Rietumvalstis aktīvi pēta iespējas konfiscēt Krievijas centrālās bankas līdzekļus

Rietumvalstis aktīvi pēta iespējas konfiscēt Krievijas centrālās bankas līdzekļus, lai finansētu atbalstu Ukrainai, kamēr politiskās domstarpības ASV un Eiropā draud radīt pārtraukumu Kijivai nepieciešamajā finanšu plūsmā, vēsta laikraksts "Financial Times".

Pēdējo nedēļu laikā G7 grupas amatpersonas intensificējušas sarunas par iespēju daļu no iesaldētajiem Krievijas valsts līdzekļiem, kas sasniedz aptuveni 300 miljardus dolāru, izlietot Ukrainas atbalstam.

Krievijas līdzekļu konfiskācija varētu radīt alternatīvu Kijivas finansēšanai, kamēr kavējas Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecīgie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai.

Taču līdz šim G7 dalībvalstu valdības pret šādu iespēju visumā izturējušas ļoti atturīgi, bažījoties, ka tas atbaidītu daļu investoru.

Lai gan Vašingtona nekad publiski nav paudusi atbalstu konfiskācijai, ASV pēdējo nedēļu laikā privāti demonstrējusi lielāku apņēmību šajā jautājumā, G7 komitejās norādot, ka pastāv iespējas krievu līdzekļu atsavināšanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

"G7 dalībvalstis un citas īpaši ietekmētas valstis var konfiscēt Krievijas valsts līdzekļus kā pretpasākumu, lai spiestu Krieviju pārtraukt tās agresiju," teikts vienā no ASV valdības darba dokumentiem, kas izplatīts G7 komitejās un nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Kāda ASV amatpersona atzinusi, ka Vašingtona ir iesaistīta aktīvās sarunās pat Krievijas līdzekļu konfiscēšanu un ka lēmums var tikt pieņemts tuvākajā laikā.

Šis jautājums varētu tikt apspriests G7 samitā 24.februārī, kas sakrīt ar otro gadskārtu kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā.

ES līdz šim nav rosinājusi konfiscēt Krievijas līdzekļus, aprobežojoties vienīgi ar runām par šo līdzekļu nesto augļu iespējamo konfiscēšanu un nodošanu Ukrainas rīcībā.

Taču aicinājumi ķerties pie Krievijas pamatlīdzekļu atsavināšanas kļuvuši skaļāki, vairojoties politiskajām domstarpībām par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerona paudis pārliecību, ka pastāv "tiesisks ceļš", lai konfiscētu Krievijas līdzekļus, un iztecies, ka Londona varētu rīkoties kopā ar ASV, ja pārējos G7 locekļus neizdosies pārliecināt.

"Ārkārtēji laiki prasa ārkārtēju rīcību," parlamenta komitejā ceturtdien uzsvēris Kamerons, piebilstot, ka viņš G7 izdara lielu spiedienu šajā jautājumā.

Tikmēr Eiropas valstis, īpaši Vācija, Francija un Beļģija, ir ļoti atturīgas pret šādu soli, norādot uz juridiskajām problēmām, kas izriet no valsts līdzekļu aizsardzības starptautiskajās tiesībās.

Vairums no Krievijas centrālās bankas 300 miljardus dolāru lielajiem noguldījumiem ārvalstīs atrodas Eiropas finanšu iestādēs, piemēram, "Euroclear", kur izvietots 191 miljards eiro.

Neskatoties uz to, kā atzinusi kāda Rietumu amatpersona, G7 notiek "nepārprotami dzīvas diskusijas" un "pieaug vienprātība" par Krievijas valsts līdzekļu izmantošanu Ukrainas labā.

Notiek atgriešanās pie jautājuma, vai par karu jāmaksā vienīgi Rietumu pilsoņiem un valsts kasēm, vai arī Kremlim par to jāmaksā, piebildusi amatpersona.