Gvinejas hunta sarīko slaktiņu

Vairāk nekā 150 cilvēku gājuši bojā Gvinejas galvaspilsētā Konakrijā, kur armija atklāja uguni uz neapbruņotiem demonstrantiem, kas protestēja pret militārās huntas vēlmi saglabāt varu valstī.

Brīdinājumus Gvinejas varas iestādēm izteikusi Francija un ANO ģenerālsekretārs Bans Gimūns, savukārt Āfrikas Savienība pieprasījusi huntas līderim Musam Dadī Kamarā pildīt solījumu un nekandidēt nākamā gada janvārī paredzētajās prezidenta vēlēšanās, pretējā gadījumā draudot ar sankcijām.

"Āfrikas Savienības komisija gatavo ziņojumu par [notikumu] attīstību Gvinejā, un tas var būt par iemeslu tālākiem soļiem, piemēram, sankcijām," sacīts vakar izplatītajā Āfrikas Savienības paziņojumā, kuru citē Reuters. Jāatgādina, ka armijas kapteinis M. D. Kamarā sagrāba varu pagājušā gada decembrī – pāris stundas pēc tam, kad kļuva zināms par Gvinejas ilggadējā prezidenta Lansāna Kontes (viņš valstī valdīja kopš 1984. gada) nāvi. Kaut gan M. D. Kamarā un viņa vadītā Nacionālā demokrātijas un attīstības padome (CNDD) solīja, ka viņu mērķis ir tikai nepieļaut nestabilitāti valstī un militārais pavēlnieks negrasās kandidēt 2010. gada vēlēšanās, pēdējo mēnešu laikā radies iespaids, ka viņš savu solījumu grasās lauzt, vēsta AFP.

Opozīcija apsūdzējusi CNDD diktatūras ieviešanas mēģinājumos un kritizē valdošo huntu par teatrālajiem mēģinājumiem atbrīvoties no politiskajiem pretiniekiem. Proti, gan bijušie L. Kontes līdzgaitnieki, gan paša M. D. Kamarā cīņubiedri, ar kuriem viņam vairs nav pa ceļam, bijuši spiesti uzstāties televīzijā un publiski atzīt dalību dažādos noziegumos, sākot ar korupciju un beidzot ar narkotiku tirdzniecību.

Pirmdien opozīcija bija aicinājusi savus piekritējus uz mierīgu protesta demonstrāciju vienā no Konakrijas stadioniem un savu aicinājumu neatsauca pat pēc tam, kad varas iestādes paziņoja, ka nav devušas savu atļauju šim pasākumam un nepieļaus to. Aculiecinieki vēsta, ka karavīri bez brīdinājuma atklājuši uguni uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, kuri bija pulcējušies pie stadiona. Neoficiāla informācija liecina, ka bojāgājušo līķus karavīri slepus nogādājuši kādā militārajā bāzē, tāpēc ziņas par upuru skaitu ir samērā pretrunīgas, vēsta BBC. Laikā, kad daļa karavīru izrēķinājās ar demonstrantiem, citi viņu kolēģi sarīkojuši reidus opozīcijas līderu mājās, apcietinot vairākus desmitus cilvēku, ziņo AFP. Vairākiem opozicionāriem gan izdevies no aresta izbēgt, un bijušais premjers Sidja Tūre, kurš demonstrācijas izdzenāšanas laikā guvis galvas ievainojumus, pat sniedzis telefonintervijas BBC un AFP, stāstot, ka karavīri apzināti atklājuši uguni uz demonstrantiem un nekādu provokāciju no protestētāju puses neesot bijis.

BBC korespondents gan ziņo, ka pilsētā redzējis vairākas sadedzinātas policijas automašīnas un nodedzinātu policijas iecirkni. Situācija pilsētā esot ļoti saspīlēta, un ielās tikpat kā neesot redzamas automašīnas, atskaitot, protams, armijas patruļas. "Tas ir tikai sākums demonstrācijām un pretdemonstrācijām, kuras mēs pieredzēsim tuvāko mēnešu laikā," sarunā ar BBC pesimistiski prognozējis politologs Žils Jabī.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais