ražošanu, glabāšanu un lietošanu.
Vācijas zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Klaudija Rota izteikusies, ka "šāda veida noslēpumaini incidenti sauc pēc neatkarīgas izmeklēšanas". Viņa ir pieprasījusi, lai Turcija izplata oficiālu paziņojumu par ķīmisko ieroču lietošanu. Arī kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgi demokrātiskās savienības biedrs, Vācijas parlamenta deputāts Ruprehts Polencs ir līdzīgās domās un uzskata, ka labākais risinājums būtu starptautiska izmeklēšana.
Mediķu federācija Starptautiskie ārsti kodolkara novēršanai, kurā ietilpst 62 valstu mediķu organizācijas, jau iepriekš ir izteikusi aizdomas, ka Turcija karā pret kurdiem izmanto ķīmiskos ieročus. "Vietējie ļaudis to ir sacījuši atkal un atkal," stāsta organizācijas Turcijas lietu speciāliste Žizela Pentekere. Tomēr pierādīt to ir grūti, jo speciālistiem kritušo mirstīgās atliekas bieži vien ir pieejamas tikai tad, kad sekciju veikt jau ir teju vai neiespējami.
Turcijas armija ir atteikusies komentēt šīs apsūdzības. Arī valdības vadītājs Redžeps Tajips Erdogans klusē un ir teicis vien to, ka apsūdzības kara noziegumos ir tikai kurdu propaganda. Vācijas laikraksts Die Tageszeitung, kas šim jautājumam šonedēļ veltīja publikāciju, vēsta, ka Turcijas Ārlietu ministrija apsūdzības noliedz. Ministrija uzsver, ka Turcijas armija ievēro Ķīmisko ieroču konvenciju un tās rīcībā nav ne ķīmisko, ne bioloģisko ieroču. Apsūdzību kritiķi arī norādījuši, ka fotogrāfijas ir iesniegtas tieši kreisajiem vācu politiķiem, savukārt kreisie spēki tradicionāli ir bijuši iecietīgāki pret kurdu nemierniekiem nekā labējie. Tomēr zīmīgi, ka ķīmiskos ieročus pret kurdiem lietoja arī Irākas diktators Sadāms Huseins.
Turcijas parlamentā pārstāvētā un kurdus atbalstošā opozīcijas partija vairākkārt ir izteikusi pārmetumus par karadarbības atbilstību likumiem. Deputāts Akins Birdals uzskata, ka R. T. Erdoganu interesē tikai kurdu problēmas likvidēšana un tā ir panākama ar jebkuriem līdzekļiem.