Jau 30. dienu Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi. Jaunākā informācija [papildināts 23:14]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 25. martā. Ukraina jau mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi.

23.14. Zelenskis komentē Šoigu pazušanu. Vairāk šeit

22.51. Krievijas karaspēks vairs pilnībā nekontrolē iepriekš ieņemto Hersonu, atsaucoties uz augsta ranga Pentagona pārstāvi, ziņo laikraksts "The New York Times", vēsta LTV Ziņu dienests.

22.30. Eiropas Savienības (ES) līderi vienojušies par brīvprātīgiem kopīgiem dabasgāzes, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un ūdeņraža iepirkumiem, lai tādējādi pazeminātu cenu patērētājiem attiecīgajās dalībvalstīs.

22.01. Francijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par vēstniecības tvītiem ar rupjām karikatūrām, kurā attēlota Eiropa un ASV.

"Šīs publikācijas ir nepieņemamas," paziņoja ministrija. Divi tvīti, ko vēstniecība publiskoja ceturtdien, tagad ir izdzēsti.

21.38. Ķīnas enerģijas gigants "Sinopec" apturējis sarunas par lielām investīcijām naftas ķīmijas rūpnīcā un Krievijas gāzes tirdzniecības uzņēmumā, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

21.05. ASV prezidents Džo Baidens vizītē Polijā atkārtoti nosaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.

20.20. Polija, Slovēnija un Čehija ir sagatavojušas desmit punktu plānu, kas Eiropas Savienībai (ES) būtu jāizpilda, ja tā patiešām vēlas izbeigt karu, izdevumam "Politico" atklājis Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

19.47. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" prognozē, ka militārais konflikts Ukrainā diemžēl ir uz ilgu laiku, tādēļ pašlaik rūpīgi jākoncentrējas uz ekonomiskajām sankcijām. Arī Māris Andžāns pauž, ka militārais konflikts turpināsies diezgan ilgi.

19:05. Krievijas karā pret Ukrainu nodarīti postījumi vismaz 59 dievnamiem, reliģiskās izglītības iestādēm un reliģisko organizāciju administratīvajām ēkām.

18:53. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu piegādāt Ukrainai ieročus un noteikt stingrākas sankcijas Krievijai, paziņojot, ka tas būtu pretrunā Ungārijas interesēm.

Jau ziņots, ka Zelenskis, uzrunājot Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) samitu un Eiropas tautas, tieši vērsās pie Orbāna, mudinot Ungārijas līderi beigt svārstīties, īstenot lielāku atbalstu Ukrainai un ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju.

18:14. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans aicinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kļūt par "miera arhitektu" un izbeigt karu Ukrainā, piektdien vēsta turku mediji.

Erdogans, kurš ir mēģinājis kļūt par vidutāju Krievijas un Ukrainas miera sarunās, tādu apņemšanos paudis, atgriežoties no NATO ārkārtas samita Briselē.

Turcijas prezidents teicis, ka piektdien viņam paredzēta telefona saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet nedēļas nogalē vai nākamās nedēļas sākumā viņš telefoniski sazināšoties ar Putinu, ziņo Turcijas privātā raidsabiedrība NTV un citi mediji.

17:50. Čehijas galvaspilsēta nolēmusi nodēvēt ielas posmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, par "Ukrainas varoņu ielu", piektdien paziņojusi Prāgas dome.

Pārējā ielas daļa saglabās līdzšinējo nosaukumu "Korunovacni" (Kronēšanas iela).

Savukārt vēstniecības tuvumā esošais dzelzceļa tikts tiks nosaukts ukraiņu karavīra Vitālija Skakuna vārdā.

17:31. Krievijas militārā rīcība maina drošības situāciju Arktikas reģionā, piektdien vizītes laikā dzimtajā Norvēģijā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Krievijas karš pret Ukrainu ir pavērsiena brīdis. Tas ir jaunais normālais Eiropas drošībā un arī Arktikas drošībā," norādījis Stoltenbergs, kurš Norvēģijā ieradies novērot militārās mācības "Cold Response". Viņš atgādinājis, ka daudzas Arktikas valstis ir NATO sastāvā.

Arī tad, ja karš Ukrainā beigtos rīt, pēdējo nedēļu notikumiem būs tālejošas sekas, brīdinājis NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka Krievija ir parādījusi gatavību ar militāriem līdzekļiem mainīt drošības pamatprincipus.

17:09. Ukrainas bruņoto spēku pusē karojošā leģiona "Krievijas brīvība" apakšvienības komandieris vērsies pie Krievijas militārpersonām ar aicinājumu pāriet Ukrainas armijas pusē, līdzi ņemot savus ieročus, liecina Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes mājaslapā publiskotais video.

"24.februārī es ar savu rotu iegājām neatkarīgās Ukrainas teritorijā, izpildot diktatora Putina noziedzīgo pavēli. Es sapratu, ka mēs acīmredzot neesam šeit ieradušies ar labiem nodomiem, neviens mūs šeit negaidīja ar ziediem, gluži otrādi - mūs atvairīja un sauca par fašistiem," video saka krievu virsnieks.

Ukraina atļāvusi krievu karavīriem, kas pārgājuši Ukrainas pusē, izveidot atsevišķu vienību "Krievijas brīvība".

16:49. Mācības Rīgas skolās sākuši 783 bērni no Ukrainas, šodien preses brīfingā teica Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.

Savukārt bērnudārzos rasta vieta 129 ukraiņu bēgļu bērniem.

16:24. Krievijas armija piektdien atjaunojusi karā Ukrainā kritušo karavīru sarakstu, atzīstot, ka nogalināts 1351 karavīrs.

Šī ir pirmā reize vairāku nedēļu laikā, kad Krievija atjaunojusi informāciju par saviem dzīvā spēka zaudējumiem.

16:10. Ukrainas Zaporižjas apgabala pilsētā Melitopolē 70 Krievijas karavīri atteikušies cīnīties pret Ukrainas armiju, sociālajā tīklā "Facebook" piektdien ziņo Zaporižjas apgabala aizsardzības spēki.

"Mēs saņēmām informāciju, ka 2022.gada 24.martā Krievijas Federācijas okupācijas spēku vienībā, kas dislocēta Melitopolē, 70 karavīri sarīkoja dumpi pret vadības pavēles izpildi un atteicās piedalīties karadarbībā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem," teikts paziņojumā.

Ukrainas armija iesaka krievu karavīriem padoties gūstā.

15:47. Ukrainas armijai izdevies likvidēt vēl vienu augsta ranga Krievijas militārpersonu, piektdien paziņojusi Kijiva.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs pavēstīja, ka Ukrainas bruņotie spēki kaujās Čornobajivkā netālu no Hersonas nogalinājuši Krievijas 49.armijas komandieri ģenerāli Jakovu Rjazancevu.

Vairāki Hersonas iedzīvotāji ziņu aģentūrai AFP stāstījuši, ka naktīs no Čornobajivkas puses dzirdams spēcīgs kauju troksnis. Hersona bija pirmā pilsēta, kuru izdevās ieņemt Krievijas karaspēkam, kas 24.februārī sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā.

15:10. Krievijas raķete ceturtdienas vakarā trāpījusi degvielas noliktavā netālu no Kijivas, izraisot lielu ugunsgrēku, novēroja ziņu aģentūras AFP žurnālisti.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ar vadāmo raķeti "Kalibr" trāpīts degvielas noliktavai Kalinivkas ciematā. Maskava apgalvoja, ka tā bija lielākā Ukrainā atlikusī degvielas noliktava, kas apgādājusi karavīrus Ukrainas vidienē.

Ukraina apstiprināja, ka Kalinivkas ciematā trāpījusi raķete, un ziņoja, ka nav draudu, ka ugunsgrēks varētu izplesties ārpus degvielas noliktavas.

AFP, atsaucoties uz noliktavas apsargu, ziņoja, ka sprādziens bijis spēcīgs un izraisījis lielu ugunsgrēku, bet neviens cilvēks nav cietis.

14:45. Programmatūru attīstītājs "Mikrotīkls", kas pasaulē pazīstams ar zīmolu "MikroTik", lai palīdzētu Ukrainai, humānā atbalsta pasākumu ietvaros ir nodrošinājis tīkla iekārtas vairāk nekā 300 000 eiro vērtībā.

"MikroTik" nodrošinātā palīdzība ietver tīkla savienojumu izveidi bumbu patvertnēs un krīzes centros Ukrainā, kā arī bēgļu nometnēs Polijā un Rumānijā.

14:40. Krievijas okupanti Mariupolē izveidojuši Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" štābu, saziņas platformā "Telegram" ziņo Mariupoles dome.

"Vienotās Krievijas" birojs izveidots tirdzniecības centrā "Metro".

Aplenktajā pilsētā palikušie iedzīvotāji stāsta, ka Krievijas valdošās partijas štābā izdala partijas avīzi, aģitē ar Krieviju, kā arī izsniedz mobilo sakaru operatora "Feniks" kartes. Šis operators no 2014.gada darbojas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās Doneckas un Luhanskas apgabalos.

14.10. Latvijas sertificēts militāro ieroču un aprīkojuma piegādātājs SIA "Teters" un papildinātās realitātes tehnoloģiju uzņēmums "Lightspace Technologies" sākuši ziedojumu vākšanas kampaņu, lai finansētu attālināti vadāmu ieroču sistēmu (RWS), kas tiek vadītas ar papildinātās realitātes briļļu palīdzību, piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Abi Latvijas uzņēmumi sadarbojas, lai Ukrainai nodrošinātu 50 RWS vienību piegādi vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Finansējuma vākšanas kampaņa sākta platformā "Fundly.com".

14.01. Ukrainas Infrastruktūras ministrija nosūtījusi oficiālu aicinājumu Eiropas Komisijai (EK) ar priekšlikumu pilnībā bloķēt transporta sakarus ar Krieviju, ministrija pavēstīja saziņas platformā "Telegram".

"Ukrainas Infrastruktūras ministrija nosūtīja oficiālu aicinājumu EK ar priekšlikumu pastiprināt ekonomisko spiedienu pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku," teikts paziņojumā.

13.55. Ukrainā katru dienu būs klusuma brīdis Krievijas iebrukumā nogalināto piemiņai, liecina prezidenta Volodimira Zelenska parakstītais dekrēts. Klusuma minūte būs katru rītu plkst.9., par to informēs visos plašsaziņas līdzekļos.

Zelenska dekrētā teikts, ka klusuma brīža ieviešanas nolūks ir "godināt kaujas uzdevumu valsts suverenitātes un Ukrainas teritoriālās nedalāmības laikā kritušo karavīru, civiliedzīvotāju, kuri nogalināti Krievijas Federācijas bruņotās agresijas rezultātā, gaišo piemiņu, pilsonisko drosmi un upurēšanos, gara spēku, izturību un varoņdarbus".

13.27. No pirmdienas tiks pārtraukti pasažieru pārvadājumi ar ātrvilcienu "Allegro" starp Somiju un Krieviju, paziņoja Somijas valsts dzelzceļa kompānija "VR Group".

"Ar Somijas valdības lēmumu no pirmdienas, 28.marta, tiks pārtraukta vilcienu "Allegro" satiksme," norādīja kompānija.

12.53. Mariupoles Drāmas teātra ēkā, kas 16.martā tika sagrauta, kad Krievijas kara lidmašīna uz tās nometa bumbu, dzīvību varētu būt zaudējuši aptuveni 300 cilvēku, pavēstīja Mariupoles pilsētas dome.

12.46. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 16 100 karavīru, piektdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz piektdienas rītam iebrucēji zaudējuši 115 lidmašīnas, 125 helikopterus, 561 tanku, 1625 bruņutransportierus, 291 lielgabalu, 90 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 49 zenītartilērijas iekārtas, 1089 automobiļus, 72 autocisternas, 18 specializētās tehnikas vienības, 53 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un trīs ātrlaivas.

12.32. Ukrainā kopš kara sākuma 24.februārī Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalinātu 135 bērni un 184 bērni guvuši dažādas smaguma pakāpes ievainojumus, informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Ceturtdien Zaporižjas apgabala Melitopoles rajona Obiļnes ciemā trīs pusaudži - 13, 14 un 15 gadu veci - uzdūrās mīnai. Viņi nogādāti Melitopoles slimnīcā, kur viens no pusaudžiem ievietots reanimācijā.

Krievijas karaspēka bombardēšanās un apšaudēs sabojātas 566 mācību iestāžu ēkas, no kurām 73 ir pilnībā nopostītas. Sabojātas vai sagrautas vairāk nekā 230 skolas un 155 bērnudārzi.

12.17. Londonas koncertzālē "O2 Shepherd's Bush" ceturtdien koncertā "Russians Against War" ("Krievi pret karu") uzstājās pazīstamais krievu reperis "Oxxxymiron" un rokmūzikas leģenda Boriss Grebenščikovs, vēsta tīmekļa izdevums "The Village".

12.15. Piektdienas rītā Krievijas karaspēks apšaudījis poliklīniku Harkivā, kur atradies humānās palīdzības izsniegšanas centrs, un uzbrukumā četri cilvēki nogalināti, paziņoja Harkivas apgabala policija.

Civilās infrastruktūras, kur tuvumā nav neviena militāra objekta, apšaude no reaktīvām raķešu palaišanas sistēmām notikusi ap plkst.7.45, informēja policijas preses dienestā.

Uzbrukumā cieta septiņi civiliedzīvotāji, no kuriem četri miruši.

12.11. Ukrainas Luhanskas apgabalā aizvadītajā diennaktī Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti pieci cilvēki un vēl astoņi ievainoti, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

11.10. Ukraina, aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu, ir zaudējusi vismaz 74 tankus, tomēr tās karavīri spējuši sagrābt vismaz 117 iebrucēju tankus, tādējādi palielinot savu bruņojuma bāzi, vēstīja žurnāls "Forbes", atsaucoties uz atvērto datu izlūkošanas analītiķu secinājumiem.

10.59. Ukrainas Bruņoto spēku operācijā Krievijas ieņemtajā Berdjanskā triecienā iznīcināts Krievijas lielais desantkuģis "Saratov", nevis "Orsk", pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, precizējot uzbrukumā iznīcinātā kuģa nosaukumu.

"Azovas operāciju zonā atbilstoši precizētajai informācijai, veicot triecienu okupantu ieņemtajai Berdjanskas ostai, iznīcināts lielais desantkuģis "Saratov"," precizēja Ģenerālštābs. Diviem citiem lielajiem desantkuģiem "Cezar Kuņikov" un "Novočerkassk" nodarīti bojājumi.

10.27. Ukrainas armija atguvusi pilsētas 35 kilometrus uz austrumiem no Kijivas, piektdien pavēstīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

10.05. Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib izrīkoties ar Ukrainas pilsētām tāpat kā savulaik ar Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, bet uzvaru viņš vienalga gūt nespēs, ceturtdien sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

09.00. Austrālija piektdien paziņoja, ka saistībā ar Krievijas karu Ukrainā noteiks sankcijas Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko un viņa ģimenes locekļiem, kā arī 22 Krievijas propagandistiem un dezinformācijas līdzstrādniekiem.

08.51. Ārsti, kas bēg no kara Ukrainā, izteikuši vēlmi strādāt Latvijas slimnīcās un privātajās iestādēs, piektdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Saeimas deputāts Andris Skride (AP). Pašlaik slimnīcā neesot liela Ukrainas bēgļu pieplūduma medicīniskās palīdzības sniegšanai, taču esot kolēģu interese par darbu stacionārā.

08.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Briselē notiekošo Eiropas Savienības samitu un Eiropas tautas, tieši vērsās pie Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna, mudinot Ungārijas līderi beigt svārstīties, īstenot lielāku atbalstu Ukrainai un stingrāku nostāju pret Krieviju.

"Ungārija. Gribu šeit apstāties un būt vaļsirdīgs. Vienu par visām reizēm. Jums pašiem ir jāizlemj, par ko jūs esat. Jūs esat suverēna valsts. Es esmu bijis Budapeštā. Es dievinu jūsu pilsētu."

08.01. Aptuveni puse no Ķekavas novadā nonākušajiem bēgļiem no Ukrainas ir bērni un jaunieši vecumā līdz 20 gadiem, piektdien TV3 raidījumā "900 sekundes" informēja novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (LA/"Izaugsme"). Saskaņā ar datiem uz nedēļas vidū novadā ir nonākuši 223 bēgļi no Ukrainas. Bēgļi pamatā uzņemti vietējās ģimenēs, taču daļa dzīvo arī viesnīcā un Mercendarbes muižā.

07.44. ASV prezidents Džo Baidens piektdien apmeklēs Polijas pilsētu Žešovu Ukrainas robežas tuvumā, lai demonstrētu Rietumu apņēmīgo nostāju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, paziņoja Baltā nama administrācija.

06.50. Arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē, lai iesaistītos cīņā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, pavēstīja Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

05.44. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

05.19. ASV lēš, ka līdz 60% Krievijas augstas precizitātes raķešu Ukrainā nav trāpījušas mērķī, ziņo Lielbritānijas aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV ierēdņiem.

Trīs ASV amatpersonas, atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestu, paziņoja, ka mērķī netrāpījušo Krievijas raķešu īpatsvars dažādās dienās atšķiras. Tas ir atkarīgs no palaisto raķešu tipa un reizēm var pārsniegt 50%. Divas no šīm amatpersonām sacīja, ka tas sasniedzis 60%.

Izlūkošanā konstatēts, ka mērķī netrāpījušo Krievijas spārnoto raķešu īpatsvars ir no 20% līdz 60% atkarībā no dienas.

03.15. Polija nelūgs Eiropas Savienībai (ES) naudu par savu atbalstu ukraiņu bēgļiem, paziņoja Polijas vicepremjers un valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis.

02.33. Krievijas karaspēks Ukrainā ir apšaudījis 548 mācību iestādes, tai skaitā 220 skolas un 155 bērnudārzus, paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks, piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē.

"Krievija ir izraisījusi 548 mācību iestāžu sagraušanu, starp kurām ir 220 skolas, 155 bērnudārzi, 40 citas iestādes, tai skaitā rehabilitācijas un sporta iestādes, mākslas skolas, bibliotēkas," paziņoja Ukrainas vēstnieks.

Viņš sacīja, ka Krievijas karaspēks jau iznīcinājis 3,5 tūkstošus infrastruktūras objektu Ukrainā.

01.47. Ukraina atjauninātā militāro vajadzību sarakstā, kas nosūtīts ASV, lūdz vairākkārt palielināt raķešu "Javelin" un "Stinger" piegādes, ziņo ASV telekanāls CNN pēc iepazīšanās ar šo sarakstu.

00.40 ASV prezidents Džo Baidens apgalvo, ka zina, kas apturēs Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēsta BBC. Pēc Baidena domām, tās esot sankcijas

00.30. Mariupolē, kuru ir aplencis un apšauda Krievijas karaspēks, saskaņā ar Ukrainas datiem vēl atrodas apmēram 100 000 cilvēku, kuriem trūkst pārtikas, ūdens un elektrības.

00.20. Krievijā inflācija sasniegusi 14,5%, kas ir straujākais kāpums kopš 2015. gada, vēsta BBC.

00.10. Ukrainas parlaments ceturtdien pieņēmis likumu, kas paredz cietumsodu par palīdzību Krievijas karaspēkam. Augstākā Rada noteikusi 10 līdz 12 gadu cietumsodu par "tīšām darbībām, kuru mērķis ir palīdzēt agresorvalstij", atsaucoties uz Ukrainas parlamenta mājaslapā publiskotā informāciju, vēsta LTV Ziņu dienests.

25. marta teksta tiešraide šeit: Varonīgā Ukraina pret agresoru cīnās jau 29. dienu. Jaunākā informācija