Līdz 1992. gadam Lielbritānijas ārējās izlūkošanas aģentūra MI6 oficiāli nemaz nepastāvēja, tomēr beidzamajos gados tās vadība pati runā par savu darbu.
Organizācijas jaunais vadītājs Džons Soerss savā pirmajā publiskajā runā vakar aizstāvēja MI6 piekopto darba slepenību un runāja par apsūdzībām, kas pret MI6 vērstas saistībā ar līdzatbildību spīdzināšanā.
Dž. Soersa runa ir sabiedrisko attiecību pasākums, lai labāk izskaidrotu aģentūras darbu Lielbritānijas pilsoņiem, raksta AFP. Lielāku atklātību no šīs organizācijas ir pieprasījuši gan deputāti, kas vēlas aģentūras darba uzlabojumus un grib cīnīties ar tās pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, gan pilsoņi, kas ir nobažījušies par to, cik ļoti slepenie dienesti uzmana to ikdienas gaitas.
Dž. Soerss uzsvēra, ka noslēpumu glabāšana ir būtiska, lai pildītu uzdevumu – saglabātu Lielbritānijas drošību. "Slepenība nav slikts vārds," teica Dž. Soerss. "Slepenība nav paredzēta, lai kaut ko piesegtu. Bez slepenības nebūtu izlūkdienestu vai kādu citu resursu, piemēram, īpašo kaujas vienību. Bez tās mūsu valsts būtu pakļauta ārējo spēku iedarbībai."
Iepriekš MI6 vadība ir saņēmusi pārmetumus, ka izmantojusi izlūkdatus, ko no terorismā apsūdzētajiem ASV un citu valstu pārstāvjiem izdabūjuši ar spīdzināšanas metodēm. Dž. Soerss atzina, ka ir "reāla, pastāvīga dilemma", ko darīt ar šādi iegūtiem datiem. "Mēs saņemam ticamus izlūkdatus, kas var izglābt cilvēku dzīvības gan šeit, gan ārvalstīs. Mums ir profesionāls un morāls pienākums attiecīgi rīkoties," viņš sacīja. "Tomēr mums arī ir pienākums darīt visu iespējamo, lai mūsu partneri ievērotu cilvēktiesības. Situācija nav vienkārša. Ja mēs šos datus neizmantojam un nenododam tālāk tikai tāpēc, ka to avots nav saņēmis pienācīgu izturēšanos, mēs neizmantojam iespēju glābt nevainīgu cilvēku dzīvības."
Lielbritānijas slepenā dienesta vadītājs atzina, ka teroristiskas organizācijas arī turpmāk var uzbrukt mērķiem rietumvalstīs un nogalināt daudz cilvēku, tomēr, viņaprāt, kodolieroču izplatība pasaulē rada vēl lielākus draudus. "Terorisms ir sarežģīts, un, neskatoties uz mūsu kopējiem centieniem, uzbrukums ir iespējams. Tomēr mūsu valsti un tās demokrātisko sistēmu tipisks teroristu uzbrukums neiznīcinās," teica Dž. Soerss. "Savukārt draudi, ko rada ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču izplatīšana, ir krietni plašāki. Tie var ietekmēt visa reģiona varas līdzsvaru." Tanī pašā laikā viņš atzina, ka islāma terorisma draudi tuvākajā laikā nezudīs.
MI6 vislielāko atpazīstamību ir nodrošinājis literārais un filmu tēls Džeimss Bonds, lai arī pēdējā laikā organizācija par sevi ir atgādinājusi arī pati. Tā ir izveidojusi savu tīmekļa vietni, savukārt Lielbritānijas masu saziņas līdzekļos šad tad parādās MI6 sludinājumi, ar kuriem tiek meklēti jauni darbinieki. MI6 izveidota 1909. gadā, un pagājušajā mēnesī publicēta pirmā oficiālā šīs organizācijas vēsture. Neskatoties uz atklātības pieaugumu, MI6 darbs joprojām ir anonīmāks nekā tās amerikāņu kolēģiem no Centrālās izlūkošanas pārvaldes, raksta Reuters.