Sazvērnieki Vācijā plānojuši savas armijas izveidi

© pixabay.com

Labējā teroristu grupa, kas plānoja valsts apvērsumu Vācijā, šī mērķa sasniegšanai bija iecerējusi izveidot savus bruņotos spēkus, pirmdien vēstīja Vācijas mediji.

Sazvērestības plāns nonāca atklātībā pagājušajā nedēļā, kad Vācijas drošības spēki veica plašu operāciju aizdomās turamo aizturēšanai.

Kratīšanās un aizturēšanās piedalījās 3000 policistu, kas 11 no 16 federālajām zemēm pārmeklēja vairāk nekā 150 īpašumus. Divi no aizdomās turamajiem tika aizturēti Itālijā un Austrijā. Vācijas mediji to raksturo kā vienu no lielākajām policijas akcijām, kāda valstī jebkad ir notikusi.

Aizturēti tika 25 cilvēki, tai skaitā bijušais Vācijas parlamenta loceklis no eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD), bijušais virsnieks un aristokrāts Heinrihs XIII Reuss, kuru grupa plānoja pēc valsts apvērsuma iecelt par jauno valsts līderi.

Sazvērnieki arī plānojuši visā valstī izveidot vairāk nekā 280 "dzimtenes drošības kompānijas" ar domu nākotnē pārveidot tās par jaunu armiju, atklāja Bundestāga tieslietu komitejas locekļi.

Saksijas, Tīringenes un Bādenes-Virtembergas zemēs jau bija sākti konkrēti sagatavošanās darbi, norādīja likumdevēji.

Lai gan nav liecību, ka apvērsuma draudi būtu bijuši tūlītēji, tie ir jāuztver nopietni, uzsvēra konservatīvo pārstāvis Ginters Krings, norādot, ka sazvērnieki bija gatavi izmantot vardarbību.

Aizturētie ir saistīti ar kustību "Reichsbürger" ("Reiha pilsoņi"), kurā ietilpst neonacisti, sazvērestības teoriju piekritēji un ieroču entuziasti, kas noraida mūsdienu Vācijas republikas leģitimitāti.Viņi uzskata, ka joprojām pastāv pirms Pirmā pasaules kara eksistējusī impērija un ir spēkā tās likumi, bet vairākas "Reichsbürger" grupas ir pasludinājušas savas "valstis".

"Reichsbürger" pēdējos gados ir kļuvuši arvien radikālāki un tiek uzskatīti par pieaugošu drošības apdraudējumu.

Kratīšanās tika atrasti vairāk nekā 400 000 eiro skaidrā naudā, zeltā un sudraba monētās, atklāja Bundestāga tieslietu komitejas locekļi. Viņi piebildi, ka atklāta arī glabātuve ar zelta stieņiem sešu miljonu eiro vērtībā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais