Sanktpēterburgas varas iestādes pieprasa no Igaunijas naudu

© Scanpix

Sanktpēterburgas varas iestādes vērsušās tiesā pret Igaunijas ģenerālkonsulātu par it kā nokavētu zemes nomas maksu, kā arī pieprasījušas lauzt nomas līgumu ar kompāniju Eesti Kontsert, ziņo postimees.ee.

Sanktpēterburgas apgabala šķīrējtiesas mājaslapas elektroniskajā lietā dokumentu pagaidām nav, jo Lieta tiek skatīta pirmajā instancē un pagaidām vienīgais dokuments ir Sanktpēterburgas īpašumu attiecību komitejas prasības pieteikums. Prasības summa ir 779 711,59 rubļi.

Kā vēsta Krievijas prese, Sanktpēterburgas īpašumu attiecību komiteja apgalvo, ka mēģinājusi šo jautājumu atrisināt ārpustiesas kārtībā un nosūtījusi atbildētājam vēstules. Bet, tā kā Igaunijas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā nedarbojas kopš 2022. gada aprīļa pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, prasītāja vēstules netika saņemtas.

Jāņa (Jaani Kirik) luterāņu draudze, kas atrodas Sanktpēterburgā, lūdz lauzt nomas līgumu ar uzņēmumu Eesti Kontsert - baznīcas ēkas rekonstrukciju 2009. gadā apmaksāja Igaunijas Kultūras ministrija, kas padomju laikā pārbūvētās ēkas vēsturiskā izskata atjaunošanai piešķīra 200 tūkstošus eiro. Šis juridiskais strīds ilgst jau krietnu laiku, taču tagad tas atkal tiek apspriests medijos saistībā ar jaunas prasības celšanu pret Igaunijas Ārlietu ministriju.

Par Igaunijas nodokļu maksātāju naudu tika atjaunota baznīcas ēkas fasāde un savā vietā atgriezts zvanu tornis. Baznīcas atklāšanā pēc restaurācijas piedalījās toreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Kā komentēja Eesti Kontsert vadītāja Kertu Orro, patiešām ir pieprasīta vienpusēja līguma laušana ar Eesti Kontsert. “Pirmās instances tiesa atstāja neapmierinātu šo prasītāja prasību pret mūsu iestādi, konstatējot, ka strīds ir izskatāms Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā,” sacīja Orro.

Igaunijas Ārlietu ministrijai komentē, ka arguments, ka nav bijis iespējams nosūtīt vēstules uz konsulātu, ir nepamatots. Tāpat arī Igaunijas ģenerālkonsulāts nepieļāva saistību nepildīšanu.

“Igaunijas vēstniecība Maskavā ir vairākkārt sarakstījusies ar Krievijas Ārlietu ministriju un citām institūcijām par Ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tāpat 16.05.2022 un 08.10.2022 Sanktpēterburgas dome tika informēta, ka turpmākais kontaktpunkts visos jautājumos, kas attiecas uz Igaunijas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, ir Igaunijas vēstniecība Maskavā. Jaunākajā Igaunijas vēstniecības vēstulē saņemta atbilde no Krievijas varas iestādēm, kas datēta ar 2022. 08.11., t.i. ka Krievijas varas iestādes ņēma vērā šo informāciju.

Krievijas varas iestādes vienpusēji lauza Ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā rīcībā esošo nekustamo īpašumu nomas līgumu ar atpakaļejošu datumu no 16.05.2022. Diemžēl oficiālu vēstuli par to Igaunijas vēstniecība Maskavā saņēma tikai 20.01.2023. Pirms vai pēc tam viņu sarakstē pretenzijas par pārstāvniecības nodokļu nemaksāšanu nebija. Par tālāko rīcību tiks lemts pēc oficiālu dokumentu saņemšanas no Igaunijas vēstniecības Maskavā,” raksta Igaunijas Ārlietu ministrija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais