Vakar Francijā notikušais streiks bija jau otrais, ko arodbiedrības mēneša laikā ir rīkojušas pret pensiju reformu, kas paredz palielināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 60 gadiem līdz 62.
Streiks sākās jau trešdienas vakarā, kad darbu pārtrauca vairāku starppilsētu vilcienu līniju darbinieki, savukārt nākamajā rītā tiem pievienojās arī iekšpilsētu sabiedriskā transporta darbinieki. Atcelti arī daudzi vilcienu reisi, bet Parīzes metro darbojās trīs ceturtdaļas reisu. Vakar arī citi sabiedriskā sektora iestādēs strādājošie un lielākā skolotāju arodbiedrība solīja, ka uz darbu neies puse no skolotājiem. Parīzes un citu pilsētu lidostās atcelti līdz 50 procenti reisu, tomēr vairākums no starptautiskajiem avioreisiem notiek bez aizķeršanās, vēsta Reuters.
"Demonstrantu skaitam būs izšķiroša nozīme mūsu kustības nākotnei," paziņoja arodbiedrības CFDT vadītājs Fransuā Šereks, izsakot cerību, ka ceturtdienas akcija būs lielāka nekā 7. septembrī notikusī, kuras dalībnieku skaits tiek lēsts no 1,1 miljona līdz 2,5 miljoniem. Vakar valstī notika vairāk nekā 230 protesta demonstrācijas.
Francijas nodarbinātības lietu ministrs Ēriks Vērts, kas ir atbildīgs par pensijas reformu, ir solījis to virzīt parlamentā, neskatoties uz streikiem. Valdība norāda, ka pensionēšanās vecums – 2018. gadā tas būs 62 gadi – ir jāpaaugstina, lai apturētu deficīta veidošanos sociālajā budžetā. Sabiedrības aizvien lielākais pensionāru skaits un pieaugošais cilvēku dzīves ilgums sociālajā budžetā rada aizvien lielākus zaudējumus. Ja reforma tiktu īstenota, tiktu ierobežota arī valsts parāda veidošanās un būtu saglabāts Francijas augstais kredītreitings, kas tai atļauj aizņemties naudu ar zemiem procentiem. "Ja mēs nereformēsim, pensiju sistēma nebūs dzīvotspējīga, un mēs nevarēsim atļauties pensijas maksāt," sacīja Ē. Vērts. Viņš sola, ka šādā veidā tiks ietaupīti 70 miljardi eiro.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir licis manīt, ka ir gatavs mazliet piekāpties, tomēr negrasās atteikties no reformas pamata punkta: pensionēšanās vecuma palielināšanas no 60 līdz 62 gadiem un pilnu pensijas labumu saņemšanas no 67 gadu vecuma līdzšinējo 65 gadu vietā. Francijas parlamenta apakšpalāta reformas projektu jau ir atbalstījusi, un nākamā mēneša sākumā tas tiks apspriests augšpalātā, vēsta BBC. Sagaidāms, ka arī tur tas tiks pieņemts.
Kreisi noskaņotā opozīcija līdzšinējo pensionēšanās vecumu uzskata par Francijas sociālās labklājības simbolu, no kā nedrīkst atteikties. Reformā esot nepieciešami vairāk izņēmumu noteiktu kategoriju cilvēkiem, piemēram, smaga darba strādniekiem un sievietēm, kuras kādu laiku nestrādā algotu darbu, lai laistu pasaulē un audzinātu bērnus. "Mēs sakām, ka reforma ir negodīga," saka opozīcijā esošās Sociālistu partijas vadītāja Martina Obrī. "Tiem, kas darba gaitas sākuši ļoti agri, un smaga darba strādniekiem joprojām būtu jādod iespēja pensijā iet 60 gadu vecumā." Opozīcija pensionēšanās vecuma paaugstināšanas vietā piedāvā ieviest jaunus nodokļus. Socioloģisko aptauju uzņēmuma Viavoice septembrī veiktās aptaujas dati vēsta, ka 63 procenti aptaujāto atbalsta streikotājus, bet valdību šajā strīdā atbalsta 29 procenti. Turpat 60 procenti cilvēku iebilst pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, 37 procenti reformu atbalsta.
Arī pēc reformas pieņemšanas Francijā būs viens no zemākajiem pensionēšanās vecumiem Eiropā, raksta AP. Vācija ir nolēmusi šo vecumu pakāpeniski paaugstināt no pašreizējiem 65 līdz 67 gadiem. Arī ASV pensionēšanās vecums tiek paaugstināts līdz 67 gadiem.