Ukrainas kara 401. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:18]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 31.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:18. Zelenskis uzskata, ka kodolieroči Baltkrievijā nozīmē, ka Putina un Sji tikšanās bija neveiksmīga, vēsta pravda.com.ua.

20:27. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoru padome apstiprinājusi Ukrainai četru gadu kredīta programmu EFF 15,6 miljardu dolāru apjomā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

19:10. Rietumvalstis ir mācījušās no kļūdām attiecībā uz Krieviju un tajā valdošo imperiālistisko ideoloģiju, šodien priekšlasījumā Vācijas tiesnešiem un prokuroriem sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību veidot "ad hoc" starptautisku tribunālu Krievijas agresijas nozieguma Ukrainā iztiesāšanai. "Krievijas agresīvais karš Ukrainā jārisina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tās arī nākotnē kalpotu kā miera pamatelements," teica Levits.

18:05. Krievijai ir jāizbeidz karš pret Ukrainu, piektdien pieprasīja ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks. "Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir atsviedis mūs atpakaļ arhaiskā laikmetā. Laikmetā, kad kaimiņvalsts teritorijā var iebrukt un to sagrābt patvarīgi kā savu. Kad kopienu identitāte un vēsture var tikt noliegta un realitāte pārrakstīta," ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā sacīja Tirks.

16:20 Ukraina, neskatoties uz tajā notiekošo karu, turpina institucionālās reformas eiroatlantiskās integrācijas procesā, norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš ceturtdien un piektdien piedalījās Bukarestes devītnieka (B9) ārlietu ministru sanāksmē Polijā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes dienaskārtībā bija tādi jautājumi kā Krievijas agresija Ukrainā, atbalsts Ukrainai, transatlantiskās attiecības, gatavošanās NATO samitam Viļņā un NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbība.

Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību turpināt visa veida atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Tāpat ārlietu ministrs aicināja meklēt veidus, kā padziļināt stratēģisko partnerību ar Ukrainu ilgtermiņā gan no NATO sabiedroto, gan Ukrainas puses. Lai to panāktu, nepieciešamas idejas turpmākām NATO un Ukrainas attiecībām ar skatu uz dienu, kad karš būs beidzies.

Raugoties uz tuvojošos NATO samitu Viļņā, ir būtiski sasniegt progresu Madrides samita lēmumu ieviešanā, lai stiprinātu Alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Latvijai svarīgi ir NATO paplašinātās klātbūtnes brigādes izveide un citi pasākumi NATO Austrumu flanga stiprināšanai. Ārlietu ministrs pauda arī cerību drīzai Somijas un Zviedrijas pilnīgai integrācijai NATO, lai alianse būtu vēl vienotāka un spējīgāka.

Ņemot vērā sarežģīto drošības vidi, NATO un ES sadarbībai jākļūst vēl ciešākai un koordinētākai. Sanāksmes dalībnieki uzsvēra ES dalībvalstu arvien lielāku iesaisti ES militārajā atbalsta misijā Ukrainā (EUMAM Ukraine). Tāpat ES militāro spēju, industriālās kapacitātes un militārās mobilitātes uzlabošana ir nozīmīgs pienesums arī NATO kolektīvajai drošībai un aizsardzības spējām.

B9 formātā piedalās Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija.

15:27 Krievijā nolēma tiesāt virsnieku par pretgaisa aizsardzības neveiksmi Belgorodas apgabalā, kas izraisīja krievu karavīru nāvi. Šis ir pirmais gadījums Krievijas Federācijas jaunākajā vēsturē, raksta Kommersant.

Krievijas virsnieks tiek apsūdzēts kaujas dežūras noteikumu pārkāpšanā un "nespējā novērst Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumu Krievijas Federācijas teritorijai". Par to viņam draud līdz desmit gadiem cietumā.

15:17 Baltkrievija ir gatava uzņemt Krievijas stratēģiskos kodolieročus, piektdien paziņoja tās režīma līderis Aleksandrs Lukašenko.

Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.

"Ja būs nepieciešams, mēs ar Putinu izlemsim un nepieciešamības gadījumā šeit izvietosim stratēģiskos ieročus," viņš teica televīzijā pārraidītā runā.

"Mūs nekas neapturēs aizsargāt savas zemes, savas valstis un savas tautas," paziņoja Lukašenko.

Ar taktiskajiem kodolieročiem tiek saprastas kaujas laukā izmantojamas bumbas un raķetes tuva rādiusa uzbrukumiem, tikmēr ar stratēģiskajiem kodolieročiem iespējams iznīcināt plašas teritorijas.

NATO Putina paziņojumu nosauca par bīstamu un bezatbildīgu, bet ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā būs drauds Eiropas drošībai.

14:54 Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēki nedēļas laikā iznīcinājuši 141 iebrucēju, tanku, divas mīnmetēju apkalpes un četras munīcijas noliktavas, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēku pavēlniecības preses centrs.

13:28 Ukraina "nekad nepiedos" Maskavai par Kijivas piepilsētas Bučas okupāciju un tur pastrādātajiem kara noziegumiem un civiliedzīvotāju slepkavībām, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis piektdien uzsvēra, ka Bučas slaktiņš kļuvusi par Krievijas karaspēka "pastrādāto zvērību simbolu".

"Mēs nekad nepiedosim. Mēs sodīsim katru noziedznieku," sociālajos medijos publicētajā paziņojumā pauda Ukrainas prezidents.

12:32 Ukrainas aizsardzība pret Bahmutas pilsētu Doņeckas apgabalā noved pie tā, ka laiks spēlē pret krievu iebrucējiem.

Par to telegrammā ziņo aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara. "Bahmutā laiks spēlē pret ienaidnieku. Mūsu pavēlniecības kompetentā rīcība Bahmutas virzienā un cīnītāju drosme padarīja šīs ilgās kaujas ienaidniekam visdārgākās pilna mēroga iebrukuma laikā. Galu galā laiks, ko pavadīja ienaidnieks sagūstīt Bahmutu, ieroči, aprīkojums un milzīgs skaits lietderības sevi neattaisno," uzsvēra Maljars.

11.14. Ukrainas bruņotie spēki vakar, 30. martā, atvairīja vairāk nekā 80 Krievijas uzbrukumus piecās frontes līnijās, ziņo pravda.com.ua.

11.00. Četri reaktīvie iznīcinātāji MiG-29, kurus Polija apsolījusi Ukrainai, nav no bijušās Austrumvācijas rezervēm, apliecinājis Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Jaceks Severa. Severa intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka pirms divām nedēļām Kijivai apsolītās lidmašīnas nav no Vācijas, tādēļ nav nepieciešama Berlīnes atļauja to nodošanai.

10.06. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 173 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 460 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3615 tankus, 6977 bruņutransportierus, 2675 lielgabalus, 526 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 278 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2248 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5521 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 294 specializētās tehnikas vienības.

09.09. Krievijā izsludinātais pavasara iesaukums, kas sāksies 1.aprīlī, var traucēt Kremlim sagatavot karam Ukrainā papildu mobilizētos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķu vērtējumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka viņa varas stabilitātei būtu bīstami sūtīt karā jauniesauktos, tādēļ viņš izvēlējies rezervistu mobilizāciju un brīvprātīgo iesaukšanu. Tas, kā secinājuši ISW analītiķi, nozīmē, ka jauniesaukto sūtīšana uz fronti nav gaidāma, tomēr viņu apmācībām ir nepieciešama infrastruktūra.

08.25. Naktī uz piektdienu Krievijas karaspēks Ukrainā palaidis desmit bezpilota lidaparātus "Shahed", no kuriem ukraiņu zenītartilērija notriekusi deviņus, vietnē "Facebook" ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

"Lai veiktu gaisa triecienus, ienaidnieks palaida desmit "Shahed-136" uzbrukuma lidrobotus, no kuriem deviņus iznīcināja mūsu aizstāvji," lasāms paziņojumā. Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu izšāvis uz Harkivas civilo infrastruktūru arī deviņas zenītraķetes "S-300".

07.10. Bostonā tiek pārdota izsolē glezna ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska portretu un viņa parakstu, un izsoles ienākumi tiks izmantoti par labu ukraiņiem, kas cieš karā pret Krieviju.

Glezna, kas ir 101,5 centimetrus gara un 61 centimetru plata, ir amerikāņu mākslinieka Olega Džounsa darbs. Tās sākumcena izsolē ir 50 000 ASV dolāru, bet ir mērķis to pārdot par vismaz 100 000 dolāru, ceturtdien paziņoja Bostonas izsoļu nama "RR Auction" viceprezidents Bobijs Livingstons.

00.10. 65 Ukrainas karavīru grupa pabeidza apmācību par pretgaisa aizsardzības sistēmām Patriot Fort Silly, Oklahomas štatā, ceturtdien brīfingā paziņoja Pentagona pārstāvis Patriks Raiders.

Svarīgākais