Ukrainas kara 360. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:34]

© Scanpicx

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 18.februārī. Ukraina jau turpat gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu

22.34. Lielbritānijas un ASV pārstāvji kopējā apspriedē vienojušies, kā paātrināt starptautisko atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem uzvarēt karā, vēsta UNIAN.

21.31. Nīderlandes valdība sestdien paziņoja, ka daudziem Krievijas diplomātiem būs jāpamet valsts, apsūdzot Maskavu mēģinājumā slepeni ievest spiegus valstī, kurā atrodas tādas institūcijas kā Starptautiskā Krimināltiesa un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW).

19.50. "Energoatom" ziņo, ka 18.februārī kārtējā masveida Krievijas raķešu uzbrukuma laikā virs Dienvidukrainas atomelektrostacijas tika fiksētas divas ienaidnieka spārnotās raķetes.

18.40. Ķīna drīzumā prezentēs miera iniciatīvu, lai izbeigtu karu Ukrainā, sestdien Minhenes drošības konferencē paziņoja Ķīnas augstākais diplomāts Vans Ji.

"Mēs stingri stāvēsim miera un dialoga pusē. Un tāda ir Ķīnas nostāja attiecībā uz Ukrainas krīzes politisko noregulējumu," sacīja Vans.

Lai pasaule būtu drošāka, mums ir "jāievēro ANO Statūtu principi", sacīja Vans, vainojot šo principu neievērošanu par pašreizējiem konfliktiem pasaulē.

17.17. Krievijas armija Ukrainā cieš milzīgus zaudējumus, neizrādot gatavību atteikties no "gaļas mašīnas" taktikas, un visiem spēkiem cenšas turpināt ofensīvu, kas, ja arī virzās uz priekšu, tad "metriem, nevis kilometriem", intervijā laikrakstam "Financial Times" Minhenes drošības konferences laikā pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.

Neraugoties uz bažām, ka Krievija ir gatava sākt masīvu uzbrukumu pirmajā gadadienā kopš iebrukuma Ukrainā, "nav nekādu pierādījumu par lielu Krievijas spēku koncentrāciju" līdzīgi kā pagājušā gada 24.februārī, sacīja Volless.

15.46. ASV viceprezidente Kamala Harisa sestdien apsūdzēja Krieviju noziegumu pret cilvēci pastrādāšanā Ukrainā un Krievijas spēkus plašu un sistēmisku uzbrukumu veikšanā valsts civiliedzīvotājiem.

"ASV ir oficiāli noteikusi, ka Krievija ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci," Minhenes drošības konferencē pavēstīja Harisa.

Tā ir pirmā reize, kad ASV Krievijas rīcību Ukrainā oficiāli atzīst par noziegumiem pret cilvēci.

14.16. Krievija varētu izmantot daļu Baltkrievijas militāri rūpnieciskā kompleksa savos centienos pārbruņot armiju ilgstošam karam ar Ukrainu, norāda ASV Karas studiju institūta (ISW) analītiķi.

Piektdien Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, Maskavā tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja, ka Baltkrievija ir gatava uzsākt triecienlidmašīnu Su-25 ražošanu.

Lukašenko arī pavēstīja, ka Baltkrievijas kravas automašīnu ražotājs MAZ ir uzsācis komponenšu ražošanu Krievijas smago kravas automašīnu ražotājam KamAZ, kā arī pauda gatavību palīdzēt Krievijai ražot elektronikas daļas.

ISW norāda, ka papildu Su-25 un kravas automašīnu rezerves daļas nav būtiski svarīgas ilgtermiņa karadarbības panākumiem. Tomēr Kremlis var rekvizēt Baltkrievijas rūpnīcas un pārveidot tās, lai ražotu tehniku, kas Krievijas armijai patiešām ir vajadzīga, atzīst ISW. Turklāt Krievija, pārceļot Su-25 ražošanu uz Baltkrieviju, var mēģināt pārveidot savas rūpnīcas, lai ražotu tai daudz vajadzīgāko tehniku.

13.08. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzaicinājis Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu apmeklēt Ukrainu, paziņojis prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva, apstiprinot Ungārijas medijos iepriekš izskanējušo informāciju.

Pēc viņa teiktā, 9.februārī vizītes laikā Briselē Zelenskis tikās ar Orbānu vairāku citu Eiropas līderu lokā.

"Tiešām, Ungārijas premjerministrs bija pirmais, kas piegāja pie Ukrainas prezidenta un paspieda viņam roku," sacīja Žovkva.

Šīs īsās tikšanās laikā Zelenskis ar Orbānu pārrunāja Ukrainas eirointegrācijas jautājumus un "sadzirdēja konstruktīvu" atbildi.

12.25. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3303 tankus, 6533 bruņutransportierus, 2326 lielgabalus, 469 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 243 zenītartilērijas iekārtas, 298 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2016 bezpilota lidaparātus, 871 spārnoto raķeti, 5196 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 223 specializētās tehnikas vienības.

11.10. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 142 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

10.04. Pirmā Ukrainas karavīru grupa, kurā ir vairāk nekā 600 karavīru, ir pabeigusi ASV apmācības kursu Vācijā, piektdien paziņoja Pentagons.

"Pirmais ukraiņu bataljons šonedēļ pabeidza kombinēto ieroču apmācību ar kaujas mašīnām "M2 Bradley" Grāfenvēras apmācību rajonā Vācijā," paziņoja Pentagona preses sekretārs brigādes ģenerālis Pets Raiders.

08.50. Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukrainā ir krituši vai ievainoti vairāk nekā 30 tūkstoši grupējuma "Vagner" algotņu, paziņoja ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.

ASV telekanāls CNN citēja Kērbija teikto, ka no šiem vairāk nekā 30 tūkstošiem "Vagner" algotņu ir krituši apmēram deviņi tūkstoši, bet aptuveni puse no šiem kritušajiem zaudējuši dzīvību kopš decembra vidus.

Baltā nama pārstāvis uzsvēra, ka apmēram 90% no decembrī kritušajiem "vagneriešiem" bija savervēti Krievijas cietumos.

00.10. Attālināti piedaloties Minhenes drošības konferencē Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Baltkrievijai tā būtu liela vēsturiska kļūda, ja tā pievienotos Krievijas teroristiem. "Baltkrievi, kā mēs saprotam, nevēlas cīnīties pret Ukrainu. Lielākā daļa sabiedrības nevēlas. Mums ir analītiski skaitļi - 80%, " sacīja Zelenskis.

Svarīgākais