Merkele kritizē multikulturālismu
Vācijas mēģinājumi izveidot sabiedrību, kurā dažādu kultūru cilvēki sadzīvotu miermīlīgi, ir cietuši neveiksmi, – tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa atzīst, ka imigrācija ir nepieciešama, tomēr ir nepieciešama atbilstoša integrācijas politika.
"60. gadu sākumā mūsu valsts aicināja ārvalstu strādniekus uz Vāciju, un tagad viņi dzīvo mūsu valstī," tikšanās laikā ar Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) jauniešiem teica teica A. Merkele. "Mēs kādu brīdi sevi mānījām, ka viņi te nepaliks un dosies prom, taču realitāte ir citāda. Ideja, ka dažādas kultūras dzīvo blakus viena otrai un mēs par to esam priecīgi, nedarbojas. Šī pieeja ir pilnībā izgāzusies." Viņa uzsvēra, ka imigrantiem ir vairāk jāiekļaujas sabiedrībā, tai skaitā jāmācās vācu valoda.
Šie paziņojumi izskanējuši dažas nedēļas pēc A. Merkeles tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, un tanī reizē A. Merkele solīja darīt vairāk, lai uzlabotu 2,5 miljonus cilvēku lielās turku minoritātes integrāciju Vācijas sabiedrībā. Savukārt augustā Vācijā publiskas debates izraisīja nu jau bijušā Vācijas Centrālās bankas padomes locekļa Tilo Saracina izteikumi, ka musulmaņi valsts sociālajam budžetam visvairāk izmaksā un no visām imigrantu grupām viņi ir visvairāk saistīti ar noziedzību.
Savā runā A. Merkele aicināja nepieļaut tāda veida imigrāciju, kas rada zaudējumus sociālās labklājības sistēmai. Tomēr viņa atzina, ka Vācijai ir nepieciešams piesaistīt augstas klases speciālistus no citām valstīm, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību. A. Merkele atsaucās arī uz Vācijas prezidenta Kristiana Vulfa nesenajiem izteikumiem, ka islāms ir tāda pati Vācijas daļa kā kristietība un jūdaisms, un paskaidroja: "Mums nevajadzētu radīt priekšstatu, ka pie mums nav gaidīti tie, kas uzreiz nerunā vāciski vai kas nav uzauguši, mācoties vācu valodu."
Pēc Vācijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības kameras vadītāja Hansa Heinriha Driftmana aprēķiniem, Vācijai nekavējoties ir nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši inženieru un kvalificētu strādnieku. Šādu speciālistu trūkums palēnina Vācijas izaugsmi par vienu procentu gadā. Tomēr daudzi cilvēki Vācijā uzskata, ka līdzžinējā imigrācijas politikā ir bijušas pamatīgas problēmas.
Frīdriha Eberta fonda veiktajā pētījumā teikts, ka vairāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata: imigranti, kas par dzīvesvietu izvēlas Vāciju, to dara pieejamo sociālo labumu dēļ. Apmēram tikpat daudz iedzīvotāju uzskata, ka ārvalstnieku pieplūdums apdraud Vāciju, savukārt aptuveni desmitā daļa respondentu uzskata, ka valsts ir jāvada vadonim ar stingru roku. 32 procenti aptaujāto piekrīt izteikumam, ka bezdarba apstākļos ārzemnieki ir jāsūta projām. Savukārt 58,4 procenti aptaujāto uzskata, ka valstī dzīvojošo musulmaņu reliģiskās prakses ir būtiski jāiegrožo.