Atšķirībā no amerikāņu dāvanas ES krieviem sagādāja rūgtu vilšanos. Proti, runa ir par oficiāli izvirzītajiem kandidātiem bloka augstākajiem amatiem - Urzula fon der Leiena izvirzīta Eiropas Komisijas prezidenta amatam, par Eiropadomes priekšsēdētāju varētu kļūt bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus, bet ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amatam izvirzīta Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Īpaši krieviem sāp Kallasas izvirzīšana.
Kremļa runas vīrs Dmitrijs Peskovs prognozēja, ka attiecības starp Maskavu un Briseli tuvākajā laikā neuzlabosies, ja minētie amatu kandidāti būs ES vadošie pārstāvji. "Maskavas un Briseles attiecību izredzes ir sliktas," pauda Peskovs.
Propagandisti gāja vēl tālāk, apgalvojot, ka šādu kandidātu, kas ir "zvērināti rusofobi", izvirzīšana nozīmējot tikai vienu - Eiropa gatavojas "lielam karam". "Politologi" pauda, ka ES moto vienmēr esot bijis "drang nach osten" jeb karagājiens uz austrumiem. Tieši tā Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija pieteica uzbrukumu Krievijai.
Pēc kandidātu izvirzīšanas esot pilnīgi skaidrs, ka ES ir jaunais reihs ar rusofobiju kā jauno ideoloģiju. Solovjovs ņirgājās, ka izredzes ieņemt ES vadošos amatus esot tikai tiem kandidātiem, kuriem ir negatīvs IQ. Citi atkal teica, ka galvenie kritēriji ir rusofobija un "neprāts".
Šāda histērija liecina, ka Kremlis ir dziļi vīlies, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātā, kur nozīmīgi panākumi bija galēji labējām partijām, Maskava cerēja uz sev labāku iznākumu. Proti, Urzula fon der Leiena līdz šim sevi ir apliecinājusi kā nelokāmu Ukrainas aizstāvi, lobējusi sankcijas pret Krieviju un aizstāvējusi iesaldēto krievu aktīvu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai. Līdz ar to krieviem tagad zudušas cerības, ka Eiropas Komisija varētu mainīt savu politisko kursu.
Savukārt Kallasas izvirzīšana ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amatam Kremli pazemo, jo Krievija Baltijas valstis vienmēr ir uzskatījusi par otršķirīgām, un perspektīva, ka Maskavai būs jāsēžas pie sarunu galda ar nīstās Baltijas pārstāvi, krievus, protams, neiepriecina. Vēl jo vairāk tādēļ, ka slēptā veidā vēl joprojām Krievijā dzīvs ir sentiments par Baltiju kā piederīgu Krievijas impērijai. Līdz ar to Kallasa tiek nicīgi dēvēta par "igauņu muļķīti".
Tāpat izskanēja naratīvs, ka šos kandidātus tomēr nevar uzskatīt par "pamuļķīšu" projektu, kādu Rietumi realizēja "postpadomju republikās", kur par līderiem iecēla cilvēkus, kuriem ir psihiatra izziņa, ka ar viņiem viss "nav kārtībā". Tāds esot bijis gan kādreizējais Gruzijas līderis Mihails Saakašvilli, gan Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.
ES gadījumā tas neesot "pamuļķīšu" projekts, bet apzināta ES vēršanās pret Krieviju un gatavošanās karam. Krievi arī gaudās, ka ES vadītāji, izvirzot kandidātus, nav ņēmuši vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Tas tikai apliecina, ka krieviem bija cerības, ka pēc vēlēšanām ES vadībā notiks pavērsiens pa labi.
Visai zīmīgi, ka krievi par saviem sabiedrotajiem uzskata galēji labējos, piemēram, AFD Vācijā, kura kvalificējas kā partija ar visnotaļ neonacistiskiem uzskatiem. Tas tikai apliecina, ka Kremlis savu mērķu sasniegšanai brūno krāsu nesmādē.