Jaunas cerības uz mieru Tuvajos Austrumos
Atsākoties Izraēlas un palestīniešu tiešajām sarunām, viens no to vidutājiem ASV prezidents Baraks Obama aicinājis iesaistītās puses izmantot iespēju un panākt mieru Tuvajos Austrumos.
Veiksmīga sarunu noslēguma gadījumā konflikta risinājums gaidāms pēc gada, tomēr optimismu par izredzēm mazina ne tikai Izraēlas un palestīniešu domstarpības, bet arī pašu palestīniešu vienotības trūkums.
"Nākamā šāda iespēja var nebūt tik drīz," sacīja B. Obama, solot Vašingtonas atbalstu miera procesā. Trešdienas sanāksmē Baltajā namā piedalījās arī Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks un Jordānijas karalis Abdulla II – šīs abas mērenās arābu valstis jau ir noslēgušas miera līgumus ar Izraēlu, norāda Reuters.
Palestīniešu un Izraēlas sarunas, kuras vakar vadīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, bija pirmie šāda veida kontakti pēdējo 20 mēnešu laikā. B. Obama trešdienas vakarā izteicās, ka sarunu mērķis ir "atrisināt beidzamos jautājumus par statusu". Ieplānotais sarunu ilgums ir gads, un to pozitīva iznākuma gadījumā tiks izbeigta palestīniešu teritoriju okupācija, kas ilgusi kopš 1967. gada, kā arī izveidota neatkarīga, demokrātiska palestīniešu valsts, kas pastāvēs līdzās Izraēlai. ASV pārstāvji pirmajā palestīniešu un Izraēlas pārstāvju tikšanās reizē vēlas panākt vismaz to, ka abas puses vienojas par nākamo sarunu raundu, kas varētu notikt septembra otrajā nedēļā, ziņo BBC.
B. Obama gan norādījis, ka Vašingtonas varā nav uzspiest mieru un ka ASV nevar mieru vēlēties vairāk nekā abas tieši iesaistītās puses. Vienlaikus viņš uzteica palestīniešu prezidenta Mahmūda Abāsa un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vēlmi panākt mieru.
B. Netanjahu trešdien tikšanās laikā ar arābu valstu vadītājiem M. Abāsu dēvēja par savu "miera partneri" un solīja, ka palestīniešu ekstrēmistu uzbrukumi ebrejiem nebloķēs ceļu uz konflikta risinājumu. Vienlaikus B. Netanjahu uzsvēra, ka miera sarunu mērķis ir panākt Izraēlas drošību un nedrīkst atkārtoties iepriekšējie scenāriji, ka, pametot kādas teritorijas, tā kļūst par vietu, no kurienes Izraēlai tiek uzbrukts. "Mēs atstājām Libānu un ieguvām teroru. Mēs atstājām Gazu un atkal ieguvām teroru. Vēlamies nodrošināt, ka teritorijas, no kurām atsakāmies, nekļūst par trešo Irānas sponsorēto terorisma anklāvu," sacīja premjers.
M. Abāss savā runā pieprasīja Izraēlai pārtraukt apmetņu būvēšanu.
Otrdien Rietumkrasta pilsētā Hebronā kaujinieki nošāva četrus Izraēlas kolonistus. Par uzbrukumu atbildību bija uzņēmies palestīniešu grupējums HAMĀS, kas iebilst pret miera sarunām ar Izraēlu. Dienu vēlāk Rietumkrastā pie kādas ebreju apmetnes tika ievainoti vēl divi cilvēki.
Kā norāda BBC, pirms sarunu sākšanas HAMĀS vēlējies atgādināt, ka arī šo spēku nedrīkst ignorēt. Lai arī šis grupējums kontrolē Gazas joslu, tomēr tā pārstāvji sarunās nav iesaistīti, jo ASV un arī Eiropas Savienība neatzīst HAMĀS režīma likumību. Tādējādi izveidojusies situācija, ka HAMĀS konkurējošā grupējuma Fatāh pārstāvis M. Abāss runās arī par Gazas joslu – teritoriju, kurā viņa spēkiem nav nekādas teikšanas. Pašlaik ir grūti iedomāties, kā ir iespējams noslēgt mieru, ja starp pašiem palestīniešiem pastāv tik krasas atšķirības un ja tās pirms sarunām ar Izraēlu netiek atrisinātas.
Bez iekšējām palestīniešu nesaskaņām pastāv arī lielas domstarpības starp palestīniešiem un Izraēlu, kuru pārvarēšana nebūs iespējama bez būtiskas piekāpšanās. Izraēla ir paziņojusi, ka nepagarinās daļējo aizliegumu paplašināt apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās, savukārt palestīniešiem jaunu namu nebūvēšana ir viena no centrālajām prasībām, un tās neizpildīšanas gadījumā palestīnieši ir piedraudējuši sarunas pārtraukt.
Martā publicētie publiskā viedokļa aptaujas dati gan rāda, ka tikai astoņi procenti Izraēlā dzīvojošo par visakūtāko problēmu uzskata konfliktu ar palestīniešiem – par daudz svarīgākiem jautājumiem izraēlieši uzskata izglītību, noziedzības apkarošanu, nacionālo drošību un nabadzības izskaušanu. Tikai Izraēlas arābi par galveno risināmo problēmu uzskata mieru, ziņo Time.