Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 8. aprīlī. Ukraina jau sešas nedēļas varonīgi aizstāvējusi savu zemi.
23.22. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules valstis izraidījušas kopskaitā 443 Maskavas diplomātus, piektdien paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
22.05. Krievija slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace", piektdien paziņojusi Krievijas Tieslietu ministrija.
21.28. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien, apmeklējot Buču, norādījusi, ka tur pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības parāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina armijas nežēlīgo seju.
21.00. Ukrainas Kijivas apgabala Makarivas ciematā atrasti 132 Krievijas karaspēka nogalinātu cilvēku līķi, piektdien paziņojis ciemata galva Vadims Tokars. Viņš norādīja, ka 40% ciemata ir iznīcināti un daudzas ēkas nebūs atjaunojamas.
20.25. Visi krievu iebrucēji, kas uzturējušies Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) slēgtajā zonā, ir saņēmuši lielas apstarojuma devas, un arī viņu tehnika ir apstarota, piektdien paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
19.46. Pēc Krievijas raķešu trieciena pārpildītajai Kramatorskas dzelzceļa stacijai, Lielbritānija nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, piektdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
18.50. Valsts aizsardzībā pret Krievijas iebrucējiem tādā vai citādā veidā iesaistīti apmēram 80% ukraiņu, liecina aptauja, ko 6.aprīlī veikusi socioloģisko pētījumu grupa "Reiting".
18.46. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Somija izraidīs divus Krievijas diplomātus, piektdien paziņojis Somijas premjerministres birojs. Somija nav NATO dalībvalsts, bet kara ietekmē aktualizējies jautājums par pievienošanos aliansei. Valstij ir 1340 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju. Premjerministres birojs norādīja, ka Krievijas diplomātu izraidīšana ir saskaņā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu nostāju. Somija arī atcēlusi vīzas pagarinājumu vienam Krievijas vēstniecības darbiniekiem.
17.54. Krievija un Ukraina ir gatavas turpināt sarunas, lai gan procesu ietekmē šausminošās ainas, kas pavērušās Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas karaspēka padzīšanas, piektdien paziņojusi kāda Turcijas amatpersona.
17.44. Harkivas apgabala Husarivkas ciemā Krievijas karaspēks bija ierīkojis spīdzināšanas kameru, paziņojusi Ukrainas policija. Vietnē "Facebook" ievietotajā paziņojumā norādīts, ka Ukrainas armija šo Izjumas rajona ciemu atbrīvoja 4.aprīlī un tagad policisti dokumentē krievu pastrādātos noziegumus.
17.32. Latvijas sabiedrība turpina sniegt nesavtīgu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem - ziedoti 7,5 miljoni eiro un nosūtīta 41 humānās palīdzības krava, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
17.26. Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka pasludinājusi par nevēlamām personām 45 cilvēkus, kas strādā Polijas vēstniecībā Krievijā un Polijas konsulātos Irkutskā, Kaļiņingradā un Sanktpēterburgā.
17.00. Dānija plāno Ukrainas bēgļus izvietot pagaidu "ukraiņu ciemos", kuri atradīsies bijušo skolu un slimnīcu ēkās, piektdien paziņoja Dānijas migrācijas lietu ministrs Matiass Tesfaje.
16.29. Krievijas karaspēks pilnībā iznīcinājis Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) arhīvu, kas tika veidots gadu desmitiem, piektdien paziņojusi Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes amatpersona.
"Tas ir viss, kas palicis pāri no mūsu Čornobiļas dokumentiem un arhīviem," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Sirota, publicējot fotogrāfiju ar papīra atliekām atkritumos.
16.26. Ukrainas vadība apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju. Krievija gandrīz mēnesi AES darbiniekus turēja gūstā kompleksa bumbu patvertnē un tad viņus ar spēku aizveda uz Krieviju, raidsabiedrībai CNN teicis Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis. Viņš piebilda, ka šajā laikā nozagtas arī lielākā daļa ukraiņu vērtslietu.
16.18. Krievijas karaspēka aplenktā Mariupole kļuvusi par drupām un elli, un, lai iztēlotos tur notiekošo, šokējošie skati no nesen atbrīvotās Bučas "jāpareizina ar simtu", intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījis Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
15.49. Krievijas armijas veiktajā bombardēšanā un apšaudēs Černihivā nogalināti aptuveni 700 cilvēki, no kuriem 70 nav iespējams identificēt, piektdien paziņojis pilsētas galva Vladislavs Atrošenko.
"Es varu nosaukt aptuvenu skaitli - tie ir 700 cilvēki," paziņoja pilsētas mērs, norādot, ka šajā skaitlī ietvertas gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.
15.44. Doneckas apgabala Kramatorskas slimnīcas nespēj aprūpēt visus pacientus, kas ievainoti Krievijas raķešu triecienā pārpildītajai pilsētas dzelzceļa stacijai, piektdien paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Hončarenko. Viņš informēja, ka pēc apšaudēm ievainotos vienlaicīgi operē 30 līdz 40 ķirurgi.
15.28. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Eiropas Savienība (ES) līdz šim iesaldējusi sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu un uzņēmumu aktīvus gandrīz 30 miljardu eiro apmērā, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK). Kopumā iesaldēti 29,5 miljardi eiro, tai skaitā arī laivas, helikopteri, nekustamais īpašums un mākslas darbi, kā arī bloķēti darījumi par 196 miljardiem eiro, norādīts EK paziņojumā.
15.27. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti 169 bērni un vēl vairāk nekā 306 guvuši dažādus ievainojumus, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra. Ģenerālprokuratūras paziņojumā vietnē "Telegram" noradīts, ka sešās kara nedēļās Krievijas uzbrukumos cietuši vairāk nekā 475 bērni, no kuriem 169 nogalināti un vairāk nekā 306 ievainoti.
15.23. Slovākija ir piegādājusi Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-300", piektdien paziņojis Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers, vienlaikus uzsverot, ka tas nenozīmē valsts iesaistīšanos karā pret Krieviju.
"Varu apstiprināt, ka pēc Ukrainas palīdzības lūguma Slovākijas Republika ir ziedojusi Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-300"," vietnē "Facebook" raksta Hegers, kurš kopā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstāko pārstāvi Žuzepu Borelu piektdien dodas uz Kijivu.
14.49. Melnkalne izraidījusi četrus Krievijas diplomātus par "diplomātisko normu pārkāpumu", piektdien paziņojusi Melnkalnes Ārlietu ministrija. Diplomātiem nelielā Balkānu valsts jāatstāj nedēļas laikā, teikts ministrijas paziņojumā. Laikraksts "Pobjeda", atsaucoties uz anonīmu avotu valdībā, vēsta, ka diplomāti izraidīti saistībā ar viņu "postošo darbību", ar kuru "pārkāpta sarkanā līnija".
14.42. Paplašinot sankcijas, kam pakļauta Maskava saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu, Lielbritānija piektdien noteikusi sankcijas arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ārlietu ministra Sergeja Lavrova meitām, pavēstījusi Ārlietu ministrija.
14.28. Eiropas Savienības (ES) diplomātiskā pārstāvniecība Kijivā piektdien atsāks darbu, vilcienā pa ceļam uz Ukrainas galvaspilsētu paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstākais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kā arī ES delegācijas Ukrainā vadītājs Mati Māzikass ar vilcienu no Polijas dodas uz Kijivu.
14.23. Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas. Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.
13.50. Angļu elektroniskās mūzikas grupa "Portishead" apvienosies, lai 2.maijā Bristolē uzstātos Ukrainas atbalsta koncertā, pavēstīja grupas pārstāvji.
"Mēs esam tiešām iepriecināti, ka varēsim atbalstīt Ukrainas cilvēkus, izpildot dažas dziesmas šajā pasākumā sadarbībā ar brīnišķīgo labdarības organizāciju "War Child"," teikts grupas paziņojumā.
Tā būs pirmā "Portishead" uzstāšanās koncertā pēc septiņu gadu pārtraukuma.
13.25. Krievijas alumīnija ražošanas lieluzņēmums "Rusal", kas ir viens no lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem pasaulē, aicina izmeklēt Ukrainā Kijivas apgabal Bučas pilsētā notikušo mierīgo iedzīvotāju slaktiņu, piektdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", norādot, ka "Rusal" ir pirmais Krievijas uzņēmums, kas aicinājis izmeklēt Ukrainā pastrādātos kara noziegumus.
"Rusal" atšķirībā no tā dibinātāja Oļega Deripaskas un daudziem citiem lieliem Krievijas uzņēmumiem nav pakļauts Rietumu sankcijām.
13.10. Pašlaik bēgļu pieplūdums Rīgā ir samazinājies, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K).
Pirmreizējā Ukrainas iedzīvotāju reģistrācija Rīgā liecinot, ka uz Latvijas galvaspilsētu neplūst tik daudz bēgļu, kā līdz šim.
Ozola norādīja, ka tam var būt vairāki iemesli, piemēram, bēgļi vairāk tiek izvietoti citās pašvaldībās, iespējams tie nogaida un reģistrēsies vēlāk, jo viņiem nav nepieciešama tūlītēja palīdzība.
13.08. Rīgas pašvaldība sākusi izsniegt Ukrainas bēgļiem personas kodus, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
13.07. Rīgas pašvaldība plāno Ukrainas galvaspilsētai Kijivai dāvināt 11 "Rīgas satiksmes" autobusus, teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (NA/LRA).
Viņš uzsvēra, ka tādējādi Rīga centīsies palīdzēt savai sadraudzības pilsētai kompensēt zaudēto sabiedrisko transportu, kas cietis Krievijas militārajā agresijā.
Smiltēns norādīja, ka autobusus plānots nogādāt Ukrainas galvaspilsētā, dodot tiem līdzi arī rezerves daļas, kā arī piekraujot ar humāno palīdzību, piemēram, medikamentiem.
12.45. Šveicē bāzētā pārtikas preču starptautiskā konglomerāta "Nestle" vadītājs Marks Šneiders taisnojies par uzņēmuma darbības saglabāšanu Krievijā, norādot, ka piekļuve pārtikas produktiem, tai skaitā mazuļu pārtikai, ir pamattiesības pat kara laikā.
12.30. Krievija nākamo nedēļu laikā pastiprinās uzbrukumus Donbasā, ko pavadīs jauni "grūti panesami skati", piektdien sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, brīdinājumu izsakot laikā, kad pasaule nav atguvusies no šoka pēc Krievijas karaspēka Kijivas pievārtē pastrādātajām zvērībām.
"Šis karš, diemžēl, nebeigsies tuvāko dienu laikā," radiostacijai RTL sacīja Makrons.
Izredzes, ka tuvākajā laikā būtu sagaidāma "diplomātiska piekāpšanās" no Krievijas prezidenta Vladimira Putina puses, ir mazas, viņš atzina.
12.11. Japāna piektdien paziņoja par astoņu Krievijas diplomātu un amatpersonu izraidīšanu, Krievijas rīcību Ukrainā nodēvējot par pilnīgi nepieņemamu un starptautisko tiesību pārkāpumu.
Japāna nolēmusi izraidīt astoņus Krievijas diplomātus no vēstniecības Japānā un amatpersonas no Krievijas Tirdzniecības pārstāvniecības, informēja Japānas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Hikariko Ono.
11.53. Krievijas karaspēka raidītajām raķetēm piektdien trāpot Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, gājuši bojā desmitiem cilvēku, paziņojis Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko.
Brīdī, kad stacijai trāpīja raķetes, tur atradās tūkstošiem cilvēku, kuri ar vilcieniem gatavojās evakuēties, jo Donbasā gaidāms Krievijas karaspēka uzbrukums.
Pēc Ukrainas valsts dzelzceļa datiem, nogalināti vismaz trīsdesmit cilvēku, taču gaidāms, ka upuru skaits pieaugs.
Vairāk nekā 100 cilvēku ievainoti.
11.45. Ukrainas iedzīvotājiem ir iespējams pieteikties atbalsta programmai, kur viņi iegūs sev atbalsta personu Latvijā.
Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā ir iespējams pieteikties, aizpildot anketu mājaslapā "buddy.lsa.lv".
11.21. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 150 lidmašīnas, 135 helikopterus, 700 tankus, 1891 bruņutransportieri, 333 lielgabalus, 108 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 55 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1361 automobili, 76 autocisternas, 25 specializētās tehnikas vienības, 112 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.
09.32. Kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pēc Valsts drošības dienesta (VDD) ierosinājuma tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informē VDD.
08.14. Angļu rokgrupa "Pink Floyd" pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma izlaidusi jaunu dziesmu, lai vāktu līdzekļus Ukrainas atbalstam, pavēstīja grupa. Kompozīcijā "Hey Hey Rise Up" muzicē "Pink Floyd" dalībnieki Deivids Gilmors un Niks Meisons, tajā dzirdams arī ukraiņu rokgrupas "BoomBox" dziedātājs Andrijs Hlivņuks.
08.05. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī Polijas robežu šķērsojuši vairāk nekā 2,5 miljoni bēgļu no Ukrainas, paziņoja Polijas robežsardze. Tomēr nav precīzu datu, cik no viņiem palikuši Polijā, bet cik devušies tālāk uz citām valstīm.
07.15. Tīmekļa medijs "Meduza" ir publicējis videoierakstus, kas ar dronu no 23. līdz 30.martam uzņemti Ukrainas pilsētā Bučā un pierāda, ka vietējie civiliedzīvotāji ir nogalināti laikā, kad šo pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks. Šos video medijam "Meduza" nodeva baltkrievu izlūks Sergejs Korotkihs no bataljona "Azov", kas karo par Ukrainu.
05.33. Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus, paziņoja Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis. Viņš atzīmēja, ka ir dzirdami sprādzieni, jo glābēji un sapieri strādā, padarot nekaitīgu Krievijas karaspēka atstāto munīciju.
04.38. Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
04.13. Ukrainai ir nepieciešami mūsdienīgi ieroči, kādus lieto NATO valstis, padomju ražojuma ieroču vietā, paziņoja aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
03.46. Kanāda ir palielinājusi finansiālo atbalstu Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas iebrukumu, aizdevumu un militārās palīdzības formā, ceturtdien paziņoja Kanādas finanšu ministre Kristija Frīlenda, izklāstot jauno federālo budžetu.
02.34. Starptautiskais hakeru grupējums "Anonymous" ir paziņojis, ka tam izdevies piekļūt Kremļa videonovērošanas sistēmai, sociālajā tīklā "Facebook" informēja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.
01.31. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien atbalstīja priekšlikumu Eiropas Savienībai piešķirt vēl 500 miljonus eiro, kas paredzēti ieroču piegādēm Ukrainai.
01.02. Kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ir notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpei, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51, ceturtdien paziņoja Pasaules Veselības organizācija (PVO).
No PVO apstiprinātajiem 103 uzbrukumiem 89 skāra veselības aprūpes iestādes, bet 13 skāra transportu, ieskaitot ātrās palīdzības mašīnas.
00.20. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šodien dosies uz Kijivu, lai apliecinātu Eiropas nelokāmo atbalstu Ukrainai.
00.10. Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols" gatavojas iespējamam noziedzības pieaugumam saistībā ar karu Ukrainā.
7. aprīļa teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 42. dienu.Jaunākā informācija