Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi, ka Francijas īstenotā čigānu nelegālo nometņu nojaukšana un to iemītnieku izraidīšana no valsts nav vēršanās pret konkrētu etnisku grupu. Francijai ir divas nedēļas laika, lai savā likumdošanā iekļautu Eiropas Savienības (ES) normas, kas atļauj cilvēku brīvu pārvietošanos.
Kopš jūlija Francijas likumsargi no valsts ir izraidījuši apmēram 8300 čigānu tautības cilvēku, kas bija uzturējušies nelegālās apmetnēs. Viņi nosūtīti uz savām izcelsmes valstīm Bulgāriju un Rumāniju.
Francijas amatpersonas uzsver, ka čigānu izraidīšana ir daļa no plašākas kampaņas, kas vērsta pret nelegālo imigrāciju, lai arī izraidīšanas kritiķi nereti ir norādījuši, ka Francija lielāko uzmanību pievērš tikai čigāniem. Piemēram, ANO komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai izraidīšanas nodēvējusi par rasisma un ksenofobijas izpausmi. Eiropas tieslietu komisāre Viviāna Redinga septembrī izteicās, ka šādu diskrimināciju pēc etniskās piederības Eiropa nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara. Vēlāk gan viņa atzina, ka vilkt paralēles starp Francijas imigrācijas politiku un Otro pasaules karu nav bijis korekti. Tomēr V. Redinga bija piedraudējusi, ka Francijai par čigānu izraidīšanu ir jārēķinās ar tiesvedību.
EK savā ziņojumā atzīst, ka Francija nav vērsusies tieši pret čigāniem, bet līdzīgi izturējusies pret visiem ES pilsoņiem, kurus uzskata par nelegāliem imigrantiem. Turklāt Francijas amatpersonas ir paziņojušas, ka līdz šim izdotās administratīvās norādes, kas ir pretrunā ar ES imigrācijas politiku, ir atceltas un ka varasiestādes pakļaujas ES līgumiem un Eiropas pamattiesību hartas prasībām.
Tomēr ar to nav pieticis, lai izgaisinātu visas EK iebildes. Francijai ir dots laiks līdz 15. oktobrim, lai tā nodrošinātu ES pilsoņu pārvietošanās brīvības principu ievērošanu. "Francija vēl nav nacionālajā likumdošanā iekļāvusi direktīvu par brīvu pārvietošanos, kas šīs tiesības ievieš pilnībā," teikts EK paziņojumā.
Kā norāda portāls EurActiv, sākotnēji tika prognozēts, ka Francijas lieta tiks izskatīta kopā ar lietām, kas ierosinātas pret citām ES valstīm, kas arī vērsušās pret čigāniem, piemēram, Itāliju. Tomēr Francijas gadījums ir izskatīts atsevišķi, kas liecina par īpašo uzmanību, ko EK pievērsusi čigānu izraidīšanas jautājumam. Tomēr iznākums ir devis Francijai pamatu uzskatīt, ka šajā diskusijā tā ir uzvarējusi.
Pēc ziņojuma publiskošanas Francijas imigrācijas lietu ministrs Ēriks Besons paziņoja, ka Parīze "pēc strīda var pacelt galvu". "Tās ir labas ziņas ikvienam," teica ministrs.
Francijā dzīvo apmēram 15 tūkstoši čigānu, kas pēc ES paplašināšanās ir iebraukuši no Rumānijas un Bulgārijas, vēsta CNN. Francijā dzīvo arī aptuveni 400 tūkstošu cilvēku liela tradicionālā čigānu kopiena.