Zviedrijas dalība NATO samazinātu konflikta Ziemeļeiropā riskus, liecina pārskats

© Kaspars Krafts/F64

Zviedrijas dalība NATO samazinātu konflikta Ziemeļeiropā riskus, liecina piektdien Zviedrijas parlamentā pārstāvēto partiju sagatavotais drošības politikas pārskats.

Gaidāms, ka Zviedrijas valdība tuvāko dienu laikā izlems, vai lūgt valsti uzņemt aizsardzības aliansē.

"Zviedrijas dalība NATO paaugstinātu militāru konfliktu slieksni un tādējādi tam būtu savaldoša ietekme Ziemeļeiropā," lasāms preses konferencē Stokholmā prezentētajā ziņojumā.

Tajā nav izteiktas konkrētas rekomendācijas, bet norādīts, ka "nav reālistiski veidot divpusējas aizsardzības alianses ārpus esošajām Eiropas un eiroatlantiskajām struktūrām".

Tāpat ziņojumā secināts, ka "pašreizējās sadarbības formātos nav garantiju, ka Zviedrijai tiktu sniegta palīdzība, ja pret to vērstu nopietnus draudus vai uzbrukumu".

Ceturtdien Somijas premjerministre Sanna Marina un prezidents Sauli Nīniste publiskoja vērtējumu, ka valstij "nekavējoties ir jāpiesakās dalībai NATO".

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde ir uzsvērusi, ka Somijas rīcība ietekmē arī Zviedriju un "ir jāizvērtē".

Kā norādījusi Linde, Krievija negatīvi vērtēs gan Somijas, gan Zviedrijas iestāšanos NATO, tomēr sarunā ar žurnālistiem viņa atzinusi, ka netiek gaidīts "konvencionāls militārs uzbrukums".

Vienlaikus Zviedrijas ārlietu ministre atgādināja valdības iepriekš izteikto brīdinājumu, ka "nevar izslēgt bruņotu uzbrukumu Zviedrijai".

Gadu desmitiem Zviedrija un Somija ievēroja militāro neitralitāti, tomēr abās valstīs gan sabiedrības, gan politiķu vidū atbalsts dalībai NATO pieaudzis pēc tam, kad 24.februārī Krievija sāka plašu uzbrukumu Ukrainai.

Pasaulē

Kanādas savvaļas ugunsgrēku sezona šogad ir ceļā, lai kļūtu par otro lielāko vismaz pēdējo divu desmitgažu laikā, atpaliekot tikai no pērnā gada rekordsezonas, atsaucoties uz federālo amatpersonu paziņojumu, vēsta Kanādas medijs “CBC”.

Svarīgākais