WikiLeaks vajā kiberuzbrucēji, politiķi un varasiestādes
Portālam WikiLeaks, kas šonedēļ publiskoja slepenus ASV diplomātiskos ziņojumus, pēdējā laikā ir bijis daudz tehnisku problēmu, un arī vadītājam Dž. Asendžam draud nepatikšanas gan saistībā ar publiskotajiem dokumentiem, gan apsūdzībām izvarošanā. Vietne vakar darbu atsāka, savukārt Dž. Asendžam ir jāslēpjas.
Lēmumu par adreses wikileaks.org darbības pārtraukšanu ceturtdien pieņēma domēna vārdu sistēmas uzturētājs EveryDNS.net, kas ir viens no pasaulē lielākajiem interneta adrešu pārvaldītājiem. Slēgšanas iemesls bija plašā mēroga kiberuzbrukumi, kas vērsti pret portālu, kas pieejams šajā adresē. Kiberuzbrukumi radījuši pamatīgu slodzi visai adrešu sistēmai, tādējādi apdraudot piekļuvi teju pusmiljonam citu adrešu, kuru darbību EveryDNS.net nodrošina. Pēc WikiLeaks skaidrojuma, kiberuzbrukums sācies pēc tam, kad portāls sāka publicēt 250 000 ziņojumu, ko Vašingtonai bija nosūtījuši ASV diplomāti visā pasaulē. No tiem seši procenti (vairāk nekā 15 000) dokumentu ir slepeni, bet 40 procentu – konfidenciāli, vēsta BBC.
Līdz šā gada rudenim WikiLeaks centrālie serveri atradās Zviedrijā, kuras likumdošana šādu informācijas glabāšanu un izplatīšanu aizsargā. Tomēr, sākoties kiberuzbrukumam, WikiLeaks bija nepieciešama lielāka serveru jauda, un tika izmantoti arī interneta veikala Amazon serveri ASV. Pēc kārtējās slepenās informācijas publiskošanas Amazon no sadarbības ar WikiLeaks atteicās. ASV kongresmenis Džo Lībermans iepriekš bija aicinājis amerikāņu uzņēmumus pārtraukt sadarbību ar WikiLeaks. Amazon gan uzsver, ka šāds lēmums pieņemts nevis politiskā spiediena dēļ, bet gan tādēļ, ka portāls pārkāpis Amazon pakalpojumu lietošanas noteikumus. Uzņēmums skaidroja, ka datu izvietošanas noteikumi aizliedz publiskot tādu informāciju, uz kuru publiskotājam nepieder visas tiesības. Iepriekš Amazon gan nebija iebildumu izvietot citus WikiLeaks noplūdinātos dokumentus. Portāls trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Amazon tik ļoti nepatīk ASV Konstitūcijas Pirmais labojums, kas paredz neierobežotu vārda brīvību, viņiem nevajadzētu tirgot grāmatas.
Portāla jaunā adrese ir wikileaks.ch, savukārt dati tiek glabāti Zviedrijā un Francijā.
Vadītājam jāslēpjas
Šīs nav vienīgās nepatikšanas, ar ko pēdējā laikā nācies saskarties WikiLeaks dibinātājam Dž. Asendžam. Zviedrijas tiesa ir paturējusi spēkā varasiestāžu izdoto viņa aresta orderi saistībā ar aizdomām par izvarošanu. Interpols prasību iekļaut Dž. Asendžu starptautiski meklēto cilvēku sarakstā saņēma jau pagājušajā mēnesī, tomēr sākotnēji aresta ordera dokumenti nebija noformēti pareizi. Dž. Asendža atrašanās vieta pašlaik nav zināma, bet viņš, iespējams, uzturas Lielbritānijā. Savu vainu viņš noliedz.
Dž. Asendža advokāts Lielbritānijā Marks Stīvenss, uzsverot, ka seksuālās attiecības, par kurām viņš tiek meklēts, ir bijušas likumīgas un notikušas ar otras puses piekrišanu, paziņojis, ka notiekošais ir "vajāšana un apsūdzēšana" un Dž. Asendžam Zviedrijā nav bijis iespējas tapt pienācīgi uzklausītam. Notiesāšanas gadījumā viņam draud līdz sešiem gadiem ieslodzījumā. Viņu arestēt var ikvienā no 188 valstīm, kas ir Interpola sastāvā, tomēr tā darīt šīm valstīm tomēr nav juridiska pienākuma.
Tikmēr ASV valdība meklē iespējas, kā Dž. Asendžu tiesāt par spiegošanu, to saistot ar dokumentu publiskošanu. Šķērslis tam ir ASV Konstitūcijas Pirmais labojums, kas atļauj vārda brīvību un preses brīvību, lai arī juridiskie speciālisti norāda, ka Spiegošanas likuma pārkāpums ir ne tikai slepenās informācijas publiskošana, bet arī tās neatdošana, nereaģējot uz ASV varasiestāžu prasībām. Aģentūras AP aptaujātie speciālisti gan pieļauj, ka viņu varētu tiesāt arī par citiem pārkāpumiem – valdības īpašuma piesavināšanos, zagta valdības īpašuma pieņemšanu, slepenu dokumentu nepareizu lietošanu, informācijas noplūdināšanu vai arī par kūdīšanu uz šādām noplūdēm.
Šie visi gadījumi – vēršanās gan pret Dž. Asendžu personiski, gan pret viņa vadīto tīmekļa vietni – daudziem ir radījuši aizdomas par ASV mēģinājumiem ar atklātības sludinātāju izrēķināties.
Līdz šim Dž. Asendžs gan ir parādījis sevi kā ārkārtīgi piesardzīgu un aizdomīgu cilvēku – viņš bieži maina tālruņus, nelieto kredītkartes un nakšņo vai nu pie draugiem, vai arī viesnīcās, izmantojot svešu vārdu. Intervijas viņš sniedz vai nu internetā, vai arī čukstus, lai traucētu noklausīšanos, vēsta BBC. Pavasarī izbeigsies Dž. Asendža vīza Lielbritānijā, tādējādi radot papildu problēmas, slēpjoties vai meklējot jaunu patvērumu. Viņu arestēt var brīdī, kad viņš lidostā uzrādīs pasi. Iespējams, Dž. Asendžs mēģinās pārcelties uz Šveici vai Īslandi. Šonedēļ patvērumu viņam piedāvāja Ekvadoras ārlietu ministra vietnieks Kinto Lukass, bet prezidents Rafaels Korea pēc tam noraidīja šo ideju. Uz dzimto Austrāliju viņš, visticamāk, nedosies, jo arī turienes varasiestādes ir sākušas izmeklēšanu, vai ASV dokumentu publiskošana nav likumpārkāpums.
Liktenīgā atklātība
Dž. Asendžs intervijā Time sacīja, ka, publiskojot dokumentus, vēlas panākt pozitīvas pārmaiņas politiskajās norisēs, jo, viņaprāt, organizācijas var būt vai nu efektīvas, atklātas un godīgas, vai arī slēgtas, sazvērnieciskas un neefektīvas. Viņaprāt, publiskojot dokumentus, WikiLeaks stājas pretim centralizētai valdībai un organizācijām, kas savu varu izmanto nelietderīgi. Tā vietā amatpersonām publiski un privāti vajadzētu teikt vienu un to pašu. Tomēr jānorāda, ka vismaz attiecībā uz ASV amatpersonu sacīto lielas atšķirības starp oficiālo nostāju un reālo politiku publiskotie ziņojumi nemaz neparāda.
Vairākums publiskoto ziņojumu ir ņemti no ASV Aizsardzības ministrijas tīkla SIPRNet (Slepenā interneta protokola maršrutētāja tīkls), ko ASV izmanto slepenas informācijas apmaiņai. Šis tīkls izmanto to pašu tehnoloģiju, ko internets, tomēr tā sakaru līnijas ir nošķirtas no visām citām saziņas sistēmām, kā arī visa sūtītā informācija tiek šifrēta. Šinī tīklā ir arī vairākums ASV vēstniecību visā pasaulē.
SIPRNet tika izveidots pagājušā gadsimta 90. gados, bet pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem paplašināts. Kopš tā laika slepeno informāciju koplietot ir vieglāk, tādējādi nodrošinot, ka dažādas valdības iestādes un slepenie dienesti var veiksmīgāk sadarboties. Tagad, piemēram, Aizsardzības ministrijai bija pieejami Ārlietu ministrijas ziņojumi. Tomēr tas, ka WikiLeaks rīcībā nonāca dati no šā tīkla, liecina, ka informācijas koplietošanā amerikāņi ir pārcentušies un ideja, ka ikvienam karavīram ir jābūt iespējai piekļūt plašam slepenās informācijas klāstam, ir bijusi neveiksmīga. Šāda līmeņa informācijas koplietošanas dēļ daudziem ir piekļuve plašam slepeno datu klāstam, kas ir pretrunā ar izlūkdienestu informācijas pārvaldības principiem. Aizdomas par datu nodošanu WikiLeaks krīt uz ierindnieku Bredliju Maningu, kurš pagājušajā vasarā tika arestēts Irākā par to, ka bija publiskojis videomateriālu, kurā redzams, kā amerikāņu karavīri šauj uz civiliedzīvotājiem.
SIPRNet piekļuve ir aptuveni 2,5 miljoniem amerikāņu militārpersonu un arī civilo iestāžu darbiniekiem. Publiskošanas efekts diez vai būs tāds, ka amatpersonas atzīs slepenību par sliktu risinājumu, bet vienkārši novērsīs kļūdas. Pašlaik ASV sistēmu pārkārto, lai novērstu informācijas līdzšinējās pieejamības radītos riskus.