Lielbritānija nepiedalīsies nākamajā "Erasmus+" programmas periodā
Eiropas Savienības (ES) programmas "Erasmus+" nākamajā periodā no 2021. līdz 2027.gadam Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies, jo ir izstājusies no ES, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Aģentūrā skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajai informācijai tos "Erasmus+" projektus, kas uzsākti šajā programmas finanšu periodā - līdz šodienai, varēs īstenot kā plānots, turpretī jaunajā "Erasmus+" programmas periodā Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies.
Vienlaikus VIAA atzīmēja, ka ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos apstākļus, projektu īstenošanas termiņi jau ir pagarināti, un lielu daļu no tiem plānots īstenot līdz 2022.gada 31.maijam. Gadījumā, ja ar Covid-19 saistītā situācija un no tās izrietošie valstīs esošie ierobežojumi attiecīgajā laika periodā nebūs labvēlīgi mobilitāšu norises plāna īstenošanai, liela daļa no 2020.gadā apstiprinātajiem projektiem var tikt pagarināti.
Šobrīd maksimālais iespējamais pagarinājums ir līdz 2023.gada 31.maijam.
Vaicāti, cik daudz pēdējos gados Latvijas valstspiederīgie devušies apmaiņas programmā uz Lielbritāniju, un cik briti brauca uz Latviju, VIAA informēja, ka pēdējais noslēgtais konkursa gads, par kuru redzama pilna informācija, ir 2017.gads, un tajā augstākās izglītības sektorā īstenotas 48 izbraucošās studentu mobilitātes, no kurām 38 bija prakses un 10 paredzētas studijām, kā arī 36 izbraucošās personāla mobilitātes - astoņas docēšanas un 28 personāla pilnveides.
Tāpat 2017.gadā notikušas 18 iebraucošās studentu mobilitātes - no tām 15 bija prakses un trīs bija studiju mobilitātes, kā arī 15 iebraucošās personāla mobilitātes - septiņas docēšanas un astoņas personāla pilnveides mobilitātes.
Šobrīd projektu īstenošana turpinās konkursos par 2018., 2019. un 2020.gadu, un tajos mobilitātē uz Apvienoto Karalisti devušies skolu, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības sektora pārstāvji.
2019.gadā uz Apvienoto Karalisti īstenotas 52 mācību mobilitātes - deviņas skolu izglītības sektorā, 42 profesionālās izglītības sektorā un viena pieaugušo izglītības sektorā.
Savukārt 2018.gada projektos iepriekš minētajos trīs sektoros īstenotas 65 mobilitātes - 14 skolu izglītības sektorā, 49 - profesionālās izglītības sektorā un divas pieaugušo izglītības sektorā.
Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.
Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.
ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.
Kā iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.
Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.
1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.
Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.