ASV armija uzrādījusi 22 jaunas apsūdzības ierindniekam Bredlijam Maningam, kas tiek turēts aizdomās par slepenas informācijas nodošanu vietnei WikiLeaks, kura to publicēja.
Viena no apsūdzībām ir par palīdzēšanu ienaidniekam – ASV likumdošana par šādu pārkāpumu ļauj piemērot nāvessodu, taču prokurori ir uzsvēruši, ka augstākā soda mēra piemērošanu panākt nevēlas. Militāro prokuroru izplatītajā paziņojumā teikts, ka notiesāšanas gadījumā B. Maningam draud mūža ieslodzījums.
B. Manings tiek turēts aizdomās par to, ka organizācijai WikiLeaks ir nodevis gan ASV diplomātisko saraksti, gan Irākas un Afganistānas kara dokumentus, gan videomateriālu, kurā redzams, kā amerikāņu karavīri Irākā 2007. gadā no helikoptera nogalina civiliedzīvotājus – kopumā viņš WikiLeaks varētu būt devis 720 tūkstošus dokumentu.
Pirmās apsūdzības aizdomās turētajam tika uzrādītas pērn maijā, un tolaik viņš tika vainots nelikumīgā videomateriāla un dokumentu nokopēšanā no militārās datorsistēmas un publiskošanā. Jaunajās apsūdzībās ir papildināts to dokumentu saraksts, ko viņš varētu būt nelikumīgi nokopējis, vēsta BBC. Viņš tiek vainots arī kiberkrāpniecībā, aizsardzības informācijas sniegšanā un neatļautas programmatūras lietošanā darbā ar slepenu datorsistēmu.
B. Manins pašlaik tiek turēts vieninieku kamerā militārajā cietumā Virdžīnijā. Viņa advokāts pieļauj, ka pirmā tiesvedības noklausīšanās varētu notikt maijā vai jūnijā, un tajā tiks noteikts, vai apsūdzētājiem ir gana daudz pierādījumu, ka kareivi tiesātu.
Savukārt WikiLeaks vadītājs Džūljens Asanžs, kuru Lielbritānijas tiesa pagājušajā nedēļā atļāva izdot Zviedrijai tiesāšanai par seksuāliem noziegumiem, ir iesniedzis apelācijas prasību.