Maskavas dome ar pārliecinošu balsu vairākumu vakar pilsētas galvas amatā ievēlējusi Sergeju Sobjaņinu, kuru izvirzījis bija Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un kurš Vladimira Putina prezidentūras laikā bija viņa administrācijas vadītājs.
Par S. Sobjaņinu mēra ievēlēšanas sēdē nobalsoja 32 Kremli atbalstošās partijas Vienotā Krievija deputāti. No 35 Maskavas domes deputātiem vienīgā opozīcija izskanēja no Komunistiskās partijas puses. Viens no viņiem, Andrejs Kļičkovs, paziņoja, ka "maskaviešiem nav izvēles, visu Vienotā Krievija nolemj aiz slēgtām durvīm". Savukārt Kremļa biroja vadītājs Sergejs Nariškins, izsakot atbalstu S. Sobjaņinam, sacīja, ka viņš ir "ieguvis tāda cilvēka autoritāti, kurš pakāpeniski sasniedz savus mērķus; viņš ir vadītājs ar augstu darba ētiku".
Līdz šim S. Sobjaņins bijis gan V. Putina administrācijas vadītājs un premjerministra vietnieks, gan telekanāla Pirmais kanāls direktoru padomes priekšsēdētājs, gan vadījis parlamenta komisiju, kas nodarbojās ar ekonomikas attīstības un integrācijas jautājumiem. Pirms 2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām S. Sobjaņins tika uzskatīts par vienu no kandidātiem, ko V. Putins varētu izraudzīt par savu pēcteci, vēsta BBC.
Pēc tam, kad D. Medvedevs viņa kandidatūru bija izvirzījis, bet viņš vēl nebija ievēlēts, S. Sobjaņins izteica gatavību Maskavā cīnīties ar korupciju un sastrēgumiem uz ielām. Viņš solīja uzmanību pievērst arī sociālajām problēmām, ko līdz ar satiksmi D. Medvedevs bija nodēvējis par Maskavas lielākajām likstām, kā arī atrisināt sarežģīto situāciju ar namu būvēšanu, izglītību un veselības aprūpi. Pēc ievēlēšanas S. Sobjaņins solīja izveidot efektīvāku un atklātāku pilsētas pārvaldi, novērst birokrātiskos šķēršļus gan pilsētas administrācijas, gan prefektūru līmenī un izlabot pilsētas attīstības dinamiku.
28. septembrī D. Medvedevs atlaida līdzšinējo ilggadējo Maskavas mēru Juriju Lužkovu, par iemeslu minot to, ka J. Lužkovs ir zaudējis viņa uzticēšanos. Savukārt Krievijas televīzijās kopš tā laika ir bijuši raidījumi, kuros vēstīts par vēsturisko ēku postīšanu un satiksmes problēmām J. Lužkova laikā. Viņš un viņa sieva Jeļena Baturina arī apsūdzēti korupcijā.