Cik liela ir varbūtība, ka sāksies trešais pasaules karš? “The Times” brīdina pasauli par briesmīgām sekām

© Pixabay.com

Mūsdienās ir bijuši vairāki intensīvas spriedzes brīži, taču reti ir bijis tāds notikumu kopums kā 2024. gadā, kad gan Tuvajos Austrumos, gan Austrumeiropā izvērtās asiņaini kari. Par to, cik liela ir varbūtība, ka patiešām sāksies trešais pasaules karš, un kādas būtu tā sekas, raksta “The Times” britu žurnālists Rodžers Boiss.

2024. ir arī apvērsumu, slaktiņu un slepkavību gads, kliedzošas vēlēšanu manipulācijas, kā arī galēji labējo spēku uzplaukums. Tas viss liek uzdot jautājumu - vai šis būs gads, kad sāksies trešais pasaules karš?

Žurnālists norāda, ka joprojām ir pārāk daudz neskaidrību - par pašreizējo konfliktu sekām, par vadības kvalitāti pēc novembrī notiekošajām ASV vēlēšanām, par politiskās kultūras rupjību un autoritāro varas iestāžu ļaunajiem nodomiem, par kodolieročiem un nacionālo valstu sabrukumu.

"Ir godīgi jāsaka, ka šis jau ir bijis bīstams dzīves gads. Pat Donalda Trampa slepkavības mēģinājums divreiz ātrāk zaudēja savu šokējošo vērtību un nedēļas laikā vairs nebija interesants sarunu temats," raksta žurnālists.

Viņš raksta arī, ka līdz ar Krievijas vērienīgo iebrukumu Ukrainā 2022. gadā publiskajā diskusijā nonākusi iespēja izmantot taktiskos kodolieročus.

Kopš 60. gadiem pasaule ir mainījusies, kļūstot sarežģītāka un bīstamāka, norāda žurnālists.

"2002. gadā Irānas prezidents Rafsandžani nosauca Izraēlu par "vienas bumbas" valsti, kas nozīmē, ka pietiktu ar vienu Irānas kodolbumbu, lai iznīcinātu "cionistu vienību". Tagad pie varas ir jauns reformistu prezidents, un viņš tikko tika pazemots ar vēstījumu, ka Irāna vairs nevar aizsargāt savus pilnvarotos līderus.

“Šis ir scenārijs, kas tiek izmantots Tuvajos Austrumos - tā mērķis ir kontrolēt eskalācijas kāpnes, bet tas darbojas tikai tik ilgi, kamēr Irānai nav kodolbumbas,” raksta “The Times”.

Tiek atzīmēts, ka šobrīd 20. gadsimta 60. gados noliktie starptautisko attiecību “dzelzceļi” balstās vairs tikai uz kolektīvo atmiņu par to, cik tuvu pasaule šajā desmitgadē bija katastrofai, bet šī atmiņa zūd, un tas var nest bēdīgas sekas visai pasaulei.

Svarīgākais