Izskan versijas par Baltkrievijas ārlietu ministra Makeja pēkšņo nāvi, tai skaitā pašnāvību

© SCANPIX

64 gadu vecumā 26. novembrī nomira Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Portāls NRA jau rakstīja, ka ārlietu ministra amatā Makejs atradās kopš 2012.gada. Pirms nonākšanas ministra amatā Makejs strādāja prezidenta administrācijā.

Krievijas opozicionārs Leonīds Ņevzļins uzskata, ka Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs nomira, jo tika noindēts ar Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) speclaboratorijā izstrādātu indi. "Klīniskā aina nāves gadījumā atbilst infarktam, insultam vai sirds mazspējai," rakstīja Ņevzļins.

Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka Makeja noindēšanu apstiprina tas, ka viņam iepriekš nebija veselības problēmu un dzīvesveids bijis aktīvs. Kā norādīja Krievijas opozicionārs, toksikologi viņam apliecinājuši, ka pēc saindēšanas imitēt dabisku nāvi esot diezgan viegli.

"Noindēt cilvēku tā, lai visi domātu, ka viņš miris dabīgā nāvē, ir ļoti viegli. Pavisam vienkārši ir sajaukt ķermenī enzīmu - vielas, kas nodrošina pilnīgi visus procesus no skropstu plivināšanas līdz elpošanai - līdzsvaru," viņam skaidrojuši ārsti.

Portāls lsm.lv izklāsta vairākas versijas, tajā skaitā pašnāvību.

Makejs drošības dienesta "izstrādē" esot nonācis pēc signāla saņemšanas no Maskavas. Iespējams, Makejs neizturēja spriedzi, zinot, ka Lukašenko drīz viņu nomainīs, un ka VDK viņu palicis zem lupas. Šajā kontekstā izskanējis pat minējums par Makeja iespējamo pašnāvību, vēsta lsm.lv

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais