Pētījums par Putina ekonomiku uz krīzes fona

© Gavriil Grigorov, TASS/Scanpix

Krievija kā potenciāls riska un nestabilitātes avots Rietumu pasaulei ir analizēts jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC izdevumā Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji. Neko labu pētnieki par Kremļa saimniecību un tās darba metodēm nesaka.

Grāmatu izdevis APPC, apvienojot starptautisku autoru komandu - pētniekus no Krievijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Grāmatā aplūkotas vairākas plašas tēmas, analizēta Krievijas politiskās elites ietekme uz ekonomiku, Krievijas iedzīvotājiem un viņu labklājību. Reģionālajām atšķirībām, ko izraisa resursu koncentrēšanās varas centrā. Arī militārie izdevumi, un - kā tie ietekmē Krievijas kaujasspējas.

Grāmata jau pieejama

Viens no izdevuma redaktoriem ekonomists Jānis Hermanis Neatkarīgajai skaidro, ka ir svarīgi saprast, kāda ir kaimiņvalsts ekonomiskā attīstība, lai laikus varētu izdarīt secinājumus par tās iespējamo ietekmi uz ārpolitiku. Tostarp arī mūsu valsti. Koronavīrusa izraisītā ārkārtējā stāvokļa dēļ grāmatas prezentācijas pasākums pārcelts uz rudeni. Tad arī, iespējams, viesos uz Latviju atbrauks autori - publicists, ekonomists un enerģētikas eksperts Vladimirs Milovs no Krievijas, ārpolitikas un drošības politikas eksperts Mariuss Laurinavičs no Lietuvas, politoloģe Marija Domanska no Polijas, publicists un reģionu attīstības eksperts Dmitrijs Oreškins no Krievijas. Grāmatas tapšanā piedalījušies arī pašmāju eksperti - komunikācijas zinātnieks Mārtiņš Kaprāns un politologs, APPC pētnieks Mārcis Balodis. Publiski pieejama grāmata ir jau tagad Austrumeiropas politikas pētījumu centra mājaslapā. Īpaši interesanta tā varētu būt politoloģijas un ekonomikas studentiem.

Kremļa pērlītes latviešiem

Nozīmīga pētījumu daļa skar Krievijas naudas ietekmi uz Eiropu, tostarp arī Latviju. Grāmatas anotācijā teikts:

«Rietumu valstīs pēdējo gadu laikā pietiekami kritiski nav novērtēts Krievijas izcelsmes kapitāls. Tam raksturīga cieša saikne un atkarība no Kremļa, no kā izriet arī šīs naudas turpmākie izmantošanas mērķi ārvalstīs. Kremļa ietekmes vairošanai tiek finansētas vairāku valstu politiskās partijas, domnīcas, universitātes, futbola klubi, labdarības projekti. Šādā veidā Kremlis nopērk atbalstītājus, kuri kļūst par Krievijas politikas advokātiem starptautiskajā līmenī.» Par šo problēmu arī Neatkarīgā ir rakstījusi. Labs piemērs Latvijas inteliģences uzpirkšanai ir, piemēram, akadēmiskās mūzikas festivāls Riga. Jurmala, kas šobrīd jau gatavojas savai otrajai sezonai vasaras otrajā pusē. Kultūras dzīves eksperti nekritiski jūsmo par mūzikas pērlēm un zvaigznēm, kas ieradīsies Latvijā, pilnībā ignorējot faktu, ka šīs pērles bārsta divi Kremlim tuvi miljardieri - Pjotrs Avens un Mihails Fridmans. Viņu abu vārdi iekļauti prezidentam Putinam tuvo personu sarakstā, kas ASV politiķu zināšanai tika sagatavots pēc Kongresa pieprasījuma. Avens un Fridmans līdzfinansē festivālu Latvijā un pamudina iesaistīties savā projektā arī citus Krievijas uzņēmējus, ko viņi labprāt dara, jo tādējādi atvieglo ceļu savai naudai izkļūšanai no Krievijas.

Pie Putina vainīgs liktenis

Jaunākajā APPC izdevumā pētnieki vērš uzmanību uz to, ka no Krievijas Eiropas virzienā plūst ne tikai pelēkā nauda, bet arī ar ekonomikas naratīviem piepildīta propaganda un dezinformācija: «Ar dezinformācijas vēstījumu palīdzību turpinās regulāri centieni mazināt Baltijas valstu pilsoņu uzticēšanos savām valsts institūcijām un mēģinājumi vairot promaskavisku skatījumu uz ārpolitiku. Krievijas troļļi sociālajos tīklos un Kremļa kontrolēti mediji izplata vēstījumus par Baltijas valstīm kā «caurkritušām», kuru «rūpniecība tikai sagrauta pēc PSRS sabrukuma». Propagandisti mērķtiecīgi salīdzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko sniegumu ar bagātākajām Eiropas valstīm, nevis ar citām bijušajām padomju republikām, kam klājas daudz sliktāk nekā baltiešiem (..).»

Kāpēc grāmatas nosaukumā likts Krievijas prezidenta Putina vārds? Kā skaidro Jānis Hermanis - tas tādēļ, ka 20 gadus šis cilvēks ir bijis figūra numur viens. Rakstu krājumā teikts: «Krievijas politiskais modelis paredz, ka valsts intereses tiek definētas, vadoties pēc šauras elites vajadzībām, kam pieder arī noteicošā loma valsts ekonomikā. Vladimira Putina varas sistēmas uzdevums ir aizsargāt un atražot šīs elites pastāvēšanu ilgākā termiņā, tāpēc valsts labklājība ir tikai instruments pie varas esošo personu varas saglabāšanā.» Un nule viņš arī pats sev nodrošinājis iespēju palikt pie varas. Abas Krievijas parlamenta palātas atbalstījušas konstitūcijas grozījumu, kas ļauj esošajam valsts prezidentam atkārtoti piedalīties vēlēšanās. Par to sajūsminās Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras Rossiya Segodnya informācijas resursa Sputnik Latvijas versija. Uz retorisku jautājumu, vai Putins gribēs palikt pēc 2024. gada, tā citē pašu Putinu: viņa prezidentūra - tas nav darbs, bet liktenis.

Svarīgākais