Ukrainas kara 61. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:39]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 25. aprīlī. Ukraina jau divus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.39. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete LTV raidījumā "Šodienas jautājums" kritizēja Vācijas kanclera Olafa Šolca rīcību, vilcinoties ar ieroču piegādi Ukrainai: “Ir pilnīgi skaidrs, ka Šolcs pašrocīgi labojis Ukrainas vajadzību sarakstu un industrijas atbildi, ko viņi var un nevar, no 45 lapām to saīsinot uz 25 un faktiski saglabājot tikai 15 ieroču veidus. Tas ir kaut kas tik neglīts! Presei ir melots, uzņēmējiem ir melots, koalīcijas partneriem ir melots.”

23.12. Krievijas armija šodien atkal mēģināja ar raķetēm apšaudīt Odesu. Pretgaisa aizsardzībai izdevās visas raķetes notriekt, vēsta pravda.com.ua.

22.37. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis oficiāli atzinis to, par ko neoficiāli runāts jau vairākas dienas, proti, ka Polija Ukrainai nodevusi tankus.

22.05. Vācijas koncerns "Rheinmetall" oficiāli pieprasījis valdībai atļauju piegādāt Ukrainai 88 tankus "Leopard 1A5", pirmdien vēsta laikraksts "Die Welt", atsaucoties uz dokumentiem, kas nonākuši žurnālistu rīcībā.

21.57. Lielākā daļa bojāgājušo krievijas armijas karavīru Ukrainā ir militārpersonas no nabadzīgajiem reģioniem, vēsta pravda.com.ua. Lielākie zaudējumi ir abās Krievijas Federācijas republikās - Dagestānā un Burjatijā.

21.28. Ukrainas valdība jau ir piesaistījusi aptuveni 45 miljardus grivnu (vai to ekvivalentu), pārdodot militārās obligācijas, kuras šobrīd ir iegādājušies vairāk nekā 9000 ukraiņu un biznesa pārstāvju.

20.35. Lielbritānijas valdība uzskata, ka Krievija karā pret Ukrainu divu mēnešu laikā zaudējusi aptuveni 15 000 karavīru, pirmdien parlamentam Londonā sacīja aizsardzības ministrs Bens Volless.

20.04. Lielbritānija nosūtīs Ukrainai ar pretgaisa raķešu palaišanas iekārtām aprīkotas bruņumašīnas, pirmdien pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless. Ukraina jau trīs nedēļas pret Krievijas spēkiem izmanto Lielbritānijas dāvātās raķetes "Starstreak", ministrs sacīja parlamentam.

"Mēs uzdāvināsim nelielu skaitu bruņumašīnu, kas ir aprīkotas ar šo pretgaisa raķešu palaišanas iekārtām," norādīja Volless.

"Šīs automašīnas "Stormer" pastiprinās Ukrainas spēku tuvas darbības pretgaisa kaujas jaudas," viņš piebilda.

19.21. Kijivas apgabala Bučas pilsētas prokuratūra noskaidrojusi Krievijas karavīru, kas rīkoja zvērības Bučā, identitāti, pavēstīja Bučas apgabala prokuratūras vadītājs Ruslans Kravčenko.

"Pēc okupācijas [izmeklētāji] atrada un apskatīja 298 līķus ar šāvienu un šķembu savainojumu tiešām pazīmēm," pirmdien televīzijas ēterā sacīja prokuratūras vadītājs.

18.39. Igaunijas Iekšlietu ministrija uz pieciem gadiem aizliegusi iebraukt valstī Krievijas dziedātājiem Filipam Kirkorovam un Poļinai Gagarinai, raksta avīze "Postimees".

18.29. Ukrainas Drošības dienests (UDD) par izdomājumu nodēvējis Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) pirmdien izplatīto paziņojumu, ka Krievijā ir aizturēti "neonacistu teroristu" grupējuma locekļi, kas pēc Ukrainas rīkojuma plānojuši nogalināt Kremļa propagandistu Vladimiru Solovjovu.

17.43. Ukrainas un Krievijas puses nav vienojušās par humāno koridoru, lai pirmdien evakuētu cilvēkus no rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē, lietotnē "Telegram" pavēstīja Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka.

17.18. Kijivā tiks nojaukts piemineklis "Tautu draudzība", savā "Telegram" kanālā pavēstīja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

16.55. Krievija pirmdien par nevēlamām personām pasludinājusi 40 Vācijas vēstniecības darbiniekus, vēsta Krievijas valsts mediji.

Uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Vācijas vēstnieks, kuram tika izteikts protests par krievu diplomātu izraidīšanu un paziņots par Vācijas diplomātu izraidīšanu.

16.24. Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustais kara attaisnojums ir ļauna cinisma zīme, sacīja Vācijas prezidents Valters Šteinmeiers.

Tiekoties ar holokaustā izdzīvojušajiem no Ukrainas, Vācijas prezidents sacīja: "Par to, cik ļauns ir cinisms, ar kādu Putins attaisno šo karu, nekas neliecina spēcīgāk, kā šo holokaustā izdzīvojušo liktenis."

16.05. Diennakts laikā no Ukrainas uz kaimiņvalstīm bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 45 000 cilvēku un kopējais bēgļu skaits divu mēnešu laikā pārsniedzis 5,2 miljonus, pirmdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

15.04. Mariupoles blokāde ir noplicinājusi daudzas Krievijas armijas vienības un samazinājusi tās kaujasspējas, norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

"Krievijas lēmumus ielenkt Mariupoles metalurģijas rūpnīcu "Azovstaļ", nevis tai uzbrukt, nozīmē, ka daudzas krievu vienības paliek piesaistītas pilsētai un nav pārsviežamas uz citurieni," pirmdien tviterī atzīst ministrija savā kārtējā apskatā par situāciju Ukrainas frontē.

14.40. Ukrainas pretgaisa aizsardzība Harkivas apgabalā notriekusi kārtējo Krievijas kara lidmašīnu, vēsta Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība "Austrumi".

Saskaņā ar sākotnējiem datiem zenītartilēristi notriekuši divvietīgo iznīcinātāju bumbvedēju Su-34, teikts paziņojumā

14.16. Krievijas armija veikusi vairākus triecienus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai, ziņo Ukrainas amatpersonas. Krievijas raķete trāpījusi dzelzceļa objektam Krasnē, kas atrodas 40 kilometrus uz austrumiem no Ļvivas, informējis Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānijas "Ukrzaliznicija" vadītāja Oleksandra Kamišina rīcībā esošā informācija liecina par pieciem dzelzceļa infrastruktūras objektiem Ukrainas vidienē un rietumos, kurus skāruši Krievijas triecieni. Viņš piebildis, ka triecienu dēļ kavējas vismaz 16 pasažieru vilcieni.

13.44. Savienotās Valstis neuzdrošinājās noteikt sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzīvesbiedrei Aļinai Kabavejai, baidoties, ka tas vēl vairāk palielinās spriedzi attiecībās ar Maskavu, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal". Laikraksts ziņo, ka ASV ir sagatavojušas sankciju paketi pret Kabajevu, taču līdz šim atlikušas tās ieviešanu.

12.53. ASV vēlas novājinātu Krieviju, lai tā nevarētu atkal kādam uzbrukt, pēc vizītes Kijivā pirmdien paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, paužot pārliecību, ka ar īstajiem ieročiem ukraiņi karu uzvarēs.

11.17. Ukrainas armijas ģenerālštābs informē, ka Slobožanskes virzienā Krievu armija turpina apšaudīt ar artilēriju un raķetēm Harkivu, Karasivku, Prudjanku un Korobočkinu. Pretinieks mēģinājis veikt uzbrukumus Izjumas-Barvinkoves un Izjumas-Slovjanskas virzienos, taču panākumus nav guvis. Krievi apšaudījuši Veliku Komišuvahu un Novu Dmitrivku.

Doneckas un Tavrijskes virzienos ienaidnieks ar artilēriju apšaudījis Ukrainas armijas pozīcijas. Mariupolē Krievijas karaspēks apšaudījis ar raķetēm un bombardējis no gaisa ukraiņu pozīcijas rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Pretinieks turpina arī uzbrukumu nolūkā dziļāk ielauzties Popasnē.

11.16. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainas austrumos, cenšoties nodibināt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem un nodrošināt sauszemes koridoru starp šīm teritorijām un okupēto Krimu, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Volīnijas, Poļesjes un Siverskas virzienos pretinieks aktīvas darbības nav veicis. Nav atklātas arī lielas izmaiņas ienaidnieka vienību pozīcijās un darbībās pie Ukrainas un Baltkrievijas un Ukrainas un Krievijas robežu posmiem.

11.15. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 884 tankus, 2258 bruņutransportierus, 411 lielgabalus, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 181 lidmašīnu, 154 helikopterus, 1566 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 201 bezpilota lidaparātu, 28 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

10.53. ASV nav uzdrošinājusies noteikt sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina mīļāko Alīnu Kabajevu, baidoties, ka tas vēl vairāk vairos spriedzi attiecībās ar Krieviju, raksta "The Wall Street Journal".

10.04. Saskaņā ar Ukrainas prokuratūras datiem, kopš kara sākuma, tas ir, divu mēnešu laikā, Ukrainā nogalināti 3818 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 4000 cilvēku tika ievainoti, vēsta pravda.com.ua.

09.12. Eiropa atsākusi naftas iepirkšanu no AAE, lai aizstātu Krievijas naftu, vēsta Reuters.

07.49. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins svētdien vizītē Kijivā paziņojuši, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.

Blinkens un Ostins apliecināja solidaritāti Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un solīja tiešu un netiešu militāro palīdzību vēl vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru (647 miljonu eiro) apmērā, 300 miljonus atvēlot ieroču iegādei.

07.13.Igaunijas vēstnieks Ukrainā Kaimo Kūsks intervijā telekanālā "Ukraina 24" izteicies, ka Krievija apdraud Igauniju un Maskavai ir militāri plāni pret Igauniju.

"Mēs zinām, ka Krievijai ir militāri plāni pret mums. Viņiem ir ieplānotas mācības, ko viņi vēlas veikt. Tāpēc mums nav jāgaida," sacīja vēstnieks.

02.29. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) svētdien pieprasīja atbrīvot četrus tās novērotājus, kas visi ir Ukrainas pilsoņi un ir aizturēti Ukrainas valdības nekontrolētajā Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijā. Novērotāju aizturēšana "ir nepieņemama, un mēs aicinām viņus nekavējoties atbrīvot", uzsvēra EDSO priekšsēdētājs, Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.

00.31. Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Ukrainas austrumos svētdien nogalināti septiņi civiliedzīvotāji, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

00.10. Krievijas armija gatavojas uzbrukt centrālās Ukrainas lielākajai pilsētai - Krivijrigai, pieļauj Krivijrigas kara administrācijas vadītājs Anatolijs Vilkils.

Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 7. lielākā pilsēta Ukrainā un otra lielākā pēc teritorijas.

00.02. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins svētdien ieradušies Kijivā un tiekas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs. "Amerikāņi ir Kijivā. Jā, tieši pašlaik. Runā ar prezidentu," tiešraides intervijā žurnālistam Markam Feiginam "YouTube" kanālā "Feigin Live" sacīja Arestovičs.