Dānijas parlaments otrdien pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par atteikšanos no vienas oficiālas brīvdienas, lai šādā ceļā nodrošinātu vairāk naudas militārām vajadzībām, kas kļuvusi par prioritāti līdz ar Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga agresiju.
Pēc vairākām protestu nedēļām pret valdības ieceri likums tika pieņemts, 95 deputātiem balsojot "par" un 68 "pret".
Sociāldemokrātes Metes Frederiksenas vadītā kreiso un labējo partiju koalīcija par ieceri atteikties no Lielās lūgšanu dienas kā oficiālas brīvdienas pavēstīja janvārī.
Līdz ar brīvdienas atcelšanu valsts budžetā papildus nonāks trīs miljardi kronu (403 miljoni eiro), liecina valdības aplēses.
Februāra sākumā protesta akcijā pie parlamenta ēkas Kopenhāgenā pulcējās 50 000 cilvēku. Dānijai, kur sabiedrība parasti cenšas panākt vienprātību, tik plašas protesta akcijas ir retums.
Valdība vēlas izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti līdz ar brīvdienas atcelšanu, aizsardzības budžeta papildināšanai, lai NATO uzstādītais mērķis par IKP 2% atvēlēšanu aizsardzībai tiktu sasniegts līdz 2030.gadam, nevis 2033., kā tas tika plānots iepriekš.
Valdība uzstāj, ka mērķa ātrāka sasniegšana ir nepieciešama Krievijas pret Ukrainu izvērstās agresijas dēļ.
"Man nešķiet, ka tā ir problēma, ja ir jāstrādā vēl viena papildu diena," janvārī sacīja premjerministre.
"Mums ir milzīgi tēriņi mūsu aizsardzībai un drošībai, veselības aprūpei, psihiatrijai un zaļajai pārejai," viņa piebilda, ar valdības programmu iepazīstinot parlamentu.
Lielā lūgšanu diena ("Store Bededag") tiek atzīmēta ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām. Dānijā šos kristiešu svētkus svin kopš 17.gadsimta.