Radikālā islāmistu kustība “Taliban”, kas pērn sagrāba varu Afganistānā, pretēji iepriekšējiem solījumiem, atgriezusies pie pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu prakses, būtiski ierobežojot sieviešu tiesības. Pagājušajā nedēļā viņām sākumā tika aizliegts studēt augstākajās mācību iestādēs, bet pēcāk arī strādāt nevalstiskajās organizācijās (NVO). Uz starptautiskās sabiedrības sašutumu talibi reaģējuši vienkārši – šī ir mūsu valsts, un spēkā ir mūsu likumi un tikumi.
Abos gadījumos kā ieganstu sieviešu tiesību ierobežošanai “Taliban” minējusi to, ka universitātēs studējošās un NVO strādājošās sievietes neievēro kustības ieviestos šariata likumus, kas paredz, ka sievietes sabiedriskās vietās var parādīties vien tērpušās tradicionālajā musulmaņu apģērbā, kas pilnībā nosedz seju, matus, ķermeni, rokas un kājas, raksta “Reuters”. Tāpat tiek pārmests, ka viņas uz darbu vai lekcijām ierodas bez likumīgā pavadoņa - vīrieša (vīra, brāļa, tēva vai kāda attālāka radinieka) un šo nodarbju laikā kontaktējas ar svešiem vīriešiem. Vairākas universitātes un NVO gan norādījušas, ka šie pārmetumi ir absolūti nevietā, jo visi talibu ieviestie noteikumi, lai cik netaisnīgi tie neliktos attiecībā pret sievietēm, tiekot ievēroti.
Rīkojumu visām Afganistānā aktīvajām NVO (gan vietējām, gan starptautiskajām) pārtraukt sieviešu nodarbināšanu devis ekonomikas ministrs Dīns Muhameds Hanifs. Viņa vēstulē norādīts, ka tām organizācijām, kas nepakļausies šim rīkojumam, tiks anulētas darbības atļaujas Afganistānā. Vismaz piecas NVO uz šo ultimātu beidzamo dienu laikā reaģējušas ar paziņojumiem, ka uz nenoteiktu laiku pārtrauc savu darbību Afganistānā, jo nespēj iedomāties, kā līdzšinējo darbu veikt bez organizācijās strādājošajām sievietēm. Ar kopīgu paziņojumu nākušas klajā organizācija “Glābiet bērnus”, Norvēģijas Bēgļu padome un organizācija CARE, savukārt Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācija cer, ka tuvākajā laikā tai izdosies no talibu valdības saņemt kādu sīkāku skaidrojumu, ko šis rīkojums īsti nozīmē. ANO pārstāvji paziņojuši, ka līdz ar vairāku NVO darbības apturēšanu situācija ar humānās palīdzības sniegšanu Afganistānai draud kļūt katastrofāla.
“Taliban” varu sagrāba pagājušā gada augusta nogalē, kad Afganistānu diezgan negaidīti pameta ASV un to sabiedroto karavīri. Jaunā afgāņu valdība tā arī nav oficiāli atzīta, vecās valdības konti ir iesaldēti, un šī paša iemesla dēļ finansiālo palīdzību Afganistānai vairs nesniedz ārvalstis. Tiek lēsts, ka aptuveni puses Afganistānas iedzīvotāju, tas ir, 24 miljonu cilvēku izdzīvošana (pārtikas un primārās veselības aprūpes saņemšana) ir atkarīga no NVO, kas nodrošina humāno palīdzību, un, ja šīm organizācijām tiks liegts darboties Afganistānā, daudzi cilvēki var iet bojā. Starptautiskās sabiedrības ieskatā visas problēmas cēlonis ir talibu diskriminējošā un aizspriedumainā attieksme pret sievietēm, taču nevienam nav īsti skaidrs, kā var mainīt šo situāciju, jo visus līdzšinējos ANO amatpersonu brīdinājumus Kabulas jaunās varas iestādes ir vienkārši ignorējušas, turpinot piekopt savu politiku.
