Atceļot iepriekšējos grozījumus valsts pamatlikumā, Ukrainas Konstitucionālā tiesa ir samazinājusi parlamenta pilnvaras un palielinājusi prezidenta teikšanu. Opozīcija šo spriedumu nodēvējusi par prezidenta Viktora Janukoviča mēģinājumu ar visiem līdzekļiem palielināt savu varu.
Tiesvedību par 2004. gadā pieņemto likumdošanas grozījumu atbilstību valsts pamatlikumam bija ierosinājuši 252 V. Janukoviču atbalstošie parlamenta deputāti. Grozījumi konstitūcijā palielināja parlamenta pilnvaras, bet tagad ar tiesas lēmumu Ukrainā spēkā ir stājusies 1996. gadā pieņemtā pamatlikuma sākotnējā versija. Tādējādi Ukraina no parlamentāras republikas atkal ir kļuvusi par prezidentālu.
Konstitūcijas labojumi svarīgāko valdības amatu – ministru prezidenta, aizsardzības un ārlietu ministra – kandidātus izvirzīt ļāva parlamentam. Grozījumi arī palielināja parlamenta sasaukuma termiņu no četriem uz pieciem gadiem. To atcelšana arī nozīmē, ka nākamās parlamenta vēlēšanas Ukrainā jārīko nākamgad.
Tiesas priekšsēdētājs Anatolijs Golovins, nolasot lēmumu, paziņoja, ka grozījumu pieņemšanā konstatēti procesuāli pārkāpumi, proti, grozījumus nebija apstiprinājusi Konstitucionālā tiesa. Kā norāda BBC, šāds iznākums nav pārsteidzošs, tomēr ir būtisks solis V. Janukoviča varas nostiprināšanā.
Konstitūcijas grozījumi tika izdarīti toreizējā prezidenta Leonīda Kučmas laikā un bija kompromisa variants ar opozīciju. Toreiz V. Janukoviča nometne šādus grozījumus, kas spēkā stājās 2006. gadā, atbalstīja, jo tie deva lielākas iespējas ierobežot par prezidentu ievēlētā opozīcijas līdera Viktora Juščenko varu, raksta Gazeta.ru. Varas pārdale starp prezidentu un parlamentu, kā to paredzēja grozījumi, vairoja V. Juščenko, parlamenta un premjerministres Jūlijas Timošenko konfliktu, mazināja lēmumu pieņemšanas iespējas un tādējādi nodrošināja, ka pagājušā gada prezidenta vēlēšanās V. Juščenko netika pārvēlēts, raksta Reuters.
Opozīcija tiesas spriedumu uzskata par politiski motivētu. Opozīcijas partijas Jūlijas Timošenko bloks parlamenta frakcijas vadītāja vietniece Oļena Šustika vakar paziņoja, ka šādā veidā Konstitucionālā tiesa sevi ir diskreditējusi. "Šis lēmums robežojas ar varas ļaunprātīgu izmantošanu," viņa sacīja. J. Timošenko Konstitucionālās tiesas vadītāju nodēvējusi par "lelli" un izteicās, ka "no šā brīža Ukraina ir kļuvusi par citu valsti". Otras rietumnieciskās opozīcijas partijas Mūsu Ukraina pārstāvis Andrijs Parubijs sacīja, ka valdošās Reģionu partijas mērķis ir nevis ievērot likumu, bet gan piešķirt V. Janukovičam tik daudz pilnvaru, cik iespējams.
Turpretim prezidents V. Janukovičs, uzstājoties ekonomikas konferencē Jaltā, sacīja, ka "Ukrainā ir jāpastāv likuma varai un tā pastāvēs – tas ir demokrātijas galvenais princips". Neskatoties uz savām labajām attiecībām ar Maskavu, viņš arī sacīja, ka Ukraina joprojām vēlas iekļauties Eiropā, bet Eiropas Savienība (ES) esot zaudējusi interesi par Ukrainu kā savu dalībvalsti. "Tā kā ES nav gatava ar Ukrainu pat diskutēt par tās dalību, mēs paši izvēlēsimies Eiropā integrēties ar ātrumu, formām un metodēm, kādas atbildīs mūsu nacionālajām interesēm," viņš sacīja.