Krievija noteikusi atbildes sankcijas Eiropas Savienības amatpersonām Navaļnija lietā

© Reuters/Scanpix/Leta

Atbildot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Krievijas amatpersonām saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu, Krievija noteikusi atbildes sankcijas vairākām ES amatpersonām, otrdien paziņojusi Maskava.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka, reaģējot uz ES konfrontējošo rīcību, tā nolēmusi paplašināt to ES dalībvalstu un institūciju pārstāvju sarakstu, kuriem liegts iebraukt Krievijā.

Maskava par šādu soli paziņoja pēc tam, kad bija izsaukusi augsta ranga diplomātus no trim ES valstīm, kuru laboratorijas secināja, ka Navaļnijs saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas.

Vācijas, Francijas un Zviedrijas pārstāvji tika uzaicināti uz Krievijas Ārlietu ministriju "saistībā ar ES pretkrievisko sankciju ieviešanu".

Krievija Vācijai noteikusi atbildes sankcijas, ziņu aģentūrai AFP apstiprināja avots Vācijas Ārlietu ministrijā.

Vācijas vēstniecības Maskavā pilnvarotā lietvede Beāte Gžeski izsaukta uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur viņa informēta, ka "ir dots rīkojums par pretpasākumiem, nosakot ceļošanas aizliegumu vairākām Vācijas valsts institūcijām", sacīja avots.

"Kaut arī šis agrāko gadu Krievijas pretpasākumu modelis ir pazīstams, Vācijas valdības skatījumā tiem nav attaisnojuma," piebilda avots.

Navaļnija gadījums "nav divpusējo attiecību lieta", norādīja Vācijas amatpersona, bet gan "lieta ar starptautiskām dimensijām, ņemot vērā, ka ir pārkāptas starptautiskās tiesības attiecībā uz nervus paralizējošām ķīmiskām vielām".

"Mēs turpinām aicināt Krieviju viest skaidrību par ķīmisko ieroču pielietošanu Krievijas teritorijā pret Krievijas pilsoni," sacīja avots. "Krievija nav izrādījusi vēlmi to darīt."

Kā ziņots, Navaļnijam 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Saistībā ar Navaļnija saindēšanu ES noteikusi sankcijas pret sešām augsta ranga Krievijas amatpersonām, tostarp pret Federālā Drošības dienesta (FDD) direktoru Aleksandru Bortņikovu.

Sankcijām pakļauts arī Krievijas prezidenta administrācijas priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, prezidenta iekšpolitikas jautājumu pārvaldes priekšnieks Andrejs Jarins, Krievijas aizsardzības ministra vietnieki Aleksejs Krivoručko un Pāvels Popovs, kā arī Krievijas prezidenta pilnvarotais Sibīrijas federālajā apgabalā Sergejs Meņailo.

Sankciju sarakstā iekļauts arī Krievijas Valsts Organiskās ķīmijas un tehnoloģiju zinātniski pētnieciskais institūts (GosNIIOHT), un ES uzņēmējiem aizliegts ar to uzturēt jebkādus sakarus.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais