Kremlis: Krievijai ir iespējas palielināt gāzes piegādes Eiropai

© Kaspars Krafts / F64

Krievijai ir iespējas palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kur gāzes cenu būtisks kāpums negatīvi ietekmē patērētājus, ceturtdien paziņoja Kremlis.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādīja, ka esošie gāzes tranzīta maršruti nodrošina iespēju palielināt piegādes, pirms darbību sāks gāzesvads "Nord Stream 2", pa kuru Krievijas gāze tiks piegādāta Vācijai.

"Potenciāls ir," konferences zvanā ar žurnālistiem sacīja Peskovs. "Viss atkarīgs no pieprasījuma, līguma saistībām un komerciālajām vienošanām."

Savukārt Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks trešdien paziņoja, ka "Nord Stream 2" darbības sākšana ātri stabilizētu Eiropas enerģijas tirgus, taču daļa ekspertu Eiropā uzskata, ka tādējādi Maskava cenšas mudināt regulatorus ātrāk apstiprināt gāzesvada nodošanu ekspluatācijā.

Lūgts komentēt Novaka izteikumus, Peskovs sacīja, ka Krievija varētu palielināt piegādes pa jau esošajiem maršrutiem.

Kā vēstīts, Putins trešdien paziņoja, ka Eiropas Savienība pati ir vainojama pašreizējās augstajās gāzes cenās, atsakoties no ilgtermiņa līgumiem par labu biržas cenām.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais