Nedēļas nogalē Franciju un Šveici plosījušas vētras; spēcīgajās lietusgāzēs gājuši bojā septiņi cilvēki [papildināts]

© Unsplash

Spēcīgās vētrās un lietusgāzēs, kas šajā nedēļas nogalē plosīja Franciju, Šveici un Itāliju, gājuši bojā septiņi cilvēki, svētdien paziņoja vietējās varas iestādes.

Trīs cilvēki vecumā no 70 līdz 80 gadiem sestdien gāja bojā Francijas ziemeļaustrumu Obas reģionā, kad spēcīgā vēja laikā koks uzgāzās automašīnai, ar kuru viņi brauca.

Ceturtā pasažiera veselības stāvoklis tiek vērtēts kā kritisks.

Kaimiņvalstī Šveicē četri cilvēki gājuši bojā un vēl viens ir pazudis bez vēsts.

Trīs cilvēki dzīvību zaudēja pēc tam, kad spēcīgas lietusgāzes dienvidaustrumos izraisīja zemes nogruvumu, paziņoja itāliski runājošā Tičīno kantona policija.

Saskaņā ar vietējā laikraksta "La Regione" ziņām bojā gājušās divas sievietes, kuras bija devušās atvaļinājumā Alpu reģionā.

Glābšanas dienesti vērtē, kā vislabāk evakuēt 300 cilvēkus, kas bija ieradušies uz futbola turnīru Pečā, bet vēl gandrīz 70 cilvēki tika evakuēti no atpūtas nometnes Monjo ciematā.

Policija jau iepriekš paziņoja, ka sliktie laika apstākļi īpaši apgrūtina glābšanas darbus, jo vairākas ielejas nav pieejamas un ir atvienotas no elektrības tīkla.

Federālā trauksmes sistēma arī paziņoja, ka daļā Tičīno kantona nav dzeramā ūdens.

Valē kantonā Šveices rietumos civilās drošības dienesti paziņoja, ka pēc Ronas un tās pieteku pārplūšanas dažādās vietās tika evakuēti "vairāki simti" cilvēku un slēgti ceļi.

Pagājušās nedēļas nogalē Šveices dienvidaustrumus skāra arī spēcīgas lietusgāzes, kuru rezultātā viens cilvēks gāja bojā un tika nodarīti lieli postījumi.

Internetā publicēti attēli no Aostas ielejas Itālijas ziemeļos, kur redzami iespaidīgi plūdi un pieplūdušas upes, kas plūst lejup pa kalnu nogāzēm.

Zinātnieki apgalvo, ka klimata pārmaiņas, ko izraisa cilvēka darbība, palielina ekstremālu laikapstākļu, piemēram, plūdu un vētru, smagumu, biežumu un ilgumu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais