Merkele uzteic Muhameda kariķētāju

Vācijas kanclere Angela Merkele ir cildinājusi dāņu karikatūristu Kurtu Vestergārdu, kura zīmējumu publicēšana izraisīja musulmaņu asu reakciju, un pasniegusi viņam preses brīvības balvu. Savukārt amerikāņu mācītāja Terija Džonsa aicinājumus 2001. gada 11. septembra terora aktu gadadienā dedzināt Korāna sējumus viņa līdz ar citiem politiķiem ir kritizējusi.

K. Vestergārds zīmēja vienu no 12 karikatūrām, kas 2005. gadā tika nodrukātas laikrakstā Jyllands-Posten, bet vēlāk pārpublicētas daudzos citos masu saziņas līdzekļos un vēl nākamajā gadā izraisīja vardarbīgus nemierus daudzās valstīs. K. Vestergārds Muhamedu bija atainojis ar spridzekli turbānā.

Pasniedzot karikatūristam balvu, A. Merkele uzsvēra, ka māksliniekam bija tiesības kariķēt reliģiju. "Eiropa ir vieta, kur karikatūristam ir atļauts zīmēt ko tādu," viņa sacīja balvas pasniegšanas ceremonijā Potsdamā. "Mēs šeit runājam par viedokļa brīvību un preses brīvību." Austrumvācijā augusī A. Merkele norādīja, ka vācu tauta vēl atminas laikus, kad brīvības nebija, un tamdēļ tai vajadzētu priecāties par šādu iespēju. "Nav svarīgi, vai mēs šīs karikatūras uzskatām par gaumīgām vai nē un vai mēs uzskatām, ka tās bija nepieciešamas un vērtīgas vai nē," teica A. Merkele. "Jautājums ir par ko citu: vai viņš to drīkstēja zīmēt? Jā, viņš drīkstēja."

Arī balvas M100 piešķiršanas komiteja uzteica K. Vertergārda drosmi aizstāvēt demokrātiskās vērtības, par spīti vardarbības un nāves draudiem. Pats mākslinieks žurnālistiem sacīja: "Varbūt viņi mēģinās mani nogalināt un varbūt viņiem tas arī izdosies, tomēr viņi nevar nogalināt karikatūru." Pagājušajā gadā mākslinieka mājās ar cirvi bija ielauzies kāds musulmanis, kas bija iecerējis K. Vestergārdu nogalināt. Viņš atzina, ka saņemtais ir viņa lielākais apbalvojums. Viņam problēma esot tikai ar islāmistiem, bet pats viņš iestājoties par to, lai cilvēki varētu miermīlīgi praktizēt savu reliģiju.

Vācijas kancleres lēmums piedalīties balvas pasniegšanas pasākumā daudziem bija pārsteigums, un, kā atzīmēja komentētāji, šādi rīkojoties, viņa ir uzņēmusies pamatīgu risku. Laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung raksta, ka dalība pasākumā ir A. Merkeles kancleres amatā pavadītā laika bīstamākais solis. Tomēr laikraksts Bild viņas lēmumu nodēvējis par viņas drosmīgāko publisko uzstāšanos, jo viņa nav ļāvusi musulmaņu reakcijai noteikt savu rīcību. A. Merkeles dalību pasākumā ir kritizējusi Vācijas Centrālā musulmaņu padome, un organizācijas preses pārstāvis Aimāns Mazjeks Deutschlandradio sacīja, ka A. Merkele ir godinājusi kādu, kurš "mūsu acu priekšā iespēra mūsu pravietim un tādējādi iespēra visiem musulmaņiem".

A. Merkele pie viena ir nosodījusi Floridas mācītāja Terija Džonsa aicinājumus sestdien, 11. septembra terora aktu devītajā gadadienā, dedzināt Korāna sējumus. Šo aicinājumu viņa nodēvēja par necieņas izrādīšanu. "Šāda rīcība pārkāpj cieņu pret reliģijām," viņa teica. Mācītāja aicinājumu kritizē ASV, ANO un Eiropas Savienība. BBC norāda, ka akcija draud sagraut Baraka Obamas valdības līdz šim panākto attiecību uzlabošanā ar islāma pasauli.

Savukārt britu islāma aktīvisti par atbildi uz Korāna dedzināšanu sestdien pie ASV vēstniecības dedzinās ASV karogu, vēsta Reuters. Akcijas rīkotājs Andžems Čūdarī pieļauj, ka viņam pievienosies un līdzīgas akcijas rīkos arī domubiedri Libānā, Beļģijā, Indonēzijā, Īrijā un ASV. Akcijas mērķis esot norādīt uz musulmaņu zemju okupāciju, ko realizējot ASV.

Svarīgākais