Ungārija nobloķējusi Eiropas Savienības (ES) 27 valstu kopīgo paziņojumu par Kalnu Karabahu, sociālajā tīklā "X" pavēstīja "Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa" korespondents Rikards Jozvjaks, atsaucoties uz saviem avotiem.
Pie repostētā ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela paziņojuma Jozvjaks raksta: "Tam vajadzēja būt ES-27 paziņojumam, bet Ungārija to nobloķēja."
"ES nosoda Azerbaidžānas militāro operāciju pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem armēņiem un pauž nožēlu par upuriem un zaudētajām dzīvībām šajā eskalācijā," Eiropas Ārējās darbības dienesta ierakstā citēts Borels.
Tam pie pievienota saite uz paziņojuma pilnu tekstu.
Par to, ka Ungārija nobloķējusi paziņojumu, Jozvjakam apliecinājušas trīs ES amatpersonas, kas pārzina situāciju.
Azerbaidžāna otrdienas rītā sāka jaunu uzbrukumu Kalnu Karabahai.
Skaitliski krietni mazākie Kalnu Karabahas armēņu bruņotie spēki trešdien piekrita pamieram.
Tomēr strīdus reģiona iedzīvotāji baidās par savu nākotni, ņemot vērā Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un viņa autoritārās valdības runas par Kalnu Karabahas "reintegrāciju".
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.
Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.